Citroen C4 Cactus: pirmie iespaidi Latvijas ceļos. FOTO

Pagāja laiks un ieraudzijām VEHO pagalmā to pašu konceptu. Šoreiz jau kā sērijveida automobili. Automobili, kurš cīnās par titulu “Latvijas Gada auto 2015”.

Kas tad īsti ir Citroen Cactus? Pie apvidus automobiļiem gluži to nepieskaitīsi. Pēc moderniem krosoveriem šis braucamrīks arī neizskatās. Hečbeks? Bet, patiesībā, tam nav nekādas nozīmes, jo potenciālais Cactus īpašnieks diez vai iedziļināsies tādos niekos.

Smuks, sarkans Citroen Cactus ar tumši pelēku gumijas sānu uzliku, 1,2 litru benzīndzinēju un jautro automātkārbu nonāk mūsu rīcībā uz nedēļas nogali, tāpēc steidzam to izmantot un dodamies Kurzemes virzienā.

Pelēkā gumijas sānu uzlika nav tikai skaistuma elements. Uz tās uzrakstīts, ka starp auto sāniem un gumiju ir saspiests gaiss. Cik tam liela nozīme ceļu satiksmes negadījumā par laimi nemākam teikt, taču pret paviršiem autostāvvietu kaimiņiem gumijas un gaisa spilvens pasargā labi pat tad, ja durvis tiek vērtas vaļā ar īpašu cinismu.

Dzinēja darba tilpumi “kaktusam” paredzēti divi – 1,2 un 1,6. Tiesa gan variācijas ir vairākas: VTi ar 82 Zs jaudu, e-VTi ar tiem pašiem 82 zirgiem, e-THp ar 110 zirgspēkiem, e-HDi ar 92 zirgiem un BlueHDi ar 100 zirgspēku jaudu. Mūsu gadījumā tas ir 1,2 e-VTi, kurš ir gana ņiprs, ja vien ne Citroen gara darbs – ETG5 transmisija. Vēl Cactus var būt komplektā ar piecu pārnesumu manuālo kārbu, kas noteikti ir baudāmāk, taču vienlaicīgi neinteresantāk, kā arī jau minātā ETG ar sešiem pārnesumiem.

Kārba ir tas, par ko šo auto var vienlaicīgi apbrīnot un klusībā lamāt. Te domāta ETG5 ar pieciem automātiskiem pārnesumiem. Vispirms jau tas, ka iztrūkst kloķa. Ne liela, ne maza, ne gara, ne datora pultij līdzīga. Ir tikai trīs pogas, kas ļauj izvēlēties N (neintrālais), D (drive) un R (reverse) režīmus. Vai nu vietas trūkuma pēc, dizaina neatbilstības vai tehnisku risinājumu pēc, piemirsusies ceturtā poga ar burtu P (parking). Te nu jāatceras, ka rocenes novilkšana ir ne tikai vēlama, bet obligāta, jo pat uz neliela slīpuma var viegli palikt bez sava iemīļotā “kaktusa”. Droši vien tieši tāpēc rocenes kloķis ir ar pilnu plaukstu tverams. Un, visbeidzot, ETG5 darbība. Gribās domāt, ka pie tā inženieri vēl strādā, taču esošā izpildījumā nervu sabrukums nav tālu. Vismaz pirmos pārsimts kilometrus, kad nervu sistēma adoptējusies un uztver to mierīgāk. Pirmkārt jau pārnesumi pārslēdzas vispirms strauji sabremzējot kustību un tad tikpat strauji paātrinot, ko uz taisna ceļa izjūti ar pieciem uzmundrinošiem rāvieniem. Otrkārt, starp sabremzēšanos un paātrināšanos var mierīgi noskaitīt kā minimums līdz trīs un veicot pagriezienu vai kādu apdzenot uz pieres paspēj izsisties vēsas sviedru lāsītes.

Vizuāli automobilis ir pievilcīgs. Gan no ārpuses, gan iekšpuses. Protams, klasisko vācu autobūves fanu acīs šis auto nebūs pieprasītākais, taču, par laimi, pasaulē ir ne mazums citādi domājošo, kas rada harmoniju pat nomācošajā melnā apģērba un alumīnija spaiņa krāsas automobiļu rindās. Citi no purngala saskatīja līdzību ar jauno Jeep dizaina koncepciju, kas varētu būt Cherokee priekšējo lukturu dēļ. Citi apjautājās vai dizainers šim auto nav japānis. Tomēr neviens trīs dienu laikā klaji neizteica savu nepatiku.

