Degvielas cenu lēciens uzskrūvējis inflāciju Latvijā: brīdina par turpmāku cenu kāpumu
Degvielas cenu pieaugums martā paātrina patēriņa cenu pieaugumu Latvijā, informēja Finanšu ministrijā.
Ministrijā norāda, ka atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenas 2026. gada martā bija par 1,9% augstākas nekā iepriekšējā mēnesī, bet salīdzinājumā ar pērnā gada martu vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3,4%. FM atzīmē, ka tas ir straujš pieaugums salīdzinājumā ar februāra datiem, kad gada inflācija bija fiksēta 2,3% apmērā. Lielā mērā cenu pieaugumu noteica tieši degvielas cenu kāpums.
Vidējā dīzeļdegvielas cena Latvijā šā gada martā bija 1,886 eiro par litru, savukārt vidējā 95. markas benzīna cena - 1,667 eiro par litru. Tādējādi, salīdzinājumā ar šā gada februāri, dīzeļdegviela un 95. markas benzīns sadārdzinājās attiecīgi par 25,4% un 11,4%. Gada izteiksmē dīzeļdegvielas cena palielinājusies par 24,1% un 95. markas benzīna cena - par 7,5%. Ņemot vērā, ka degvielas kopējais īpatsvars mājsaimniecību patēriņa grozā 2026. gadā veido 4,1%, degvielas devums vidējā inflācijā šā gada martā bija 0,8 procentpunkti, kas kopumā izskaidro vidējo patēriņa cenu pieauguma paātrinājumu martā, min FM.
Ministrijā norāda, ka dīzeļdegvielas cenas būtiski straujāks pieaugums salīdzinājumā ar benzīnu ir saistīts ar to, ka, atšķirībā no benzīna, Eiropas Savienībā (ES) kopumā patērē vairāk dīzeļdegvielas, nekā spēj saražot. Šī situācija padara dīzeļdegvielas cenu ievērojami jutīgāku pret jūras transporta riskiem un loģistikas traucējumiem.
FM atzīmē, ka sagaidāms, ka šā gada aprīlī degvielas cenas vidēji būs vēl augstākas nekā martā, dīzeļdegvielas cenai pārsniedzot 2 eiro, bet 95. markas benzīna cena varētu sasniegt 1,85 eiro par litru. Pašlaik nenoteiktību uztur augstās naftas cenu svārstības. Ja šā gada 7. aprīļa tirdzniecības sesijā jēlnaftas "Brent" nākotnes līgumu cena ar piegādi jūnijā svārstījās ap 110 ASV dolāru jeb 128,70 eiro par barelu, savukārt jau 8. aprīlī, kad tika pasludināts divu nedēļu pamiers starp ASV un Irānu, "Brent" nākotnes līguma cena samazinājās līdz 95 ASV dolāru jeb 111,15 eiro par barelu. Tomēr Hormuza šauruma caurlaides spēja saglabājas ierobežota, kas uzturēs augstas naftas cenu svārstības līdz pat brīdim, kad konflikts būs pilnībā pārtraukts.
Tāpat ministrijā uzsver, ka diskusijas par otrās kārtas efektiem un degvielas sadārdzinājuma ietekmi uz citu preču un pakalpojumu cenām ir pamatotas, taču šo efektu pilnvērtīga izpausme vēl gaidāma. Šīs ietekmes apmēru noteiks konflikta ilgums un enerģētikas infrastruktūras bojājumu apmērs.
Vērtējot marta datus, FM secina, ka paaugstinājās pasažieru pārvadājumu pakalpojumu cena, proti, taksometru pakalpojumu cena, kā arī sadārdzinājās pasažieru aviopārvadājumi un pārvadājumi pa jūru, tomēr cenu pieaugums nebija būtisks.
Pārējām preču un pakalpojumu grupām šā gada martā saglabājās iepriekšējo mēnešu dinamika. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums veidoja 1,1%, kas ir zemākais kāpums gandrīz divu gadu periodā. Komunālo pakalpojumu cena, kā arī elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas tarifi pagaidām neizjūt pieaugošo naftas un gāzes cenu spiedienu. Tas ir saistīts ar atšķirīgu šo pakalpojumu cenu veidošanās procesu, jo līgumi ar energoresursu piegādātājiem un līgumi ar mājsaimniecībām tiek slēgti uz ilgāku laiku, min FM.
Ministrijā norāda, ka "Eurostat" operatīvie dati liecina, ka gada inflācija martā pieauga gandrīz visās ES dalībvalstīs, izņemot Slovākiju un Slovēniju, kur tā bija zemāka nekā februārī. Eirozonā kopumā inflācija martā pieauga līdz 2,5%, salīdzinot ar 1,9% februārī. Arī citās ES valstīs augstāku inflāciju noteica degvielas cenu pieaugums.
LETA jau vēstīja, ka Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri palielinājās par 1,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2025. gada martu - pieauga par 3,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,3%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 3,6%.
