Opozīcija atbalsta Finanšu ministrijas iecerētās nodokļu reformas. VIDEO
Finanšu ministrijas iecerētās nodokļu reformas atbalsta arī opozīcija. Lielākās Saeimas opozīcijas partijas „Saskaņa” viens no līderiem, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Klementjevs atzinīgi vērtē ieceri mazināt ienākumu nodokli un paaugstināt neapliekamo minimumu.
Komentējot Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu, Klementjevs LTV raidījumā „Rīta Panorāma” pauda, ka nu esot izlasīta „Saskaņas” programma un priekšlikumi un izveidota jauna sistēma. „Izskatās reālistiski, smuki un patīkami lasīt,” vērtē deputāts.
„Patīkami, ka desmit gadus gaidījām un sagaidījām, ka pensionāriem palielinās neapliekamo minimumu. Tas ir pozitīvi,” sacīja deputāts, piebilstot – tas ir nokavēts, tomēr labi, ka to darīs, vēsta portāls lsm.lv.
Tāpat atzinīgus vārdus Klementjevs izteica par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes mazināšanu, jo to jutīs strādājošie, kā arī par neapliekamā minimuma celšanu strādājošajiem ar mazākām algām.
Taču bažas viņš pauda par gaidāmo pašvaldību ieņēmumu sarukumu. Šādā gadījumā būšot jādomā par kādu funkciju noņemšanu vai kompensāciju pašvaldībām.
Klementjevs arī atzina, ka, plānojot nodokļu reformu, nedrīkst skatīties tikai vienu gadu uz priekšu, kad varētu būt ieņēmumu kritums budžetā, jo piecu gadu laikā šī nauda varētu atgriezties valstij. „Bizness sapratīs, ka valsts ir godīgāka pret viņiem,” sacīja Klementjevs.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola prezentējusi Finanšu ministrijas nodomu veikt plašas nodokļu izmaiņas. Ierindas iedzīvotājiem lielākie ieguvumi būs saistīti ar to, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā pazemināsies no 23% uz 20%, bet ar nodokļiem neapliekamais minimums strādājošiem un pensionāriem palielināsies līdz 300 eiro. Tāpat ir iecerēts saglabāt mikrouzņēmuma nodokli, bet minimālo algu celt no 380 uz 430 eiro un atcelt solidaritātes nodokli. Tas nozīmē, ka strādājošā, kurš saņem minimālo algu, maciņš varētu kļūt par 80 eiro mēnesī biezāks, bet pensionāra ienākumi varētu pieaugt par aptuveni 15 eiro.
Tāpat labums gaidāms arī uzņēmējiem – ienākumiem no kapitāla plānots noteikt 20% nodokļu likmi, bet, ja peļņa netiks sadalīta dividendēs, bet gan ieguldīta uzņēmuma attīstībā, tad šis nodoklis nebūs jāmaksā. Tas nozīmē, ka uzņēmumi kļūs stiprāki pieaugs viņu pašu kapitāls un uzņēmējdarbības vide kļūs pievilcīgāka investoriem, pauda Reizniece – Ozola.
Lai gan attiecībā uz nodokļu reformu gribētos iespējami vairāk izdarīt vienā gadā, taču tas varētu prasīt divus trīs gadus, lai izmaiņas būtu maigākas. Turklāt nodokļu reforma jāievieš tā, lai valsts budžetā nebūtu liels caurums, norādīja Reizniece – Ozola. Viņa uzskata, ka nodokļu politikas reforma ir jāsāk veikt sākot ar 2018.gadu un Saeimai tā būtu jāpastiprina rudenī pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas.
Andrejs Klementjevs par iecerētām nodokļu reformām
