“Jaunie spēlētāji ar lielu potenciālu” - Eksporta jaunpienācēju un tūrisma produktu veiksmes stāsti

 “Eksporta un inovācijas balva” ir augstākais valsts apbalvojums uzņēmējdarbībā, un šīs balvas patrons ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Uzņēmumi konkursā tiek vērtēti piecās kategorijās: “Eksporta čempions”, “Inovācijas čempions”, “Eksporta pieauguma līderis”, “Eksporta jaunpienācējs” un “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

No nomas uzņēmuma līdz globālām inovācijām

Viens no spilgtākajiem 2024. gada konkursa dalībniekiem, kas uzvarēja kategorijā “Eksporta jaunpienācējs” ir SIA “Aeonpump” - uzņēmums, kas tikai dažus gadus pēc dibināšanas kļuvis par vienu no inovatīvākajiem sūkņu tehnoloģiju ražotājiem pasaulē.

"Aeonpump" specializējas industriālo sūkņu ražošanā, kurus galvenokārt izmanto lielas tehnikas nomas kompānijas. “Aeonpump” lielākie klienti nāk no Anglijas, Vācijas, Austrālijas, Jaunzēlandes un ASV, kur viņu sūkņi tiek izmantoti sūkņu flotēs, kuras uztur lielas īres kompānijas.

Lai arī šis uzņēmums oficiāli dibināts 2020. gadā, stāsts par un ap sūkņiem sācies jau pirms 15 gadiem, kad Igors Gorkins kopā ar partneri Ernestu Lāčaunieku izveidoja kompāniju un iegādājās pirmo sūkni. "Mērķis bija izveidot specializēto sūkņu nomas kompāniju. 12 gadu laikā kompānija izauga četrās valstīs – aptuveni 150 darbinieki un aptuveni 600 sūkņi nomas parkā. Tā kā mēs bijām jauni, mēs mēģinājām dažādus produktus: pirkām no Amerikas, pirkām no Nīderlandes, no Itālijas un sākām eksperimentēt. Arī komanda bija jauna, mēs mēģinājām atrast jaunus nomas produktus, jaunu virzienu, līdz ar to mēs savācām ļoti lielu pieredzi, arī tehniski dziļi sākām pētīt iekārtas, uzstādīt, speciālus projektus vadīt visā Eiropā. Un beigās mēs savācām to informācijas paku, un mēs sapratām, ka mēs varam uztaisīt labāk,” skaidro Gorkins.

Izmanto drosmīgas metodes

 Uzņēmuma inženieri ir radījuši unikālu vakuuma sūkni, kas turpina darboties pat tad, ja tajā iekļūst ūdens – apstākļos, kur konkurentu iekārtas apstājas. Vēl viens inženiertehnisks sasniegums ir pasaulē pirmais bateriju sūknis, kas uzlādējams 2 stundās un spēj strādāt līdz pat 10 stundām. Pašlaik uzņēmuma piedāvājumā ir ap 85 dažādas konfigurācijas sūkņiem – ar dīzeļmotoriem, elektromotoriem vai litija baterijām.

Klientu piesaistē uzņēmums izmanto drosmīgas un netradicionālas metodes. “Mēģinam kreatīvi tam pieiet. Darīt kaut ko savādāk, kā citi. Piemēram, ja kāds veic simulācijas uz datora, tad mēs vienkārši nometam sūkni no ceļamkrāna, parādām klientam, ka viss ir kārtībā, nekas nav noticis, un ļaujam viņam iegādāties to pašu unikālo produktu un notestēt pie sevis jebkurā pasaules vietā," atklāj kompānijas līdzdibinātājs Lāčaunieks. Vienlaikus viņš atzīst, ka  nav vienkārši piesaistīt jaunus eksporta tirgus, bet uzņēmums mērķtiecīgi iet uz to: “Nākotnē mēs noteikti plānojam būt katrā kontinentā klātesoši un mēs to vīziju redzam gana skaidri."

