"Rīgas siltums" jaunais vadītājs Kalvis Kalniņš skaidro, kāpēc cenas ir šādas un kādas ir iespējas tās samazināt

Tikmēr Saeima ir atbalstījusi parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai analizētu Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemeslus un ar to saistītos enerģētiskās drošības riskus. Sākotnēji regulatoram iesniegtais RS siltumenerģijas tarifs ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par megavatstundu (MWh) paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par MWh. Taču pēc tarifa pārvērtēšanas RS siltumenerģijas tarifs no šā gada 1. oktobra pieauga par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par MWh. Kādēļ tarifs ir šāds un kādas ir iespējas to turpmāk samazināt, intervijā skaidro RS valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš, kurš septembrī stājās atlaistā valdes priekšsēdētāja Ilvara Pētersona vietā.

Jūs RS valdes priekšsēdētāja amatā stājāties salīdzinoši nesen. Kādi ir jūsu galvenie plāni, un vai gribat uzņēmumā kaut ko mainīt?

Šobrīd mans mērķis nav radīt straujas vai formālas izmaiņas, piemēram, uzņēmuma struktūrā, bet gan stiprināt komandas darbu un efektivitāti. Vispirms ir būtiski turpināt pārvērtēt esošos procesus. Mums ir ļoti spēcīga profesionāla komanda, un es vēlos šos profesionāļus vēl vairāk iesaistīt lēmumu pieņemšanā un tādējādi veicināt iekšējās efektivitātes paaugstināšanu.

Šobrīd enerģētikas nozare ir transformācijas periodā un ir ļoti daudz dažādu izaicinājumu. Arī man ir ļoti liels izaicinājums būt šajā amatā tieši šajā brīdī, jo notiek ļoti daudz pārmaiņu gan Latvijā, gan globāli. Tā ir pāreja uz atjaunojamiem resursiem, gan arī šobrīd nedaudz ieslēgtā atpakaļgaita, kad tiek izvērtētas arī fosilo resursu priekšrocības, lai panāktu līdzsvaru. Ja RS būs nepieciešamas izmaiņas, tad tās balstīsim datu analīzē un ilgtermiņa stratēģijā, nevis uz kaut kādiem pieņēmumiem.

Mans pirmais uzdevums ir panākt stabilitāti uzņēmuma komandā, ņemot vērā turbulences apstākļus, kas ir iestājušies uzņēmuma pārvaldībā. Otrs uzdevums ir drošība energoapgādē, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus un klimata mērķus.

Ir trīs galvenie virzieni. Pirmais ir ilgtspēja un dekarbonizācija, kas nozīmē pāreju uz zaļākajiem risinājumiem, investīcijas atjaunojamajos energoresursos un energoefektivitātē, kurināmā veidu diversifikāciju. Tas, manuprāt, ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu, drošu un stabilu energoresursu apgādi Rīgas pilsētā. Otrais ir tehnoloģiskā modernizācija, digitalizācija, datu analītika, plašāka automatizācijas pielietošana un ieviešana gan ražošanas procesos, gan iekšējos procesos, gan klientu apkalpošanā. Trešais ir sadarbība, kas nozīmē atklātu komunikāciju ar darbiniekiem un sadarbības partneriem, lai veidotu uzticību un kopīgu redzējumu par RS mērķiem.

RS ir ne tikai jānodrošina siltums, bet jābūt uzticamam, inovatīvam un atvērtam ikvienam rīdziniekam, klientam ārpus Rīgas, uzņēmuma sadarbības partnerim un pilsētai, lai veicinātu aprites ekonomiku un ilgtspējīgu siltumapgādes sistēmu.

RS arī tikko noslēdzās finanšu gads. Kādi bija darbības rezultāti?

Rezultātus vēl apkoposim divus līdz trīs mēnešus, bet jau tagad var teikt, ka finanšu gads ir noslēdzies pozitīvi ar stabilu darbības sniegumu, neraugoties uz to, ka pēdējā ziema bija viena no pēdējā desmitgadē siltākajām. 2024./2025.gada apkures sezonā vidējā gaisa temperatūra bija 4,7 grādi. 2023./2024.gada apkures sezonā tie bija 2,6 grādi. Līdz ar to aizvadītajā apkures sezonā patērētājiem nodevām 2,7 miljonus megavatstundu (MWh) siltumenerģijas, kas ir par 4,2% mazāk nekā gadu pirms tam. Mūsu ieņēmumi ir piesaistīti saražotā siltuma apjomam, bet mēs ar siltās ziemas izaicinājumu esam tikuši galā, rezultāti ir stabili un arī atbilstoši mūsu plāniem un provizoriskā peļņa būs atbilstoša budžetam.

Lai to sasniegtu, veicām virkni darbu, tostarp notika personāla pārvaldības un struktūras optimizācija, tika efektivizēta resursu pārvaldība, notika tirgus modeļa korekcijas, jo pagājušogad pirmoreiz tika uzsākts pilotprojekts par ikdienas siltumenerģijas iepirkuma tirgu, notika investīciju projektu pārskatīšana un to prioritizēšana.

Kādu prognozējat šo apkures sezonu un finanšu gadu?

Tas ir ļoti labs jautājums, jo ir daudz ārējo faktoru, kas to var ietekmēt. Mēs nespējam ietekmēt laikapstākļus un arī energoresursu cenu svārstības tirgū, kas būtiski ietekmē gan mūsu tarifu, gan ražošanas izmaksas. Ņemot vērā tendences iepriekšējos trijos gados, mēs neredzam, ka ziemas varētu kļūt īpaši aukstākas, gluži pretēji, tās kļūst nedaudz garākas un siltākas.

Pašā uzņēmumā mums mērķi ir skaidri. Jau par klišejiskiem ir kļuvuši vārdi "efektivitāte" un "optimizācija", bet tas ir pamats, kā mēs varam ietekmēt savus procesus, un uz to mēs virzāmies. Meklēsim balansu starp neietekmējamiem faktoriem un faktoriem, ko varam ietekmēt, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku siltumapgādes pakalpojumu mūsu klientiem.

