Reiderismu pret Laimu īsteno jau agrāk par reiderismu aizdomās turēti "uzņēmēji"

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde ir sākusi kriminālprocesu saistībā ar zvērinātā advokāta Mārča Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret SIA „NP Foods” un vēl citiem 24 Latvijas uzņēmumiem. „NP Foods” ietilpst arī pazīstamais saldumu ražotājs – akciju sabiedrība „Laima”. Grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis paziņojis, ka pret Latvijas vadošajiem saldumu ražotājiem „Laima”, „Staburadze” un citiem „NP Foods” grupas pārtikas uzņēmumiem, kā arī citiem koncerna uzņēmumiem vērsts reiderisma mēģinājums jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēma. To mēģina realizēt jau iepriekš tā sauktā reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā. Tā vismaz liecina publiski pieejamā informācija.

Miķelsons tiesā iesniedzis „maldos balstītu prasību pret vairākiem uzņēmumiem, tai skaitā pret „Laimu” un „Staburadzi”, kuri nekādi nevar būt atbildētāji prasītāja lietā, jo tiem nav nekādu savstarpēju darījumu ar uzņēmumu, kura vārdā Miķelsons ir cēlis prasību”, teikts „Laimas” paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Miķelsona dzīvesbiedre kā viena no SIA „NP Business Centre” dalībnieka „Menard Port LLC” pārstāve tiesā cēlusi prasību par 5,3 miljonu eiro piedziņu SIA „NP Business Centre” labā, jo uzskata, ka „NP Foods” un citi uzņēmumi noslēguši vairākus fiktīvus darījumus par labu citiem koncerna uzņēmumiem, samazinot „NP Business Centre” peļņu un nodarot zaudējumus vairāku miljonu apmērā.

Tikmēr Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Doloresa Bambere pamatojoties vienīgi uz „Menard Port LLC” (Miķelsones dzīvesbiedres ārzonas uzņēmuma) apgalvojumiem, kas pēc „NP Foods” pārliecības balstīti uz iedomām un kam nav sniegti nekādi pierādījumi, pieņēmusi lēmumu par „Menard Port LLC” prasības nodrošināšanu pirms pilnvērtīgas tiesvedības, apķīlājot vairāku „NP Foods” uzņēmumu kontus.

Šī reiderisma shēma ir visnotaļ sarežģīta un savā ziņā pat absurda. Ievērību pelna arī to personu biogrāfijas, kas cēlušas prasības pret „NP Food” un citiem koncerna uzņēmumiem.

Latvijas tiesu praksē šokējošs gadījums

Situāciju neizprotamu un absurdu padara šokējoša, Latvijas tiesu praksē līdz šim neraksturīga Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Doloresas Bamberes rīcība, kad viņa, balstoties vienīgi uz „Menard Port” maldinošiem, un īstenībai neatbilstošiem apgalvojumiem, kam nav pierādījumu, pieņēma lēmumu par aresta uzlikšanu 26 uzņēmumu banku kontiem 5,3 miljonu eiro apmērā, uzsvērts „NP Foods” paziņojumā.

Absolūts vairākums no uzņēmumiem pret kuriem ar prasību par zaudējumu piedziņu vērsies Miķelsons pat gribēdami nekādi nevar būt nodarījuši zaudējumus prasītājam, jo tiem nav bijuši nekādi savstarpēji darījumi ne ar sabiedrību, kuras labā prasītājs ceļ prasību, ne arī ar prasītāju. Šāds tiesas lēmums liek domāt par tiesneses nespēju izvērtēt lietas būtību un iespējamu sadarbību ar prasītāju.

Šo visu situāciju vēl vairāk pasliktina tiesu izpildītāja Jāņa Lazdāna darbības, kurš ir vairākkārt apsūdzēts par iesaistīšanos reiderisma aktivitātēs, un ir publiski zināms saistībā ar īpašumu atsavināšanu sociāli neaizsargātiem iedzīvotājiem. Viņš, nekavējoties pēc tam kad Bambere bija pieņēmusi lēmumu par aresta uzlikšanu „NP Foods” kontiem, izsūtīja vēstules gan visām bankām, kurās ir uzņēmumu konti, gan arī „NP Foods” sadarbības partneriem („Maxima”, „Rimi”, „Statoil” un citiem) ar prasību bezierunu kārtībā tos naudas līdzekļus, kuri šiem uzņēmumiem būtu jāmaksā SIA „NP Foods”, nekavējoties pārskaitīt uz tiesu izpildītāja Lazdāna bankas kontu.

Jāteic, ka ne Mārča Miķelsona, ne Jāna Lazdāna reputācija nav no tām labākajām.

Skandalozais advokāts Miķelsons

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē 2011. gada 10. janvārī uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 177.  panta 3. daļas un 195. panta 3. daļas par iespējamu krāpšanu un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Kriminālprocesa ietvaros par aizdomās turētiem tika atzītas piecas personas – pats Mārcis Miķelsons, kā arī Svetlana Muižarāja, Aivars Auzāns, Isārijs Finbergs, un Dzintars Skujiņš.

