Tolmets stāsts: kā kļūt par pasaules mēroga tirgus spēlētāju?
Tolmets Latvijā visdrīzāk ir dzirdēts vārds – kā vadošais metāllūžņu pārstrādes uzņēmums Baltijā. Bet daudz mazāk zināms ir fakts, ka šis Latvijas uzņēmums šobrīd jau ir viens no pieciem lielākajiem metāllūžņu pārstrādes tirgus spēlētājiem pasaulē un piegādā izejvielas virknei vadošo metālu ražotāju pasaulē.
Kā stāsta SIA Tolmets valdes loceklis Artjoms Homutovs, uzņēmuma izaugsmes stāsta pamatā ir gan sava tirgus detalizēta izpratne un attīstības vīzija, gan spējas elastīgi piemēroties jauniem apstākļiem un laika gaitā kardināli – un veiksmīgi – mainīt darbības modeli.
Komplekss biznesa modelis ar uzsvaru uz efektivitāti un eksportu
Tolmets biznesa modelis izklausās pietiekami vienkārši – tas ir balstīts uz metāllūžņu savākšanu 57 pieņemšanas punktos Baltijā un metāllūžņu importu no citām valstīm, kā arī savāktā metāla pārstrādi savā rūpnīcā Rīgā un piegādi metāla ražotājiem reģionā un tālāk pasaulē no faktiski visām lielākajām ostām Baltijā. Tolmets pamata darbības tirgi ir visa Baltija un Polija.
Kā stāsta Artjoms Homutovs, Tolmets tika dibināts pagājušā gadsimta pašās beigās ar vienu metāllūžņu pieņemšanas punktu un sākotnēji veidots kā lokāls uzņēmums ar bāzi Liepājā, bet gadu gaitā ir pārtapis par uzņēmumu ar izteiktu fokusu uz eksportu. Ja 2004. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 59 miljoni eiro, tad divdesmit gadu laikā tas ir četrkāršojies un pērn sasniedza aptuveni 261 miljonu eiro. Šobrīd uzņēmums nodarbina vairāk kā simts profesionāļus.
Realitātē šis biznesa modelis ir sarežģīts un atkarīgs no pasaules metālu cenām un globālām kuģu fraktēšanas izmaksām, kas liek strādāt ar maksimālu gan operatīvo, gan finanšu efektivitāti. Līdztekus uzņēmums ievēro arī arvien stingrākas vides prasības, jo jāņem vērā, ka noteikta daļa metāllūžņu var radīt piesārņojumu.
Izaugsmei svarīgs finanšu partneris
Artjoms Homutovs norāda, ka uzņēmuma veiksmīga darbība ir cieši saistīta ar finanšu pārvaldību un apjomīgu apgrozāmo kapitālu, jo uzņēmumam ir jāspēj balansēt ievērojamus noliktavu krājumus un maksājumus piegādātājiem un pircējiem. Šāda mēroga biznesam apgrozāmie līdzekļi ir mērāmi desmitos miljonu eiro.
Finanšu jomā Tolmets vērtīgu atbalstu sniedz Rietumu Banka, kas finansē uzņēmumu ar kopumā aptuveni 50 miljonu eiro kredītlīdzekļiem. Bankas sniegtais finansējums ir ļāvis gan izvērst Tolmets darbību, gan atbrīvot uzņēmuma pašu līdzekļus. Kā stāsta Artjoms Homutovs, Rietumu Bankā uzņēmums ir atradis finanšu partneri, kas spēj izprast ģeogrāfiski plaša un sarežģīta tirgus darbību un spēj vadīt riskus. Tolmets valdes loceklis no savas pieredzes uzsver, ka ne visas bankas to spēj, jo Tolmets darbība ir daudzpusēja. Lai to finansētu, ir jāizprot daudzas svarīgas nianses – ir iesaistīta gan ražošana, gan starptautiska loģistika, kas pie tam tā tiek īstenota globālā izejvielu tirgū, kurā ir jūtīgas cenu izmaiņas burtiski katru sekundi.
Radikālu biznesa pārmaiņu stāsts
Sākotnēji Tolmets darbība bija cieši saistīta ar AS Liepājas Metalurgs – tērauda ražotāju, kas līdz pat aptuveni 2012 – 2013. gadam bija viens no nozīmīgākajiem pilsētas un pat visas Latvijas uzņēmumiem, kura gada apgrozījums bija mērāms simtos miljonu. Tas bija uzņēmums ar milzīgu metāllūžņu pieprasījumu, kas lielā mērā veicināja Tolmets izaugsmi. Sākotnēji Tolmets pat visu darbības un metāllūžņu pārstrādes loģistiku veidoja tā, lai būtu vieglāk apkalpot tieši Liepājas Metalurgu. Tomēr, diemžēl Latvijas tērauda liešanas flagmanis faktiski līdz ar 2013. gadu beidza aktīvo darbību, pat neskatoties uz vairākiem mēģinājumiem to glābt.