Tomēr vai tas, ka ziemas kļūst siltākas, agrāk vai vēlāk nesāks ietekmēt jūsu finanšu rādītājus?

Tas rada lielākus izaicinājumus, un tāpēc mēs strādājam, lai pieslēgtu vairāk klientu. Tas ir viens no prioritārajiem darbības virzieniem. Katru gadu pie Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas RS pieslēdz jaunus klientus ar kopējo siltuma jaudu 20-23 MW. Tā ir vidēja mēroga Latvijas pilsēta, ko mēs katru gadu Rīgā un Pierīgā pieslēdzam centralizētai siltumapgādei. Tāpat notiek darbs pie iekšējās efektivitātes, kuru uzlabojot, mēs varam mazināt negatīvo ietekmi no ārējiem apstākļiem.

Mēs sekojam līdzi klimata izmaiņām, laikapstākļiem, kā arī rēķināmies, ka māju siltināšana samazinās siltumenerģijas gala patēriņu. Tādēļ vienīgais efektīvais risinājums ir paplašināt klientu loku. Ja spēsim to nodrošināt, tad siltumenerģijas patēriņš līdz 2030. gadam turēsies nemainīgā līmenī. Būtiski atzīmēt, ka kopējais klientu skaits, kas atslēdzas no Rīgas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas, ir 15-20 reizes mazāks nekā jauno klientu skaits.

Cik objektu Rīgā šobrīd procentuāli ir pieslēgti centralizētajai siltumapgādei?

Oktobrī mums ir vairāk nekā 8300 klientu, kuriem ir pieslēgta centralizētā siltumapgādes sistēma.

Kopumā aptuveni 72 līdz 76% no Rīgas pilsētas ēkām ir pieejama centralizētā siltumapgāde, bet mūsu pašmērķis ir paplašināt tīklu, lai šis īpatsvars būtu virs 90%. Piemēram, ja mēs skatāmies lidostas virzienā, tad kādreiz tur bija pļavas, tagad attīstās gan komercapbūve, gan dzīvojamās mājas. Mēs savulaik nodrošinājām iespējas šādās vietās izbūvēt siltumtīklus pirms apbūves, lai nebūtu tā, ka tiek uzbūvēta māja un tikai tad tiek pievilktas inženierkomunikācijas. Bet, protams, tas ir saistīts arī ar zināmu risku, jo siltumtrases izbūve ir ļoti lielas investīcijas, un tam visam jābūt ekonomiski pamatotam.

Līdz kuram gadam jūs šos 90% un vairāk gribētu sasniegt?

Mēs ejam uz priekšu, un provizoriski tas varētu būt 2035. gads.

Ir jau aplēsts, kādas investīcijas tas prasītu?

Mums ir apstiprināta vidēja termiņa stratēģija, un gan tīklu rekonstrukcijā, gan paplašināšanā plānots ieguldīt vismaz 25-30 miljonus eiro katru gadu.

Tas ir domāts arī ārpus Rīgas?

Jā, mēs izvērtējam arvien jaunus virzienus ārpus Rīgas. Esam izveidojuši sadarbību gan ar Ķekavas novada, gan Mārupes novada pašvaldību. Mums jau ir ļoti labs sadarbības projekts, un šogad mēs šo projektu pabeidzam - dzīvojamo ēku apbūve Ropažu novadā, kur izbūvēti zema potenciāla siltuma siltumtīkli (4.paaudzes siltumapgādes sistēma), kas noteikti veicina ilgtspējīgu, efektīvāku siltumapgādi ar mazākiem siltumenerģijas zudumiem. Tas ir veiksmīgas sadarbības paraugs gan ar pašvaldību, gan ar nekustamo īpašumu attīstītāju. Šis projekts mums arī iezīmēja tālākos attīstības virzienus, tādēļ mēs skatāmies tālāk uz Ropažiem, jau pieminēto Ķekavas un Mārupes novadu, principā uz visām tuvākajām pieejamajām teritorijām Pierīgā. Protams, svarīgākais aspekts ir tehniski-ekonomiskais izvērtējums un pamatojums. Ja kādam ir interese pieslēgties centralizētajam siltumtīklam ārpus Rīgas, mēs labprāt sniedzam konsultācijas un esam gatavi izvērtēt iespēju sadarboties.

Šā gada sāpīgais jautājums ir RS apkures tarifs. Vai varat izskaidrot, kādēļ tas sākotnēji tika izveidots tik liels un uz kā rēķina to pēc tam samazinājāt?

Svarīgākā lieta te ir energoresursu cenas. Nav noslēpums, ka, salīdzinot ar aizvadīto gadu, tās ir pieaugušas. Būtisks pieaugums ir tieši dabasgāzes cenām un CO2 kvotām. Tagad publiski bija šie salīdzinājumi, ka 2018. gadā, salīdzinot ar šo gadu, RS tarifs bija lēts. Bet tad jāņem vērā, ka 2018. un pat vēl 2020. gada sākumā dabasgāze tika piegādāta pa tiešā savienojuma gāzes cauruļvadu no agresorvalsts Krievijas. Bija ļoti labi priekšnoteikumi, lai no dabasgāzes, kas ir fosilais resurss, varētu saražot lētāku siltumenerģiju. Mūsdienās, kad gāze tiek piegādāta pa jūru ar kuģiem un šī resursa cena tiek fiksēta TTF biržā, cena ir daudz augstāka. Svarīgi pieminēt, ka CO2 kvotu cena ir trīskāršojusies. Kvotu cena būtiski ietekmē gala rezultātu un arī tarifu. Vēl viena fundamentāla lieta ir inflācija. No 2018. gada inflācija ir pieaugusi līdz 42%.

