Latvijas vīna nozare starp izaicinājumiem un uzplaukumu
Pēdējās desmitgades laikā Latvijas vīnkopība un vīndarība ir piedzīvojusi straujuizaugsmi – gan entuziastu skaita, gan profesionālu vīndaru ziņā. Lai gan nozarejoprojām ir maza un saskaras ar daudziem izaicinājumiem, tai raksturīgs stabilsattīstības temps, pieaugošs sabiedrības atbalsts un arvien lielāka starptautiskaatpazīstamība.
Ko šodien nozīmē būt vīndarim Latvijā un kādas iespējas paveras nākotnē? Par to stāsta trīs nozares pārstāvji: Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs, “Kužums Winery” Bauskas novadā saimnieks Gatis Kužums un Zilvera vīna darītavas Siguldas novadā īpašnieks Reinis Zilvers.
Augoša nozare
Pēc Ričarda Ivanova teiktā, Latvijā patlaban darbojas ap 130 mazo alkoholisko dzērienu darītavu, taču vīndarības kopienas kodols ir ap 40 komerciālu vīna darītavu, kas aktīvi darbojas Vīnkopju un vīndaru biedrībā. No tām aptuveni ducis iesaistās kopīgajā mārketinga pasākumā “Latvijas Vīna tūre” – biedrības organizētā projektā, lai popularizētu kvalitatīva augļu un ogu vīna gatavošanas tradīcijas, iepazīstinātu ar Latvijā tapuša vīna garšu daudzveidību un informētu interesentus par vīna tapšanas svētnīcām – vīna darītavām, kas saņem Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai caur Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu. Šis projekta atbalsts tiek tieši izmantos nozares popularizēšanas pasākumu īstenošanai – vīna tūrēm, vīna svētkiem un vīna skatēm.
Tūre piedāvā vairākus maršrutus (“Garšām apvīta Kurzeme”, “Kurzeme un tās UNESCO kultūrmantojums”, “Daugavas lokiem ieskautā Latgale un Ziemeļvidzeme”, “Gleznainā Vidzeme” un “Noslēpumiem apvītā Zemgale”), kuros var iepazīties ar vīna darītavām Latvijā, nodegustēt to produkciju un arī iegādāties vīnu. Šis projekts, kā atzīst tajā iesaistītie, ir ļoti nozīmīgs; bez tā biznesa izdzīvošana būtu problemātiska.
Tomēr gluži precīzu datu par nozari nav. Oficiāli Lauku atbalsta dienesta sistēmā uzrādīti ap 40 ha vīnogulāju, taču patiesā platība, visticamāk, ir krietni lielāka, jo mazi stādījumi netiek deklarēti. Statistikā kļūdas rada arī tas, ka Latvijā populārā vīnogu šķirne ‘Valiant’ Eiropas klasifikācijā nemaz neuzrādās kā vīna vīnoga, bet gan kā raudzēto dzērienu izejviela, saka Ričards Ivanovs.
Ražošana maza, bet ar potenciālu
Lai gan interese par vīnogulājiem aug, reālie komerciālie apjomi pagaidām ir pieticīgi. Gada griezumā Latvijas mazās vīna darītavas saražoap 100 tonnu dzērienu, no kuriem tikai 5–6 tonnas ir vīnogu vīni. Pārsvarā tie ir augļu un ogu vīni, kuru sortiments ir gana plašs: jāņogu, ābolu, aveņu, ķiršu, pīlādžu, upeņu un citi. Te jāpiebilst, ka mazās vīna darītavas atbalstu var iegūt tikai tad, ja dzērienus ražo no pašu izaudzētā. Tāpēc darītavām ir arī savs “piedēklis” – Zilvera darītava izveidota uz zemnieku saimniecības “Pīlādži” bāzes, kur tiek audzētas izejvielas, bet “Kužums Winery” nodarbojas arī ar vīnogu stādu tirdzniecību.
Liela daļa vīnogu stādījumu ir jauni, tiem nav pilnas ražas, turklāt daļa vīnogulāju tiek audzēta nevis komerciāli, bet hobijam. Šo realitāti labi ilustrē Gata Kužuma pieredze. Viņa saimniecībā aug ap 5000 vīnogulāju – aptuveni 500 šķirņu. Viņš visu nepieciešamo pieredzi ieguvis soli pa solim – izveidojis gan stādījumus, gan vīna darītavu.
Tāpat kā daudzi citi mazražotāji, arī Gatis Kužums strādā ar saviem līdzekļiem. “Ja būtu vieglāk pieejams finansiāls atbalsts, ražotu vairāk un kvalitatīvāk, bet pagaidām daru visu pats.” Tomēr viņam ir izdevies sasniegt arī eksporta tirgu – daļa produkcijas tiek realizēta Lietuvā, kur vietējie tirgotāji nodrošina akcīzes procedūras.
