Pasaules lielākā Krievijai piederošā tanku rūpnīca izvērš darbību Jelgavā
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs (pa kreisi) viesojas tanku ražotnē „Uralvagonzavod”. Bijušās Jelgavas cukurfabrikas teritorijā nosvinēti spāru svētki vagonu rūpnīcai „UVZ Baltija” – Krievijas un pasaules lielākās tanku rūpnīcas meitasuzņēmumam.
Bizness un ekonomika

Pasaules lielākā Krievijai piederošā tanku rūpnīca izvērš darbību Jelgavā

Jauns.lv

Bijušās Jelgavas cukurfabrikas teritorijā nākamgad sāks darboties Krievijas tanku ražotnes „Uralvagonzavod” meitasuzņēmums – vagonu būves rūpnīca „UVZ Baltija”. Satversmes aizsardzības birojs brīdina par risku Latvijas drošībai.’

Kamēr Ukrainā karo un ir separātistu rīcībā ir pat tanki no Krievijas, jūnija beigās Jelgavas vagonu būves rūpnīca „UVZ Baltija” svinēja spāru svētkus. Tās mātesuzņēmums „Uralvagonzavod” ir pasaulē lielākā tanku ražotne.

Riskants darījums, brīdina drošībnieki

Jelgavas rūpnīcā gan tanku vietā gadā plānots uzbūvēt līdz 2000 dažādu veidu kravas vagonus, dzelzceļa platformas un cisternas. Lai arī solīts ražot tikai civilo produkciju, mūsu valsts drošības dienesti Krievijas militārās rūpniecības giganta ienākšanā Latvijā saskata iespējamu risku.

Satversmes aizsardzības biroja pārstāve Iveta Maura norāda: “Rūpnīcas „Uralvagonzavod” darbības aktīva izvēršana Latvijas teritorijā norāda uz iespējamiem riskiem, bet ne draudiem, nacionālajai drošībai. Ja rūpnīcas darbība tiks aktīvi izvērsta Latvijā, pie apstākļa, ka rūpnīcas vadība ir saistīta ar šā brīža politisko varu Krievijā, ir saskatāmi iespējami riski nacionālajai drošībai.” Nekādus sīkākus komentārus birojs nesniedz. Drošības policijā pauž, ka atbilstoši kompetencei tā ir informēta par šo jautājumu.

Valdībā bijis pozitīvs vērtējums

Daudz izvērstāku atbildi sniedz aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis: “Uzskatu, ka valdībai pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir jāvērtē liela apjoma investīciju projektu radītie riski valsts drošībai – neatkarīgi no investīciju avota. Konkrētajā gadījumā būvniecība Jelgavā tika sākta vairāk nekā pirms gada, un visas iesaistītās puses – pašvaldība, Satiksmes ministrija un Ekonomikas ministrija – to vērtēja pozitīvi kā 80 miljonu latu vērtu projektu, kas radīs 300 darba vietu.”

Te gan jāpiebilst, ka pats uzņēmums nosaucis daudz mazāku skaitli – rūpnīcas būvē, iekārtās un teritorijas labiekārtošanā plānots ieguldīt 20 miljonus eiro.

Satversmes aizsardzības biroja viedoklis liecina, ka atbildīgie dienesti seko situācijas attīstībai, saka Vējonis. “Mums ir jāapzinās, ka atsevišķi ekonomiskie projekti var būt ar ļoti tālejošiem nolūkiem un to mērķi var būt Latvijas valstij nedraudzīgi,” atzīst ministrs.

Viņš uzsver, ka 2011. gadā izveidota Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome ar mērķi nodrošināt investīciju projektu īstenošanu Latvijas valsts interesēs. Padomē nav pārstāvēts ne aizsardzības, ne iekšlietu ministrs, bet tai ir tiesības pieprasīt jebkādu informāciju, tādējādi ir visas iespējas izvērtēt iespējamos riskus un pieņemt atbildīgus lēmumus.

“Tas nozīmē, ka valdībai ir mehānismi, kā izvērtēt riskus, vienīgi ir jāsāk tos izmantot, lai nākotnē nepieļautu līdzīgas neskaidras situācijas, kas daudziem cilvēkiem rada pamatotas bažas,” piebilst Vējonis.

Valsts drošība nav domes ziņā

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, ar kura vadītās pašvaldības svētību pilsētā ienāca „Uralvagonzavod” meitaskompānija, stāsta: „Uzņēmums iesniedza pieteikumu vagonu būves ražotnes celtniecībai, norādot, ka Jelgavā būvēs un komplektēs dažādu veidu dzelzceļa kravas vagonus, kā arī nodrošinās to remontu un tehnisko apkopi. Man nav pamata apšaubīt šo informāciju. „UVZ Baltija” ir nopietns investors Jelgavai, un pirmajā ražošanas posmā, ko plānots sākt jau decembrī, rūpnīcai būs nepieciešami ap 200 darbinieku. Šī ir iespēja vietējiem iedzīvotājiem.”

Turklāt jaunā ražotne top bijušās cukurfabrikas vietā un pēc rūpnīcas otrās kārtas nodošanas ekspluatācijā aizpildīs pusi no pašreiz neizmantotās teritorijas. “Savukārt ar Latvijas valsts drošību saistītie jautājumi nav pašvaldības kompetence,” piebilst Rāviņš.

Elmārs Barkāns, Kasjauns.lv, Foto: AFP/LETA. Edijs Pālens/LETA