Šie trīs ārējie apstākļi būtiski ir ietekmējuši tarifa pieaugumu. Kāpēc būtiski pieminēt dabasgāzes cenu? Rīgas pilsētai šobrīd apmēram 70% no siltumenerģijas tiek saražota no šī fosilā kurināmā. Vienīgais veids, kā regulēt tarifa kāpumu, ir kurināmo resursu diversifikācija jeb dažādošana. Tieši pateicoties tam, mēs esam spējuši RS tarifu noturēt saprātīgās robežās. RS siltuma tarifs no 2018. gada ir pieaudzis par 84%, bet mēs redzam, ka dabasgāzes cena šajā laikā biržā ir augusi par apmēram 150%, bet CO2 kvotu cenas biržā - par gandrīz 200%. Vienīgais resurss, uz kuru ir bijusi vismazākā cenu kāpuma ietekme, ir biomasa, kuras izmaksas ir augušas par 25%. Atskatoties uz paveikto, secinu, ka RS ir spējuši tarifa pieaugumu efektīvi sabalansēt un nodrošināt tā samērīgu pieaugumu.

Pašu ražotās enerģijas izmaksas nav būtiski augušas, arī patstāvīgās izmaksas nē. Tādēļ būtiskākais ir tas, ka ir pieaugusi iepirktās siltumenerģijas cena, ko izraisīja dabasgāzes un CO2 izmešu kvotu pieaugums.

Kā izdevās samazināt RS tarifa pieaugumu? Sākotnēji pieaugums bija prognozēts nedaudz virs 20%. Beigās izdevās panākt samazinājumu, kas rezultējās, ka šogad pieaugums ir 11,9%. Tas izdevās, pateicoties proaktīvai iesaistīto pušu veiksmīgai sadarbībai, tostarp tā bija Ekonomikas ministrija, Rīgas dome, Konkurences padome, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, AS "Latvenergo", RS padome un valde, kā arī neatkarīgie siltumenerģijas ražotāji. Daudzi saka, ka šo mēs varējām efektīvi un ātri paši atrisināt, bet tam ir grūti piekrist, jo, lai šo panāktu, bija nepieciešama visu šo pušu operatīva iesaistīšanās un operatīva sadarbība. Paldies jāsaka AS "Latvenergo", jo mums izdevās ar viņiem vienoties, ka aukstākajā gada laikā - no 15. novembra uz četriem mēnešiem -, kad ir vislielākais enerģijas patēriņš, būs fiksēta jaudas daļa 120 MW par pazeminātu fiksētu mēneša cenu, kas ir zemāka par regulatora apstiprināto tarifu. Šī vienošanās uz četriem mēnešiem viennozīmīgi veicinās arī efektīvāku konkurenci un lielāku atlikuma siltumenerģijas pieejamību tirgū. Otra lieta, ko mums izdevās panākt, ir vienošanās ar neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju pārstāvjiem par patstāvīgo, brīvprātīgo jaudas daļu, kurai būtiski pazemināta cena - 45 eiro par MWh. Tas viss kopā veido uzlabotus apstākļus arī atlikumu siltumenerģijas tirgū, jo vienošanās ar "Latvenergo" nozīmē, ka TEC-2 koģenerācijas energobloku darbinās nepārtrauktā režīmā šo četru mēnešu periodā. Tas veicinās labāku un biežāku atlikumu siltumenerģijas nodošanu mūsu centralizētās siltumapgādes tīklā.

Varbūt šķiet, ka tika iesniegts nepamatots un aprēķinos nebalstīts tarifs, kuru pēc tam viegli samazināja. Nebūt nē! Tas bija smags darbs un daudz iesaistīto pušu. Rezultātā ir panākts iespējami labākais rezultāts uz šo apkures sezonu.

Vēlos uzsvērt, ka jau "vakar" sākām strādāt pie nākamās apkures sezonas tirgus modeļa, veicinot atklātu un saprotamu dialogu visām iesaistītajām pusēm, un meklējam ilgtermiņa risinājumus, lai veicinātu centralizētās siltumapgādes sistēmas diversifikāciju, drošību un ilgtspējīgu tirgus modeli.

Daudzu siltumenerģijas uzņēmumu tarifos ir iekļauta arī tāmē neparedzēto ieņēmumu komponente. Tie ir iepriekšējos periodos negūtie ieņēmumi?

Jā.

Vai RS tarifā arī šāda komponente ir? Un ja ir, vai tas nozīmē, ka iepriekšējā periodā tarifs bija zemāks, nekā tam vajadzēja būt, lai segtu jūsu izdevumus?

Jāuzsver, ka uz iepirktās siltumenerģijas un energoresursu rēķina mēs nedrīkstam pelnīt - par cik nopērkam, par tik arī pārdodam klientiem. Savukārt, ja ir izmaiņas energoresursu cenās, tad tas noteikti ietekmē tarifu. Aizvadītās apkures sezonas tarifā šī komponente bija ar mīnusa zīmi - te jāuzsver, ka var būt gan neplānoti izdevumi, gan neplānoti ieņēmumi. Tas nozīmē, ka iepriekšējā periodā bija mazākas izmaksas, nekā plānots, un līdz ar to mēs atgriezām iedzīvotājiem pārmaksāto. Savukārt jaunajā periodā situācija ir pretēja. Tarifs ir 80,96 eiro par MWh, un neparedzēto izdevumu komponente ir plus 2,05 eiro par MWh.

Kā jau minēju, tagad mēs strādājam pie tirgus modeļa, un, protams, gribētu nākotnē atbrīvoties no šīs komponentes. Tostarp vērtējam iespējas, lai tirgus svārstību gadījumā varētu pēc iespējas biežāk mainīt tarifu, un tādējādi neveidotos šī neparedzēto ieņēmumu vai izdevumu komponente.

Pēdējā laikā bieži arī izskanēja, ka "Latvenergo" elektrības ražošanas koģenerācijas procesā saražoto siltumu "izpūš gaisā", bet tā vietā to varētu nodot Rīgas centrālajai siltumapgādei. Vai varat paskaidrot, vai to varētu?

