Tiek prognozēts, ka šogad alus un citi dzērieni maksās dārgāk
Latvijas alus nozare 2026. gadā paredz mērenu alus un citu dzērienu cenu pieaugumu mazumtirdzniecībā, pauda Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.
Viņš norādīja, ka ražotāji patlaban atrodas krustcelēs - no vienas puses pieaug ražošanas izmaksas, no otras puses alus tirgus Latvijā turpina samazināties. Šī kombinācija rada nopietnu spiedienu uz ražotājiem un liek pārskatīt līdzšinējos cenu un investīciju plānus.
Liniņš atzīmēja, ka pēdējos gados nozare saskaras ar būtisku izmaksu pieaugumu. Klimata un globālo notikumu ietekme atspoguļojas izejvielu cenās, tostarp pieaug iesala un apiņu cenas.
Vienlaikus aug energoresursu cenas, iepakojuma, loģistikas un citu pakalpojumu izmaksas, kā arī būtisku izmaksu pozīciju veido darbaspēks.
Viņš pauda, ka vietējie alus ražotāji mērķtiecīgi iegulda energoefektivitātē, ūdens patēriņa samazināšanā, iepakojuma risinājumos, atkritumu mazināšanā un ogļskābās gāzes emisiju samazināšanā. Šīs investīcijas ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības un vides labā, taču tās palielina uzņēmumu finanšu slogu.
Liniņš uzsvēra, ka depozīta sistēma Latvijā ir veiksmīgs piemērs aprites ekonomikai, un alus un dzērienu ražotāji to ir atbalstījuši jau no pirmās dienas.
Vienlaikus Liniņš pievērsa uzmanību tam, ka no 2026. gada 1. janvāra pieaugusi dzērienu ražotāju dalības maksa - vienreiz lietojamiem stikla iepakojumiem par 0,8%, atkārtoti lietojamam universāla dizaina stikla iepakojumam par 16,5% un individuāli atkārtoti lietojamam stikla iepakojumam par 4,5%.
Viņš informēja, ka no 2026. gada 1. marta stāsies spēkā akcīzes nodokļa palielinājums, un tas situācijā, kad tirgus jau sarūk un izmaksas pieaug, pastiprina spiedienu uz nozari.
Liniņš, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, norādīja, ka alus tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo kritumu. Patēriņa samazinājumu ietekmē vairāki faktori - mainās patērētāju paradumi, pieaug cenu jutīgums, kā arī pastiprinās konkurence ar citām dzērienu kategorijām.
VID dati liecina, ka 2025. gada desmit mēnešos Latvijā saražoti 61,129 miljoni litru alus, kas ir par 7,5% mazāk nekā 2024. gada desmit mēnešos. Kopumā patēriņam nodoti 102,35 miljoni litru alus, kas ir par 6,4% mazāk nekā 2024. gada desmit mēnešos. Būtiski samazinājies arī alus eksports - par 37,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, atzīmēja Liniņš.
Tādējādi nozare atrodas sarežģītā situācijā, kad ražotāji ir spiesti pārskatīt produktu cenas un rūpīgi izsvērt investīciju plānus. Izmaksu spiediens notiek laikā, kad patēriņš sarūk, kas nozīmē, ka pieaugušās izmaksas nevar viegli absorbēt bez ietekmes uz gala cenu, rezumēja Liniņš.
Latvijas Alus darītāju savienība ir dibināta 1993. gadā. Organizācijas darbības pamatvirzieni ir alus darītāju ekonomisko interešu aizstāvība, dalība likumu pilnveidošanā, starptautiskas sadarbības veidošana ar līdzīgām organizācijām, kā arī alus nozares popularizācija un attīstība valstī, stiprinot alus ražošanas tradīcijas Latvijā.