Mūsu vīns kļūst pazīstams arī ārpus Latvijas
Vīna darīšanas nozare kopumā gūst būtisku atbalstu no Zemkopības ministrijas un Eiropas fondiem. Šis atbalsts visvairāk izpaužas caur “Latvijas Vīna tūri” – mārketinga projektu, kas tapis ar ES finansējumu.
“Latvijas Vīna tūre” nav tikai buklets vai karte – tā kļuvusi par vīndaru kopīgo “balsi”, ļaujot apvienot resursus reklāmai, degustācijām, pasākumiem un dalībai izstādēs. Mazajām saimniecībām tas ir kritiski svarīgi, jo individuālas kampaņas tās vienkārši nevarētu atļauties. Ričards Ivanovs vērtē: “Atbalsts Latvijas mērogā ir labs, bez tā nozare nebūtu redzama.” Tieši kopīga popularizēšana ir iemesls, kāpēc Latvijas vīna stāsts kļūst arvien pamanāmāks arī starptautiski. Kā atzīst Jauns.lv aptaujātie vīndari, pagaidām pārsvarā mūsu tuvākajās kaimiņzemēs.
Vīns kā piedzīvojums
Latvijā vīns vairs nav tikai produkts – tas ir arī piedzīvojums. To pierāda Vīna svētki, kas šogad pirmo reizi norisinājās Rundāles pilī un izpelnījās lielu apmeklētāju atsaucību. Pasākums kļūst par nozīmīgu tūrisma notikumu, un jau ir zināms, ka tas atgriezīsies arī nākamgad. Gatis Kužums teic, ka atsaucība bijusi milzīga. “Pašvaldība un pils vadība ir ļoti atbalstoša. Ceru, ka šis kļūs par ikgadēju notikumu.” Arī citās darītavās strauji aug vīna tūrisma segments – degustācijas, ekskursijas, meistarklases. Eiropas ziemeļu valstīs agrākais aukstuma klimats vairs nav šķērslis, un Latvijas piemērs iezīmē tieši šo tendenci – baudīt vīnu nevis tikai kā dzērienu, bet kā kultūras un reģionālās identitātes daļu.
Jaunie vīndari un robežu paplašināšanās
Gan Ričards Ivanovs, gan Gatis Kužums norāda – pēdējos gados Latvijā palielinājies jauno vīndaru skaits, aug interese par vīnogulāju stādīšanu ne tikai privātajiem dārziem, bet arī ar mērķi veidot saimniecības. Reinis Zilvers uzsver, ka vīna darīšana vairs nav nišas hobijs, bet kļūst par pilnvērtīgu lauksaimniecības un tūrisma nozari. Darītavas, kas agrāk ražoja tikai dažus simtus litru, tagad attīsta gan jaunas šķirnes, gan jaunus produktus, gan modernizē ražošanas sistēmas.
“Zilvers” ir zemnieku saimniecības “Pīlādži” apakšzīmols, ko 1991. gadā dibinājuši Reiņa Zilvera vecāki. Saimniecība ilgstoši nodarbojas ar augļu un ogu audzēšanu, ogu un stādu tirdzniecību. Reinis un viņa brālis vīna darīšanā iesaistīti kopš jaunības; profesionālā vīndarīšana sākusies 2009. gadā, kad likumu izmaiņas ļāva veidot mazas vīna darītavas. Tagad gadā tiek saražoti ap 10 000 litru jeb 13 000 pudeļu vīna.
Nākotnes iespējas
Latvijas vīna nozarei ir izcils potenciāls. Pieprasījums pēc vietējā produkta aug, īpaši gastronomijas un tūrisma sektorā. Klimata pārmaiņas paradoksālā kārtā padara Latviju aizvien piemērotāku noteiktām šķirnēm. Ziemeļu vīnu reputācija pasaulē aug – Baltijas valstis var kļūt par jaunu “aukstā klimata vīnu” reģionu.
Kā uzsver Ričards Ivanovs, nozare aug lēni, bet stabilā virzienā. Ja saglabāsies atbalsts, Latvijas vīns nākotnē var kļūt par valsts atpazīstamības zīmi līdzās amatniecībai ungastronomijai.
Latvijas vīndari šodien raksta stāstu par neatlaidību, pašizglītību, eksperimentiem un kopienas spēku. Viņi strādā bez lieliem budžetiem, bet ar milzu entuziasmu, un tieši tāpēc šī nozare ir tik interesanta. Tā vēl tikai meklē savu identitāti, bet dara to pārliecinoši. Latvijas vīns nav jāsalīdzina ar Francijas vai Itālijas tradīcijām – tas ir citāds, autentisks, ziemeļniecisks, un tieši tāpēc arvien biežāk nonāk vīna entuziastu uzmanības centrā.