Tā "gaisā pūšana" lielā mērā ir mīts, kas radies izpratnes trūkumā par koģenerācijas un siltumapgādes tehnoloģisko pusi. Lai labāk saprastu - RS ražo siltumenerģiju Daugavas kreisajā krastā. Daugavas labajā krastā siltumenerģiju ražo neatkarīgie siltumenerģijas ražotāji, kuru nodot Rīgas pilsētas centralizētajā siltumapgādes tīklā. Bet, skatoties uz visu labā krasta nepieciešamību pēc siltumenerģijas, lielākais un dominējošais ražotājs ir AS "Latvenergo", kas saražo aptuveni 70% no nepieciešamā apjoma. Pēdējo 10 gadu laikā tirgū ir ienākuši jauni siltumenerģijas ražotāji, tie visu pieprasījumu konkurences apstākļos nodrošināt nespēj. "Latvenergo" termoelektrocentrāles (TEC) strādā, kad ir ekonomiski izdevīgi, lai ražotu elektroenerģiju. Tādēļ šādā procesā saražoto siltumenerģiju definē kā atlikuma siltumenerģiju, jo TEC pamata uzdevums ir ražot elektrību, un siltums rodas koģenerācijas procesā kā otrs produkts.

Vienkārši izskaidrojot, TEC sadedzina dabasgāzi un uzkarsēto ūdeni pārvērš tvaikā. Karstais tvaiks darbina turbīnu un mehānisko enerģiju ar ģeneratoru pārvērš elektrībā. Atlikušais siltums tiek izmantots apkurei.

RS ir izveidojusi sistēmu, lai praktiski visu TEC koģenerācijas procesā saražoto siltumenerģiju būtu iespējams nodot siltumtīklā, ja tā ir ekonomiski izdevīga, saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto ekonomiskā pakāpeniskuma principu. Vienlaikus visi zina, kas pēdējo astoņu gadu laikā notika ar šķeldas cenām un kas notika ar dabasgāzes cenām. Tieši šķelda ir iemesls tam, ka mūsu tarifs pašlaik nav 120 eiro par MWh, un ir palīdzējusi to nospiest uz leju.

Tādēļ tas, ka visu "Latvenergo" TEC saražoto siltumenerģiju nevarētu nodot siltumtīklos, ir sava veida mīts, kurš radies izpratnes trūkuma dēļ par koģenerācijas un siltumapgādes tehnoloģisko pusi.

RS kā operators ir izveidojis arī ikdienas siltumenerģijas tirgu, kas ir saistīts ar elektroenerģijas "Nord Pool" biržu. Ja koģenerācijas stacija strādā, tad ir visas iespējas nodot atlikumu siltumenerģiju mūsu tīklā. Tam ir visi priekšnoteikumi. Protams, ļoti būtisks jautājums ir, par kādu cenu.

Vēl viens mīts, kas ir izskanējis, ka šī atlikuma siltumenerģija ir lētākais, kas vien var būt. Tehnoloģiski gluži tā nav. Jo ir dārgāka elektroenerģija, jo automātiski dārgāka ir atlikuma siltumenerģija. Turklāt, jo koģenerācijas rezultātā tīklā tiek nodots lielāks apjoms siltumenerģijas, jo ir mazākas iespējas saražot elektroenerģiju. Līdz ar to ir jābūt līdzsvaram.

Ja atlikuma siltumenerģijas cena ir atbilstoša ekonomiskā pakāpeniskuma principam, tā tiek pieņemta sistēmā. Mums gan nav datu, kā konkrētajā dienā tiek saražota siltumenerģija, bet es esmu diezgan pārliecināts - ja ziemas sezonā strādā "Latvenergo" TEC, tad to ražotā siltumenerģija Rīgā Daugavas labā krasta siltumtīklos nonāk. Tas arī veicina labāku konkurenci tirgū un siltumenerģijas cenas pazemināšanos. Gaisā visdrīzāk tiek "izpūsta" tikai tā daļa, kuru nav iesējams nodot tīklā, jo tirgū ir liels elektroenerģijas pieprasījums un siltumenerģiju tehniski nav iespējams nodot tīklā.

Te gan jāatceras, ka gāzes koģenerācijas iekārtas var palaist ļoti ātri, bet tiem ražotājiem, kuri strādā ar biomasu, tas prasa daudz ilgāku laiku. Mēs arī esam novērojuši, ka koģenerācijas energobloks iestartē tirgū katru otro dienu, līdz ar to ir jābūt līdzsvaram starp ražotājiem enerģijas nodošanas jautājumā. Ja mēs paļautos tikai uz koģenerāciju, tad katru otro dienu būtu spiesti iegādāties siltumenerģiju par dārgāko tarifu, kas būtu ļoti nepareizi. Mēs strādājam, lai izveidotu siltumenerģijas tirgu pēc iespējas vispusīgāku.

Piemēram, Tallinā ir panākta atsevišķa vienošanās par koģenerācijas procesā saražoto siltumenerģiju, lai tā tiek nodrošināta par zemāku cenu. Līdz ar to mēs redzam, ka ir kur strādāt, un sadarbojamies ar "Latvenergo", lai kopā rastu labākus risinājumus. Arī mana kā uzņēmuma vadītāja prioritāte ir veidot tādu tirgus modeli, lai būtu iespējams nodot lētāko siltumenerģiju tirgū pēc ekonomiskā pakāpeniskuma principa un pēc iespējas mazāk to "izpūst gaisā", kā arī pēc iespējas mazāk darbināt zemākas efektivitātes iekārtas, kādas ir, piemēram, gāzes ūdenssildāmie katli. Galvenā prioritāte ir samērīgu izmaksu atlikuma siltumenerģija, pēc tam atjaunojamie energoresursi, biokurināmais, pašā pēdējā vietā ir jau pieminētie gāzes ūdenssildāmie katli. Bet arī tiem ir jābūt, jo tie ir vienkāršākais un drošākais slodžu balansēšanas veids augstākā patēriņa brīžos un garantē, ka rīdzinieki vienmēr saņems siltumenerģiju.