Portāls Puaro.lv savulaik rakstīja par reiderisma gadījumu SIA „Latvijas projektēšanas sabiedrība” (LPS), kurā, caur savā kontrolē esošajiem uzņēmumiem, bija iesaistīts advokāts Miķelsons.  Šī persona ir nodarījusi būtisku kaitējumu uzņēmumam, kā arī, ceļot nepamatotas un melīgas prasības tiesās, prasot dažādus nodrošinājumus, cenšas paralizēt LPS un tās valdes darbību. Miķelsona krimināllietā jaunumu joprojām nav, turpretim 31. maijā notika kārtējā tiesas sēde, kurā tika izskatīta jauna, Miķelsonam faktiski piederoša, uzņēmuma SIA „Pilsetprojekts Invest” prasība pret LPS valdes locekļiem un tās meitas uzņēmumiem „LPS Nami” un „LPS Īpašumi”.

„Miķelsons ar tiesu un šķīrējtiesu rokām aktīvi turpina realizēt reideriskās metodes pret LPS un viņam netīkamo tās valdi. Viņu neaptur pat tas, ka pret viņu ir ierosināts kriminālprocess, un viņš ir atzīts par aizdomās turēto personu par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu - organizētā grupā un sevišķi lielos apmēros. Ņemot vērā, ka LPS un tās meitas uzņēmumu konti ir apķīlāti, uzņēmuma vadība nemitīgi ir spiesta meklēt jaunus veidus, kā samaksāt komunālos un apsaimniekošanas maksājumus, samaksāt nodokļus un darba algas, kā apsaimniekot īpašumu, lai no tā neaizbēgtu nomnieki. Pretējā gadījumā var rasties situācija, ka ilgo tiesas procesu gaitā funkcionējošu biroja ēku pamet visi nomnieki, tai tiek atslēgti visi komunālie pakalpojumi un elektrība, kā rezultātā ēka ātri vien var nonākt avārijas stāvoklī un pārvērsties par vēl vienu graustu Rīgas centrā,” raksta puaro.lv.

Ne visai glaimojoša ir arī tiesu izpildītāja Jāņa Lazdāna biogrāfija. Viņš ir bijušais atstādinātās tiesu izpildītājas Ingas Čepjolkinas vīrs. Čepjolkinu savulaik tika atstādināta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (tiesa gan viņu vēlāk pilnībā attaisnoja). Savulaik iespējamajās Čepjolkinas afēras it kā atbalstījis arī viņas toreizējais vīrs.

Tā, piemēram, 1995. gadā tika aprakstīta Edgaram Paipalam daļēji piederošā zemnieku saimniecība (saimnieka parāds bija 135 000 latu, bet saimniecības vērtība - ap 800 000 latu). Tomēr parādu vēl nav izdevies atmaksāt, jo saimniecība tikusi novērtēta pārāk zemu. Saimniecībā bija arī polārlapsu audzētava. Toreiz viena polārlapsas kažokāda tika novērtēta par četriem latiem. Gandrīz 300 lapsu ādas aizveda Čepjolkinas toreizējais vīrs tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, to apliecina viņa parakstīts dokuments. Kur palikušas ādas, tāpat kā pārējā manta, Paipalu ģimenei joprojām nav zināms.

Jāpiebilst, ka pret Lazdānu tika celtas vairākas prasības tiesās. 1995. gadā „Ventspils nafta” cēla prasību par 83 000 latu piedziņu, jo Ziemeļu rajona tiesu izpildītāju kantora vadītājs Jānis Lazdāns bija pamanījies pārdot četras „Unitrade Petroleum” degvielas uzpildes stacijas par 113 000 latu. Savukārt 2002. gadā pret Lazdānu, toreizējo Rīgas Ziemeļu rajona tiesu izpildītāju kantora vadītāju, krimināllieta tika ierosināta par piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu - grāmatvedības datu viltošanu un patvaļīgu valsts naudas piesavināšanos 2,7 tūkstošu latu apmērā, rakstīja žurnāls „Nedēļa”.

Kirova Lipamana pārstāvis pret „Laimu”

Jāpiebilst, ka prasības iesniedzēja pret „NP Foods” grupu ir advokāta Miķelsona sievas ārzonas firmas „Menard port LLC”, kam pieder 33,33 % SIA „NP Business Cente”, pārstāvis ir jurists Mārtiņš Krieķis, kurš pērn kļuva atpazīstams kā „Liepājas metalurga” akcionāra Kirova Lipmana pārstāvis Mārtiņš Krieķis. Viņš savulaik sava klienta interesēs iestājās pret lielākajiem „Liepājas metalurga” akcionāriem Sergeju Zaharniju un Iļju Segalu un viņu mantas apķīlāšanu.

Krieķis darbojās advokātu birojā „Rebenoks un Vilders”, bet viņš nav advokāts, bet gan tikai jurists. Tā viņš arī apgalvoja Kasjauns.lv.

Krieķis nevar būt par advokātu dēļ savas sodāmības. Kā liecina tiesu arhīvs, tad  Krieķis 1986. gada 13. maijā notiesāts ar notiesājošu Rīgas pilsētas Kirova rajona tautas tiesas spriedumu pēc Kriminālkodeksa 142. panta otrās daļas, 193. panta un 218. panta pirmās daļas, piespriežot brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. Šie kriminālkodeksa panti paredzēja atbildību par  krāpšanu, izspiešanu un šaujamieroču nēsāšanu/glabāšanu.