“Ziedlejas” – viens no interesantākajiem tūrisma projektiem Latvijā

Savukārt kategorijā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" mazo un vidējo komercsabiedrību grupā pērn balvu saņēma labjūtes komplekss “Ziedlejas”. Dabas tuvums, pirts rituāli un arhitektūra, kas organiski saplūst ar ainavu – tie ir tikai daži no elementiem, kas “Ziedlejas” padara par vienu no interesantākajiem un perspektīvākajiem tūrisma projektiem Latvijā. Sešu gadu laikā no lokāla atpūtas objekta "Ziedlejas" ir kļuvušas par starptautisku galamērķi. Tagad aptuveni 50% apmeklētāju ir ārzemju tūristi – īpaši no Lietuvas, Igaunijas un Japānas.

Viss sākās ar skaidru konceptu un vēlmi radīt vietu, kur cilvēks var atgūt līdzsvaru. “Ziedleju” pamatā ir ideja par dabas tūrismu ar dziļu labsajūtas komponenti – pirts rituāliem, meditāciju dabā un iespēju aizmirst tehnoloģiju radīto troksni. Tūrisma produkta pamatā ir unikāls piedāvājums: Stikla pirts, Dūmu pirts un Vilnas pirts, kā arī dizaina stikla istabas, kas ļauj viesiem nakšņot tiešā dabas tuvumā. Neatņemama loma “Ziedleju” atmosfērā ir arī profesionālajiem pirtniekiem.

“Ziedleju” saimnieks Māris Alberts stāsta, ka uzņēmuma panākumu atslēga ir cilvēkresurss – arhitekti, būvnieki, pirtnieki un apkalpojošais personāls, un daba: "Pilnīgi noteikti pamatu pamats ir daba, ainava. Un visu, ko mēs darām, mēs cenšamies izvērtēt caur ainavas prizmu. Kā viens vai otrs arhitektūras objekts iederēsies ainavā, kā jutīsies cilvēks. Tik tiešām ir jāsaka tā, ka mēs katru augu un katru dzīvo radību izskatām īpaši, ar īpašu attieksmi."

Iespaidīgs retro tehnikas un industriālā mantojuma projekts

Balvu kategorijā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu vai pašvaldības iestāžu grupā saņēma Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centra “Inženieru arsenāls” — iespaidīgs retro tehnikas un industriālā mantojuma projekts, kas īsā laikā kļuvis par vienu no spilgtākajiem reģiona tūrisma objektiem.

Divstāvu ēkā, kas celta 1840.–1845. gadā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, izveidotas četras ekspozīciju zonas 2500 m² platībā. Tajās apskatāmi vairāk nekā 40 retro automobiļi, 80 motocikli un mopēdi, kā arī simtiem vēsturisku tehnikas priekšmetu. Īpaša loma veltīta Daugavpils industriālajam mantojumam, ļaujot apmeklētājiem izsekot, kā tehnikas un dizaina attīstība mainījusies gan Latvijā, gan pasaulē.

Centra vadītājs Raitis Ķikusts uzsver, ka “Inženieru arsenāls” radīts kā vieta, kur tehnika sastop kultūru, atmiņas un vēsturi: “Apmeklētājs var atnākt un ieraudzīt sava tēva, vectēva vai kāda cita tuvinieka transportlīdzekli, ar ko ir braucis bērnībā.”

Sagatavošanās darbs nav bijis viegls — sākumā komanda bažījās, vai 2,5 tūkstošus kvadrātmetru būs iespējams piepildīt. Taču kolekcionāru atsaucība pārsteigusi: “Kad atbrauca pirmais un iedzina savu moci, tad pateica draugiem un paziņām. Šobrīd dažkārt pat nākas atteikt,” stāsta Ķikusts.

Lielāko daļu eksponātu veido privāto kolekcionāru objekti, kas centrā nonākuši uz ilgāku vai īslaicīgu laiku. Raitis Ķikusts akcentē centra lielāko vērtību: “Šeit var apskatīt, kā tehnika attīstījusies dažādās jomās, un saņemt informāciju, ko būtu grūti atrast pat interneta vidē.”