Ļoti viegli ir pateikt, ka vienīgais labais resurss ir dabasgāze, kas spēj nodrošināt visu siltumapgādi. Tā ir daļēja taisnība. Tieši cenu dēļ diversifikācija un vairāki kurināmā veidi ir drošības un stabila tarifa garants.

Atkārtošos, ka no pagājušā gada mēs esam izveidojuši dienas tirgu un tajā startē gan "Latvenergo" kā dominējošais spēlētājs, gan pieci neatkarīgie siltumenerģijas ražotāji. Kad atlikuma siltumenerģija nonāk tirgū, tad notiek izsole un veidojas efektīva konkurence.

Tā ir īstermiņa domāšana pateikt, ka paņemam gāzes saražoto siltumenerģiju un viss. Vienīgais drošības garants ir diversifikācija, dažādi resursu veidi un pilna spektra konkurence. Pilna apjoma konkurence pašlaik notiek līdz 178 MW, jo tik lielas ir neatkarīgo ražotāju uzstādītās jaudas. Ziemā patēriņa apjoms var sasniegt pat 600 MW, tādēļ šī pārējā daļa ir ārpus konkurences un tiek iepirkts no "Latvenergo" par tā tarifu. Ja nākotnē citu ražotāju jaudas potenciāli tiek attīstītas, uzreiz paplašinās arī konkurences zona.

Tāpat ir ar drošības jautājumu - ja mums labajā krastā ir tikai viens siltumenerģijas piegādātājs, kurš strādā ar vienu resursu, tad cik tas ir droši? Par to diemžēl liek domāt arī notiekošais Ukrainā. Siltumapgādes infrastruktūra nedrīkst balstīties tikai uz vienu piegādātāju un uz vienu resursu.

Atgriežoties pie tarifiem, vai jūs varētu paskaidrot, kāpēc Rīgā šobrīd siltuma tarifi ir augstāki nekā citur Latvijā, kā arī augstāki nekā Viļņā un Tallinā?

Mūsu mājaslapā publicētā informācija liecina, ka RS tarifs šobrīd ir ap 83 eiro par MWh. Tas ir vidējais līmenis starp Latvijas pilsētām.

Un te mēs atkal nonākam pie tā, par ko runājām intervijas sākumā, ka viss ir atkarīgs no izejvielām. Lielākajā daļā Latvijas pilsētu, kurās tarifs ir zemāks, pamatizejviela ir biokurināmais, kas ir vietējais un lētākais energoresurss. Tā ir fundamentāla atšķirība. Rīgā mēs cenšamies diversificēt izejvielu komponentes, un līdz ar to tarifs, kas ir vidējā līmenī valstī, ir pieņemams rādītājs. Taču mēs noteikti neplānojam apstāties. Mēs turpinām uzlabot siltumenerģijas tirgu un meklējam labākos risinājumus, lai sasniegtu pēc iespējas labāku rezultātu un zemāku tarifu. Es neteikšu, ka cenšamies sasniegt zemāko tarifu, jo tas nebūtu profesionāli. Tarifam jābūt ilgtspējīgam. Zemākais tarifs šodien nebūt nenozīmē, ka tas būs zemākais arī pēc pieciem vai desmit gadiem. Ir jāspēj investēt atjaunošanā, jaunās tehnoloģijās, lai ilgtermiņā spētu nodrošināt ilgtspējīgu un stabilu tarifu.

Ļoti labs jautājums ir arī par Tallinu un Viļņu. Par Viļņu bieži saka, ka tur siltums esot lētāks, bet tas ir mīts un diskutabls jautājums. Viļņā ir cita metodika, tur tarifs tiek aprēķināts katram mēnesim. Šobrīd publiski izskanējis, ka Viļņā oktobrī tarifs ir krietni zemāks nekā Rīgā, un tas atbilst patiesībai. Taču, ja paskatāmies uz pagājušā gada datiem, ziemas četros aukstākajos mēnešos, kad ir lielākais siltumenerģijas patēriņš, Viļņā tarifs bija vismaz par 10% augstāks nekā Rīgā. Tā kā mēs nezinām precīzi saražoto MWh apjomu, grūti salīdzināt pilnīgi precīzi, bet, pēc aplēsēm, aizvadītajā gadā tarifi Rīgā un Viļņā bija diezgan līdzīgi un konkurētspējīgi.

Tāpat kā Latvijā, galvenais faktors, kas ietekmē tarifu, ir izejvielas. Viļņā un Tallinā ir vēl viens papildu resurss, kas ir atkritumu dedzināšanas jeb atkritumu reģenerācijas iekārtas. Kā zināms, tad atkritumi šobrīd ir lētākais kurināmā veids. Vasaras mēnešos, kad patēriņš ir vismazākais, viņi lielā mērā strādā uz šo atkritumu reģenerāciju un nedaudz piesilda ar biokurināmo. Kopējais apjoms, ko nodrošina šīs iekārtas, ir ap 80%. Tomēr, neskatoties uz to, aukstajos ziemas mēnešos, kad patēriņš bija vislielākais, Rīgā tarifs bija lētāks.

Tādēļ ir svarīgi uzsvērt, ka nedrīkst izraut vienu mazu sadaļu no konteksta un pasludināt to par salīdzināmu rādītāju, ir jāskatās uz visu kopumā.

Runājot par Tallinu, tad tur šobrīd tarifs ir ap 77 eiro par MWh. Arī tur ir nedaudz cita struktūra, viņiem ir gan atkritumu dedzināšanas jeb reģenerācijas iekārtas, gan vairāk biomasas. No Tallinas un Igaunijas kolēģiem esam uzzinājuši, ka viņi ir panākuši vienošanos ar TEC, ka par īpašu tarifu tiek saražota koģenerācijas atlikuma siltumenerģija.

Kopumā mēs uzskatām, ka nevajadzētu noniecināt Rīgas siltumapgādi un tarifu. Mēs viennozīmīgi esam konkurētspējīgi, un priekšā ir jauni izaicinājumi, kas mūs motivē kļūt vēl labākiem un efektīvākiem. Es ar lielu interesi un apņēmību pieņemu šos izaicinājumus, un mēs esam gatavi sacensties ar Baltijas galvaspilsētām.

