Pētījums: 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas
Darbinieku digitālo prasmju trūkums aizvien ir būtisks izaicinājums lielai daļai uzņēmumu vadītāju Latvijā. 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS pētījuma dati. Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, skaidro, ka šobrīd tirgū izveidojusies paradoksāla situācija, jo 2023. gadā vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu jeb 26,2 % norādīja, ka veic regulāras darbinieku apmācības kiberdrošības jautājumos, savukārt šogad – tikai aptuveni katrs astotais jeb 12,5 %.
Jaunais pētījums par uzņēmumu digitālo drošību un saskarsmi ar kiberriskiem atklāj, ka 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas. Tā visbiežāk norādījuši lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar vietējo kapitālu. 51 % aptaujāto uzņēmuma darbinieku prasmes vērtē kā ļoti labas vai drīzāk labas, tikmēr 6 % respondentu bija grūti tās novērtēt. Līdzās tam 33 % vadītāju norāda, ka darbinieku digitālo prasmju nepietiekamība ir šķērslis uzņēmuma attīstībai, kavējot jaunu biznesa procesu un projektu ieviešanu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn.
“Lai veicinātu inovāciju ieviešanu un darba procesu efektivitāti, uzņēmumiem nepieciešams nemitīgi uzlabot darbinieku digitālās prasmes, turklāt tas ir viens no būtiskiem konkurētspējas priekšnosacījumiem – ne tikai Latvijas, bet arī eksporta tirgos. Bites infrastruktūrā ieviestā Nokia maršrutēšanas tehnoloģija un drošības risinājums Deepfield Defender ļauj mums nodrošināt klientiem visaugstākos tīkla drošības un datu pārraides ātruma standartus. Tomēr pat vismodernākās tehnoloģijas nespēj garantēt 100 % drošību, ja cilvēkresursu pratība ir zema. Tāpēc darbinieki, kuri spēj atpazīt un novērst kiberriskus, veido vēl spēcīgāku vairogu pret izaicinājumiem digitālajā telpā un sniedz būtisku artavu biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors.
Nepieciešamību stiprināt darbinieku digitālās prasmes un zināšanas par kiberdrošību apliecina arī CERT.lv dati – kiberincidentu skaits Latvijā 2025. gada otrajā ceturksnī audzis par 28 %, salīdzinot ar identisku periodu pērn. Pieaug ne vien uzbrukumu intensitāte un sarežģītība, bet arī kibernoziedznieku spēja pielāgoties. Tas savukārt veicina atbilstošu IKT drošības risinājumu attīstību.
“Lai gan jaunās NIS2 direktīvas prasības tiešā veidā neatticas uz mūsu uzņēmumu, proaktīvi esam tās ieviesuši, izmantojot Bites piedāvāto drošības pakalpojumu klāstu. To paveicām, jo papildinātās kiberdrošības prasības nodrošina pamata vadlīnijas, pēc kurām varam plānot un organizēt drošības pasākumus uzņēmumā ilgtermiņā, tostarp uzlabojot uzņēmuma un darbinieku gatavību pret iespējamiem kiberdraudiem, kas mūsdienās nav mazsvarīgi,” stāsta SIA “Reitan Convenience Latvia” pārstāvētā zīmola “Narvesen” informācijas tehnoloģiju speciālists Raimonds Ozols.
Starp pieprasītākajiem “Bite Latvija” IKT risinājumiem šobrīd ir tīkla un savienojamības risinājumi, tīkla drošības iekārtu noma un iekārtu administrēšana – tie kopā veido aptuveni 73 % no kopējā pakalpojumu apjoma. Turklāt tīkla drošības iekārtu noma pēdējo trīs gadu laikā pieaugusi par 200 %, kas apliecina augošu uzņēmumu aktivitāti kiberdrošības risinājumu ieviešanā.
“Mūsu pieredze apstiprina kopējo tirgus tendenci – kiberrisku skaits turpina pieaugt. Bites mobilā tīkla drošības risinājuma Antivīruss Plus partnera Whalebone dati rāda, ka galvenie apdraudējumi joprojām ir ļaunatūras un pikšķerēšana. Šis risinājums ik mēnesi bloķē vairāk nekā 10 miljonus uzbrukumu. Tas nozīmē, ka investīcijas kiberdrošībā un cilvēkkapitāla izglītošanā ir tieši saistītas ar uzņēmumu stabilitāti un noturību,” piebilst D. Ņikitins.
“Bite Latvija” un SKDS pētījums “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” veikts 2025. gadā, ar interneta aptauju un telefoninterviju palīdzību aptaujājot 750 aktīvo uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.