Kā stāsta Artjoms Homutovs, varēja gaidīt, ka līdz ar Liepājas Metalurga norietu smagi tiks ietekmēta arī Tolmets darbība, jo kur gan uzņēmums varētu atrast noietu tik lielam apjomam metāllūžņu? Un tomēr Tolmets attīstība tieši ar Liepājas Metalurga darbības izbeigšanos sāka uzņemt jaunus apgriezienus. Tam par iemeslu ir eksports un uzņēmuma vadības spēja pārorientēties no viena liela pircēja uz sazarotu, diversificētu noieta tirgu Eiropā un citviet pasaulē. To skaidri parāda Tolmets izaugsmes rādītāji – ja 2012. gadā, kad vēl aktīvi strādāja Liepājas Metalurgs, Tolmets gada apgrozījums bija aptuveni 117 miljoni eiro, tad desmit gadus vēlāk, laikā, kad jau sen Liepājas Metalurga darbība bija pārtraukta, Tolmets apgrozījums bija vairāk kā dubultojies un, piemēram, 2022. gadā sasniedza pat 309 miljonu eiro līmeni.
Metālu tirgus speciālisti, kas importu pārvērš eksportā
Eksporta tirgos Tolmets sāka aktīvi strādāt vēl Liepājas Metalurga laikā, taču šo darbu būtiski aktivizēja pēc 2009. gada, kad pēc finanšu krīzes un pieprasījuma krituma Eiropā Tolmets atrada noieta tirgus Turcijā, kas ir viena no lielākajiem tērauda un metālu ražotājām pasaulē. Ar arvien straujāk augošu eksporta pieaugumu, auga arī Tolmets eksporta kuģu partiju lielums un jau drīz bāzi Liepājas ostā papildināja klātbūtne Rīgas, Klaipēdas, Sillamē un Gdaņskas ostās, lai nodrošinātu piekļuvi ērtai loģistikai un dziļūdens ostām. Laika gaitā papildus Turcijas tirgum Tolmets piegādā metālu izejvielas viscaur Eiropā, piemēram, Skandināvijas valstīs, bet atsevišķas eksporta piegādes ir bijušas pat uz tālākiem tirgiem, piemēram, Bangladešu un Vjetnamu.
Taču vai Baltijas valstis spēj radīt pietiekami daudz metāllūžņu, lai uzturētu pastāvīgu eksporta apjomu? Artjoms Homutovs norāda, ka metāllūžņu apjoms ir paredzams lielums atbilstoši katras valsts iedzīvotājus skaitam un ekonomikas konjunktūrai. Proti, jo lielāka valsts, jo vairāk tā radīs metāllūžņus, un laika gaitā Tolmets jau var precīzi pateikt, piemēram, cik metāllūžņu pieņemšanas punktiem jābūt noteikta izmēra pilsētā. Un patiesi, Baltijas un Polijas valstu radītais metāllūžņu apjoms jau daudzus gadus vairs nav pietiekams Tolmets eksporta mērogam. Tādēļ uzņēmums metāllūžņus arī importē no citām Eiropas valstīm un ar kuģiem piegādā tos Latvijā pārstrādei tālākam eksportam.
Tirgus iegūtu no ciešākas uzraudzības
Interesanti, ka uzņēmums uzsver, ka ciešāka tirgus uzraudzība nāktu par labu tā attīstībai, jo nodrošinātu vienādus apstākļus visiem tirgus spēlētājiem. Kā saka Artjoms Homutovs, metāllūžņu savākšana nav stingri regulēts bizness – tam nav vajadzīgas kādas īpašas licences un uz radīto produkciju netiek piemērots kāds sevišķs nodokļu režīms. Tas rada situāciju, kurā tirgū var ienākt jebkurš, kas no vienas puses ir labi, jo veicina konkurenci, taču no otras puses – pienācīgi neuzraudzīta tirgus apstākļos daļa metāllūžņu aprites var arī palikt ekonomikas ēnu zonā, kas nozīmē, ka valsts potenciāli var zaudēt nodokļu ieņēmumus un var netikt ievērotas visas vides prasības.
Tikmēr Tolmets pakāpeniski virzās digitalizācijas virzienā, uzlabojot tiešsaistes rīkus gan metāllūžņu pieņemšanas veicināšanai, gan ieviešot arvien gudrākus digitālos risinājumus uzņēmuma operatīvās darbības, krājumu, izmaksu un ieņēmumu pārvaldībai, kas apvienojumā ar ekonomikai fundamentāli nepieciešamu biznesa nišu nozīmēs arī turpmāku Tolmets izaugsmi.