Svarīgi pieminēt vēl vienu piemēru - Kopenhāgenu. Tas ir plaši zināms un bieži minēts virziens, jo tur viss darbojas ļoti efektīvi. Dānija vispār ir viens no enerģētikas nozares līderiem, un viņiem ir ļoti plaši kurināmie resursi - gan lieljaudas siltumsūkņi, gan atkritumu koģenerācijas stacijas, biomasas izmantošana, akumulācijas sistēmas un ģeotermālā enerģija. Viņi izmanto ļoti plašu tehnoloģiju portfeli. Bet Kopenhāgenā siltumenerģijas tarifs ir dalīts, kopā ražošanas un tīklu komponente pārsniedz 100 eiro par MWh. Jāņem vērā, ka Kopenhāgenas komunālo pakalpojumu uzņēmums ir sava veida sociāls uzņēmums, tas nav orientēts uz peļņu. Līdz ar to šie vairāk nekā 100 eiro ir saprotami un kontekstā vērtējami, kas ir salīdzināmi ar Rīgu.

Un arī Latvijā ir vietas, piemēram, Pierīgā, kur tarifs pārsniedz 100 eiro. Tāpēc ir jāskatās plašāk, jāanalizē kopējā situācija, nevis jāpieķeras vienam mēnesim vai vienam piemēram. Ir jāvērtē sistēmiski. Tādēļ droši varu teikt, ka RS ir konkurētspējīgs, un mans uzdevums ir padarīt to vēl labāku, vēl efektīvāku un vēl konkurētspējīgāku.

RS nedomā par atkritumu dedzināšanas iekārtām? Vai jums tas nav iespējams?

Šobrīd šajā jomā ir plaša privāto investoru konkurence. Ir divi atkritumu reģenerācijas iekārtu uzstādīšanas projekti ar mērķi saražoto siltumenerģiju nodot Rīgas pilsētas centralizētajā siltumapgādē. Līdz ar to mēs šobrīd šajā konkurencē nejaucamies, jo tirgū jau ir pietiekami daudz dalībnieku, un tas nebūtu lietderīgi.

Mēs, protams, sekojam līdzi tam, kā šie divi privātie uzņēmēji attīstīs savas atkritumu reģenerācijas iekārtas. Bet viennozīmīgi, ja parādās jaunas siltumenerģijas jaudas, kas veicina konkurenci, mēs labprāt esam gatavi šo lētāko enerģiju pieņemt un iekļaut Rīgas centralizētās siltumapgādes tīklā. Tas viennozīmīgi būtu būtisks ieguvums gala patērētājam.

Kāda šobrīd ir situācija ar klientu parādiem, un vai nav bažu, ka tie varētu pieaugt saistībā ar apkures izmaksu pieaugumu?

Klientu parādus mēs nemitīgi kontrolējam un analizējam. Šobrīd situācija ir tāda, ka no visiem izrakstītajiem rēķiniem aptuveni 2,3-2,5% netiek apmaksāti laikā, tie ir parādnieki. Šī proporcija jau ilgstoši turas diezgan stabila.

Lai nodrošinātu, ka pilnīgi visi klienti tiek pieslēgti Rīgas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, šogad jau augusta beigās un septembra sākumā izveidojām speciālu iekšējo komisiju. Tā sadarbībā ar klientiem un apsaimniekotājiem individuāli izvērtē katru parāda gadījumu un veicina parāda atgūšanas procesu. Tas ir devis labus rezultātus, jo ir palicis ļoti maz problemātisko ēku. Protams, mūsu pienākums ir nodrošināt, lai ikviens klients aukstajā laikā varētu saņemt pamatpakalpojumu un būt siltumā, tādēļ pat viena nepieslēgta ēka mūsu skatījumā ir daudz. Katru gadījumu risinām individuāli.

Šajā ziņā svarīgi ir pieminēt arī jaunākos grozījumus Dzīvokļu īpašuma likumā. Tie jau ir stājušies spēkā, taču tiem ir pārejas periods, un no nākamā gada janvāra šie grozījumi sāks pilnībā darboties. Tie paredz, ka jaunais dzīvokļa īpašnieks būs atbildīgs arī par komunālo maksājumu parādiem, kas radušies ne agrāk kā trīs gadus pirms īpašuma iegādes. Tas ir labs regulējums, kas palīdzēs cīņā ar parādniekiem.

Mūsu izveidotā komisija izvērtē katru gadījumu individuāli. Daži gadījumi ir tiešām objektīvi, kur kāds cieš citu dēļ, taču ir arī negodprātīgi gadījumi, kad apzināti netiek maksāts par saņemtajiem pakalpojumiem. Mēs noteikti turpināsim darboties, lai šādus negodprātīgus gadījumus atrisinātu un dienas beigās atgūtu naudu par godīgi piegādāto siltumenerģiju.

Cik liela ir kopējā parāda summa šobrīd?

Parāda summa ir apmēram pieci miljoni eiro.

Vai nav bažu, ka šajā apkures sezonā varētu pieaugt parādnieku skaits?

Ar jaunajiem noteikumiem ceram, ka nē. Mēs pastāvīgi analizējam situāciju. Protams, riski vienmēr pastāv, to nevar pilnībā izslēgt, bet tāpēc mums ir izveidota sistēma, kas ļauj šos riskus kontrolēt. Pašlaik redzam, ka dinamika ir stabila. Es noteikti gribu pateikties visiem klientiem, kas savlaicīgi veic rēķinu apmaksu. Mēs to ļoti augstu novērtējam. Savukārt tiem, kuriem ir individuālas problēmas vai neskaidrības, noteikti aicinu vērsties pie mums.

Vai jūs redzat kādu veidu, kā nākotnē varētu samazināt siltumapgādes tarifu? Vai tas drīzāk saglabāsies šādā līmenī vai pat pieaugs?

