Eiropa grasās atteikties no maksājumu kartēm, kas ir gandrīz katra latvieša makā
Eiropas amatpersonas un banku sektora pārstāvji arvien skaļāk runā par nepieciešamību samazināt Eiropas Savienības (ES) atkarību no ASV maksājumu gigantiem “Visa” un “Mastercard”. Kā laikrakstam "Financial Times" norādījusi “European Payments Initiative” (EPI) vadītāja Martina Vaimerta, Eiropai steidzami jāstiprina sava maksājumu neatkarība.
Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) datiem 2022. gadā gandrīz divas trešdaļas visu karšu maksājumu eirozonā tika veikti, izmantojot “Visa” un “Mastercard”. Turklāt 13 ES valstīs vispār nav nacionālas alternatīvas šiem pakalpojumu sniedzējiem, bet tur, kur tādas pastāv, to izmantošana samazinās.
Ņemot vērā skaidras naudas popularitātes kritumu, ES amatpersonas bažījas, ka ASV uzņēmumu dominējošais stāvoklis maksājumu tirgū varētu tikt izmantots kā spiediena instruments, ja attiecības ar ASV būtiski pasliktinātos. Šī problēma iekļaujas plašākā kontekstā par Eiropas atkarību no Amerikas tehnoloģijām. Iepriekš Beļģijas kiberdrošības vadītājs norādījis, ka Eiropa faktiski “zaudējusi internetu” ASV tehnoloģiju gigantu dominances dēļ, savukārt bijušais ECB prezidents Mario Dragi brīdinājis, ka pārmērīga savstarpējā atkarība var pārvērsties kontroles un spiediena mehānismā.
Vienlaikus ECB atzīst, ka iepriekšējās privātās iniciatīvas izveidot vienotu Eiropas maksājumu sistēmu saskārušās ar grūtībām – tirgus dalībniekiem bijis sarežģīti vienoties par kopīgiem standartiem un pieejām.
Paralēli tiek virzīts digitālā eiro projekts – kopēja ES digitālā valūta, kuras mērķis ir stiprināt monetāro suverenitāti. ECB valdes loceklis Pjero Čipolone norādījis, ka eiropieši nevēlas nonākt pārmērīgā atkarībā no maksājumu sistēmām, kas tiem nepieder.
Saskaņā ar plāniem digitālais eiro varētu tikt ieviests līdz 2029. gadam, un eirozonas veikaliem un tiešsaistes platformām būtu pienākums to pieņemt. Projekta infrastruktūra būs pieejama arī privātajiem uzņēmumiem, kas uz tās bāzes varēs veidot savus pakalpojumus.
