"Latvijas formula": Kiberdrošība mākslīgā intelekta laikmetā. Vājais posms - cilvēks

Lai gan Latvija līdz šim nav piedzīvojusi skaļu kiberdrošības incidentus, tas nenozīmē, ka centienu uzbrukt nav, bet gan liecina par “kibersargu” profesionālo darbu. Taču modrību zaudēt nedrīkst. Diskusijas dalībnieki ir vienisprātis – drošība nav bezmaksas, taču visdārgāk maksā zaudēta modrība.

Cilvēks – drošības ķēdes centrālais posms

Mākslīgā intelekta centra padomes priekšsēdētāja un LU profesore Signe Bāliņa uzsver, ka, neraugoties uz tehnoloģiju attīstību, izšķirīgais faktors vienmēr ir cilvēks. “Galu galā visu nosaka cilvēks. Cilvēka spēja, zināšanas un kritiskā izvērtēšana – vai es paļaujos kādai krāpnieciskai lietai vai ne.”

Eksperte uzsver, ka nepārtraukta izglītošanās par kiberdrošību un MI ir svarīga ne tikai IT nozares profesionāļiem, bet ikvienam. Strauji mainīgās tehnoloģijas prasa regulāri atjaunināt zināšanas, lai aizsargātu savus datus un droši izmantotu MI risinājumus. Tehnoloģiju uzņēmumi un telekomunikāciju operatori strādā pie tā, lai identificētu uzbrukumus un “izķertu” tos jau tīkla līmenī, taču dienas beigās atbildība gulstas uz katru individuāli – gan uz uzņēmējiem par saviem darbiniekiem, gan uz mācībspēkiem par studentiem. “Neko labāku par to, ka mums ir jāmācās un jābūt uzmanīgiem, neizdomāsim.”

Vai regulējums traucē vai sargā?

Runājot par datu drošību un privātumu, uzņēmuma “Tilde” līdzdibinātājs un padomes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs izceļ Eiropas pieeju un regulējuma nozīmi. Lai gan Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) savulaik izraisīja šūmēšanos uzņēmēju vidū, jo bija jāīsteno virkne regulējuma prasību, tā ir radījusi būtisku drošības slāni.

“Tā ir svarīga, lai pasargātu iedzīvotājus un uzņēmumus no nesankcionētas piekļuves datiem un neatļautas to izmantošanas,” skaidro Vasiļjevs, uzsverot, ka Eiropā privātums, vārda brīvība, tiesības uz uzticamu un drošu informāciju tiek respektētas kā pamatvērtības. Šī ir pieeja, kas, attīstot tehnoloģijas un MI, atšķir mūs no citiem pasaules reģioniem. Viņš arī norāda, ka notiek diskusijas par MI regulējuma pilnveidošanu, lai MI, kas top Eiropā, būtu uzticams.

MI apmācība un “inficētie” dati: Kremļa “Pravda” tīkls

Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem par slēptajiem draudiem Vasiļjevs uzsver lielo MI modeļu apmācību. “Tilde”, veidojot savu MI modeli, saskārās ar nopietnu problēmu – publiski pieejamie datu masīvi, ko pasaulē izmanto MI apmācībai, bieži ir “inficēti”.

“Mēs atklājām, ka daudzas datu kopas ir inficētas ar Krievijas propagandas saturu,” stāsta Vasiļjevs. Eksperts norādīja uz Krievijas specoperāciju – tā saukto “Pravda” tīklu, kurā internetā tiek izvietoti viltus datu avoti. Tie MI sistēmām izskatās kā uzticami informācijas resursi, taču patiesībā satur Kremļa naratīvus un dezinformāciju. Lai nepieļautu šāda satura nonākšanu Latvijā veidotajā modelī, uzņēmums sadarbojies pat ar Ukrainas specdienestiem neuzticamo avotu identificēšanā. Tas ir viens no piemēriem, ka, attīstot MI, ir jāparūpējas arī par datu un informācijas drošību, kā arī par to, no kādiem avotiem MI mācās un ko apgūst.

Nevaram paļauties tikai uz kritisko domāšanu

VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols uzsver – runājot par drošību mākslīgā intelekta laikmetā, mēs noteikti neesam komfortablā situācijā. “Lai gan Latvijā pagaidām nav bijuši ļoti skaļi un kliedzoši precedenti, mums jāapzinās, ka sabiedrības noturība veidojas no vairākiem bastioniem. Pirmkārt, tā ir valsts pārvalde un atbildīgās institūcijas, kas veido uzraudzības mehānismus. Otrkārt, tā ir industrija, piemēram, mobilo sakaru operatori, kas jau preventīvi bloķē bīstamas saites. Trešais un izšķirīgais bastions ir pati sabiedrība.”

Ozols ir pārliecināts, ka ar kritisko domāšanu vien vairs nepietiek. “Jaunākie pētījumi rāda, ka MI spējas pārliecināt atsevišķos gadījumos var būt spēcīgākas nekā cilvēkam. Tāpēc arī mums pašiem ir jāsaglabā veselīgas aizdomas un situācijas, kas šķiet neticamas vai kurās rodas šaubas, ir jāpārbauda, jāpārjautā.”

Tam piekrīt arī LU profesors Mārcis Auziņš: “Institūcijas, bizness un valsts par mūsu datu drošību rūpējas, bet galvenais aizsardzības bastions esam mēs paši. Tikai gudri un kritiski rīkojoties ar saviem datiem, tie būs drošībā.”