Mēs, protams, izvērtējam dažādus risinājumus. Pašlaik mūsu fokuss ir uz siltumenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanu, lai to padarītu maksimāli efektīvu un samazinātu iepirktās siltumenerģijas cenu. Mēs redzam iespējas, turpināsim attīstīt un pilnveidot tirgu un redzam potenciālu noturēt tarifu nemainīgu vai panākt tā samazinājumu. Šajā virzienā jau strādājam un esam sākuši izstrādāt ilgtspējīgu tirgus modeli.

Otrs virziens ir mūsu pašu efektivitātes celšana, bet trešais ir kapitālieguldījumi, lai ilgtermiņā nodrošinātu stabilu tarifu un izvairītos no neparedzētiem kāpumiem.

Protams, vienmēr jāņem vērā ārējie faktori, jo energoresursu cenu svārstības ir tas, ko mēs nevaram ietekmēt. Tas var veicināt tarifu kāpumu. Kā jau minēju, mūsu tarifa izmaksu daļa, kas ir pastāvīgās izmaksas, joprojām ir nemainīga. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi, jo, augot inflācijai un kopējai dzīves dārdzībai, mēs spējam noturēt šo apjomu nemainīgu, kas liecina par iekšējo efektivitāti.

Runājot par uzņēmuma desmitgades stratēģiju, ko 2023. gadā pieminēja iepriekšējais vadītājs. Kā veicas ar plānu savienot Daugavas labo un kreiso krastu siltumtīklus?

Tas ir liels un izaicinošs plāns. Mēs pie tā strādājam, un tas sastāv no vairākiem posmiem. Virzāmies uz priekšu pakāpeniski, jo katram posmam ir savs atmaksāšanās laiks un ekonomiskais ieguvums.

Šobrīd pirmais posms jau ir realizēts, un mēs skatāmies tālāk. Turpinām darbus Kojusalas un Krasta ielas virzienā. Tur jau ir pieslēgti jauni klienti, un pieslēgšanās turpināsies. Mēs ejam uz priekšu pa posmiem, taču gala, detalizēta lēmuma, ka noteikti mēs to īstenosim, šobrīd vēl nav. Paralēli tiek veikti ekonomiski pamatotie posmi, tos izbūvējam ar skatu nākotnē par abu krastu savienošanu, taču vērtējam arī tehniskās un ekonomiskās iespējas.

Šis projekts ir ļoti izaicinošs, un ne velti tas tik ilgi nav īstenots. Fizika paliek fizika, un abu Daugavas krastu hidrauliskās sistēmas tika veidotas kā divas neatkarīgas sistēmas un ir ļoti liels izaicinājums savienot, lai tās efektīvi strādātu un dotu ekonomisko pienesumu gan uzņēmumam, gan klientiem. Atrast ieguvumu ir galvenā prioritāte. Ja šāds ieguvums ir, ejam uz priekšu, virzīsimies uz apvienošanas procesu. Ja parādās nobīdes vai riski, mēs tos izvērtējam ļoti rūpīgi.

Publiskajā telpā nereti dzirdams, ka, savienojot abus krastus, varēs lēto Imantā saražoto siltumu uz Mežaparku transportēt. Bet tā nav taisnība, jo siltums nav elektrība. Tas tā nestrādā.

Labs piemērs ir TEC-2. Lai no TEC-2 siltumenerģija nonāktu līdz Vecrīgai, ir nepieciešamas 12 stundas. Tagad, būvējot Krasta ielā, mēs samazināsim šo laiku līdz četrām stundām.

Protams, ka tas ir ļoti atkarīgs no tā, kā attīstās tirgus kopumā, kādi jauni objekti ir Daugavas labajā krastā un kādi kreisajā. Tīkls nevar būt nošķirts no ražošanas jaudām, kā arī pilsētas kopējās infrastruktūras attīstības. Piemēram, ja vienu gadu runājam par FIFA līmeņa stadiona būvniecību Lucavsalā, kur būs arī viesnīcas un cita veida infrastruktūra, bet nākamajā gadā runājam, ka tomēr "Skonto" stadions ir jāpārbūvē - tas viss ietekmē siltumtīklus. Tas ir izaicinājums. Ja attīstība nenotiek, tad arī mums ir grūtāk virzīties šajā virzienā, jo pazūd ekonomiskais pamatojums. Biznesam ir jāstrādā kā biznesam, ir jābūt ekonomiskajam pamatojumam.

Kā jūs kopumā vērtētu RS infrastruktūras stāvokli šobrīd?

Ir bieži dzirdami mīti par kopējo siltumtīklu stāvokli un attīstības tempiem. Nereti tiek piesaukts Tallinas piemērs, ka tur katru gadu nomainot 27 kilometrus tīklu. Bet jāsaprot, ka šie 27 kilometri pagājušajā gadā ir visai Igaunijai kopā, ne tikai Tallinai.

RS vidēji katru gadu modernizē un izbūvē apmēram 10 kilometrus siltumtīklu. Tas ir ļoti nozīmīgs rādītājs, jo ļauj nodrošināt siltumapgādes drošību un nepārtrauktību. Kopumā Rīgā ir 845 kilometri siltumtīklu, un šobrīd ap 65% no tiem ir atjaunoti. Atlicis ir 35%. Bet tas nenozīmē, ka tie 35% ir sliktā stāvoklī, lielākā daļa no tiem joprojām kalpo labi.

Piemēram, 2024./2025. finanšu gadā esam spējuši pārbūvēt un izbūvēt jaunus siltumtīklus 11,05 kilometru garumā, no kuriem 10,65 kilometri ir no rūpnieciski izolētām caurulēm.

Turklāt mēs attīstām arī jaunas tehnoloģijas. Šobrīd esam izpētījuši polimēra cauruļvadu risinājumu centralizētajā siltumapgādē. Polimēra cauruļu galvenā priekšrocība ir ļoti augsta izturība pret koroziju un ķīmisko iedarbību, kas ļauj tās droši ekspluatēt arī agresīvā vidē. Šogad plānojam realizēt pilotprojektu, lai šos cauruļvadus integrētu mūsu sistēmā. Tas ļaus ātrāk un efektīvāk nomainīt siltumtīklus, kā arī samazinās siltuma zudumus.

