Latvijas finanšu sektors: no centra līdz pārmērīgai regulācijai
Latvija kādreiz bija nozīmīgs finanšu tilts starp Austrumiem un Rietumiem, kalpojot kā savienojums Neatkarīgo Valstu sadraudzībai, Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm. Latvijas bankas strauji paplašinājās, piesaistot nerezidentu noguldījumus un pozicionējot sevi kā partneri pārrobežu finanšu darījumos. Šis ceļš pēkšņi mainījās 2018. gada februārī, kad ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) atzina ABLV banku par “naudas atmazgāšanas riskam īpaši pakļautu institūciju.”
Izvirzītās apsūdzības bija ļoti nopietnas: tika apgalvots, ka ABLV savās operācijās bija integrējusi naudas atmazgāšanu, atbalstījusi čaulas uzņēmumus, nespējusi kontrolēt riskantus kontus un pat kavējusi vietējo regulatoru darbu. Sabiedrības uzticība sabruka, klienti masveidā izņēma savus līdzekļus, likviditāte izsīka, un Eiropas Centrālā banka secināja, ka ABLV ir “neveiksmīga vai, iespējams, kļūs neveiksmīga.” Drīz vien banka tika slēgta.
Pēc tam Latvija uzsāka plašu finanšu sektora pārveidi, lai sakārtotu sistēmu un atjaunotu uzticību. 2018. gadā tika aizliegtas čaulas kompānijas, tādējādi apturot ar tām saistītos darījumus. Uzraudzības struktūra tika pārveidota. Finanšu izlūkošanas dienests kļuva neatkarīgs, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija tika iekļauta Latvijas Bankā. Pastiprināja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības, ieviešot stingrāku klientu izpēti, obligātu patieso labuma guvēju atklāšanu un neatbilstošu klientu līgumu izbeigšanu. Vienlaikus valsts mērķtiecīgi samazināja atkarību no nerezidentu noguldījumiem, kas kādreiz bija banku izaugsmes pamats.
Šie mērķtiecīgās darbības pārliecināja starptautiskos partnerus. Latvija izvairījās no iekļaušanas globālajos uzraudzības sarakstos, un 2024. gada septembrī FinCEN oficiāli atsauca iepriekšējos secinājumus par ABLV, tomēr vietējās sekas izrādījās sarežģītāk atrisināmas. Gandrīz pilnībā izslēdzot nerezidentu noguldījumus, banku sektors būtiski saruka. Kreditēšana palēninājās, jo bankas kļuva piesardzīgākas, un vietējiem uzņēmumiem ierobežoja piekļuvi kredītiem. Atbilstības izmaksas nepārtraukti pieauga, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas nāca par labu lielākajām bankām, vienlaikus samazinot konkurenci. Finanšu pakalpojumi kļuva grūtāk pieejami gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, pārvēršot sektoru no atvērtas sadarbības par ierobežotu sistēmu.
Mūsdienās Latvijas finanšu nozare ir drošāka, bet daudz mazāka. Kreditēšana aizvien ir ierobežota, atbilstības izmaksas turpina pieaugt, un mazākām iestādēm ir grūtības izdzīvot. Kas kādreiz bija reģionālais finanšu centrs, tas tagad ir kļuvis par stingri kontrolētu globālās banku sistēmas daļu. Vēstījums ir skaidrs: regulējums var nodrošināt stabilitāti un novērst ļaunprātīgu finanšu institūciju izmantošanu, taču pārmērīga regulācija var kavēt izaugsmi, ierobežot konkurenci un vājināt banku spēju kalpot ekonomikai.
ABLV sabrukums 2018. gadā bija dramatisks pavērsiens, un sešus gadus vēlāk tā sekas joprojām jūtamas visā Latvijas finanšu sektorā. Varam secināt, ka līdzsvars ir būtisks. Noteikumiem jābūt pietiekami striktiem, lai aizsargātu pret finanšu noziegumiem, bet vienlaikus sistēmai atļaujot pildīt savu uzdevumu – atbalstīt ekonomisko attīstību.