Vēl viens svarīgs virziens ir pāreja uz ceturtās paaudzes centralizēto siltumapgādes sistēmu, kas nozīmē zemas temperatūras siltumtīklus. Šāda sistēma ļauj piegādāt lietotājiem siltumnesēju ar zemāku temperatūru, līdz ar to samazinot zudumus un kurināmā patēriņu ražotnēs. Gala rezultātā tas nozīmē arī mazākas CO2 emisijas.

Šobrīd jau esam realizējuši šādus projektus Ropažu novadā, kur 16 dzīvojamās ēkās darbojas šī jaunā sistēma. Tāpat arī Aleksandra Čaka un Krišjāņa Barona ielā Rīgā, kā arī uzsākuši ieviest Mežaparkā, Čiekurkalna rajonā, "Domus" attīstītajā apbūves projektā starp Kokneses prospektu. Tur plānots izbūvēt apjomīgu skaitu ēku ar pazeminātas temperatūras siltumtīkliem. Mēs skatāmies arī uz Ķīpsalas virzienu, tur vērtējam pieslēgt visu Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kompleksu pie centralizētās siltumapgādes ar pazeminātu temperatūras režīmu. RTU līdz šim paši apkurināja savu kompleksu, bet tagad ir izvērtējuši, ka izdevīgāk ir atteikties no savas katlumājas un pieslēgties centralizētajai siltumapgādei. Tas ir labi, jo katra mazā katlumāja ir arī emisiju avots un CO2 līmeņa paaugstinātājs.

Svarīgi ir saprast, ka Rīgas siltumtīkli ir aprēķināti un paredzēti 120 grādu temperatūrai, bet šī maksimālā temperatūra tiek izmantota tikai ļoti aukstās ziemās. Pēdējos gados ziemas ir bijušas siltas un maigas, un maksimālā temperatūra siltumtīklos reti pārsniedz 100 grādus.

Aizvadītajā sezonā mēs kopumā esam investējuši vairāk nekā 15 miljonus eiro infrastruktūras objektos. Viens no lielākajiem bija Dzelzavas ielas projekts. Tā ir lielākā siltumapgādes maģistrāle Baltijā, ar 1200 milimetru diametra cauruli. Mēs veicām rekonstrukciju apmēram viena kilometra garumā. Tas ir ļoti vērienīgs projekts, kas ir arī fundamentāls balsts siltumapgādes drošībai un pārvades jaudai no ražošanas avotiem līdz Vecrīgai un pilsētas centram.

Nākotnē sadarbībā arī ar Rīgas pilsētu ir plānota siltumtīklu pārbūve Zemitāna pārvada apkaimē. Tur paredzēti mobilitātes punkti, un arī mēs pie viena pārbūvējam savus tīklus un palīdzam Rīgai kļūt mobilākai. Arī kreisajā krastā, Dzirciema ielā, plānots rekonstruēt aptuveni 950 metru garu siltumtīkla posmu. Tas ir ļoti svarīgs projekts, jo vasarā hidraulisko pārbaužu laikā vienā no posma gabaliem tika konstatēts defekts, un mēs precīzi izvēlējāmies pareizo posmu rekonstrukcijai.

Visi šie darbi tiek plānoti ilgtermiņā, vairākiem gadiem uz priekšu, un balstīti datos un tehniskajos apsekojumos.

Ja runājam par pašvaldību kapitālsabiedrību ieiešanu biržā. Vai RS arī varētu to darīt?

Tas ir viens no stratēģiskajiem jautājumiem un uzdevumiem, pie kura strādājam. Lai emitētu obligācijas un dotos uz biržu, ir daži priekšnoteikumi, piemēram, ir jāpāriet uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Tas šobrīd ir procesā un to izvērtējam.

Ja tas ir ekonomiski pamatoti, tad mēs izvērtējam un veicam priekšdarbus, lai mēs būtu gatavi kapitāla tirgiem noteiktā laikā - trīs līdz piecu gadu termiņā. No mūsu puses ir svarīgi, lai uzņēmums būtu tam gatavs, ja akcionāri pieņems lēmumu doties uz biržu.

Šobrīd mums jau ir ilgtermiņa aizņēmumi no Eiropas bankām, un šo aizņēmumu procentu likmes šobrīd ir gana pievilcīgas un konkurētspējīgas. Protams, kapitāla tirgi ir ļoti svarīgs jautājums, mēs to izvērtējam rūpīgi un preventīvi gatavojamies, lai būtu gatavi piesaistīt finansējumu biržā, ja tas būs ekonomiski pamatoti un nepieciešami.

Šobrīd notiek sarunas par RS padomes atlaišanu, un Rīgas domes opozīcija ir rosinājusi atlaist arī valdi. Kā jūs jūtaties šajā situācijā?

Mēs valdē kā komanda jūtamies droši, katrs no mums ir savas jomas profesionālis, un to es droši varu apgalvot. Man ir gandarījums strādāt ar tik kompetentiem kolēģiem.

Mēs visi darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai uzņēmumu sakārtotu, padarītu to efektīvāku un konkurētspējīgāku. Skatāmies uz procesiem arī globāli, uz efektivitāti, tirgus modeļiem, uz to, kā uzņēmums var attīstīties nākamajos gados. Manuprāt, valdei tas izdodas, un mums nav pamata satraukties. Es personīgi jūtos droši, protams, ir gana daudz izaicinājumu, bet es redzu vēl vairāk iespēju uzlabot un pilnveidot procesus. Es ticu, ka RS ir visi priekšnosacījumi, lai sasniegtu varenas lietas un pozitīvi ietekmētu Latvijas un Baltijas enerģētikas nozari. Vēlos pateikt lielu paldies RS komandai, jo tikai komandā ir spēks un mūsu profesionālie kolēģi ir mūsu attīstības pamats.