Ar iekšpusi ir citādāk. Kaut kas starp Žila Verna kapteiņa Nemo zemūdenes motīviem un zvaigžņu kariem. Jebkurā gadījumā salona apdarē ir ne mazums interesantu dizaina risinājumu, kas nedaudz citādi domājošam autobraucējam varētu patikt. Savdabīgs “bardačoka” noformējums, rokturi kā antīkam koferim, dīvānveidīgais priekšējais sēdeklis… Tiesa gan, mums, kam gribās piekasīties sētas stabam, pietrūka vienota ieturēta stila. Līdz galam ieturēta. Nu tā, lai arī skaļruņu rāmīši, jau minētās ātrumkārbas pogas un vēl šādas tādas nianses arī būtu tikušas pie Nautilius motīva.

Interesants risinājums atrasts spidometram un multimediju centram, kas mūsu gadījumā ir aplaimots arī ar navigāciju. Abi mērinstrumenti, šķiet, iesprausti panelī kā maizes šķēle tosterī. Taču darbībā tie ir ērti, labi pārskatāmi un gana informatīvi.

Pārsteidz ne tikai dizains un interesantā pārnesumu kārba. Patīkami pārsteidz gaitas īpašības. Auto bez iebildumiem brauc gana ātri. Vismaz līdz 140 noteikti. Ātrāk nebija kur ieskrieties un droši vien Latvijā nekad arī nebūs. Pa Lietuvas un Polijas bāņiem kaunā nepaliksi, bet Vācijā… Nu tur pa pirmo joslu un bez stresa! Turklāt šķietami rotaļīgais automobilis lieliski uzvedas pagriezienos. Pat nav izjūtas, ka tas gribētu sasvērties vai riteņi izslīdēt. Protams, saprāta robežās, bet no Lidostas viadukta nepavisam nav jānobrauc pusaplis uz 50 kilometriem stundā.

Degvielas patēriņš ir vēl viens stūrakmens, kas parasti biedē benzīndzinēju sakarā. Ražotājs pārliecinoši apgalvo, ka konkrētajam dzinējam pilsētā tas ir 5,1 litrs, ārpus pilsētas 3,9 un kombinētajā ciklā jāiekļaujas 4,3 litros. Tas noteikti ir sasniegts garā nobraucienā no kalna, pa vējam un ārpus gravitācijas zonas. Rīga – Aizpute - Rīga mums skaidri un gaiši pieprasa 6,2 litrus 95. markas benzīnu uz simts nobrauktiem litriem. Ja būt līdz galam godīgam, tad tas jau nebūt nav slikti, jo arī vidusmēra dīzelis mūsdienās tur pat aiz pieciem litriem vien dzīvojās.

Citroen C4 Cactus 1,2 e-VTi Shine standarta aprīkojuma saraksts sastāv no 46 punktiem. Trūkst dermantīna, kas šeit pavisam neiederētos un 42 collu LED televizors, kuru veiksmīgi aizstāj panorāmas jumts. Kopējais priekšējais sēdeklis pilnā mērā aizstāj mīkstu dīvāniņu. Tā teikt – jūties kā mājās!

Citroen Cactus cena sākās ar 13 800 eiro. Mūsu gadījumā būtu jāšķirās no 18 000, bet pats dārgākais variants paģērētu 20 700 eiro. Lēti vai dārgi? Skatoties ar ko salīdzina un tāpēc to lai lemj katrs pats.

Secinājums? Ja kādam šķiet, ka šīs rindas ir negatīvas kritikas vai pat ironijas pilnas, tad pie pilnas apziņas un skaidrā prātā apgalvojam, ka esam pārprasti! Auto patiešām ir ļoti interesants. Tas var patikt, var nepatikt, bet tas ir atšķirīgs un tas ir pat ļoti daudz. Tā noteikti nav Cactus vaina, ka mēs esam konservatīvi īgņas, kas visu jauno uztver kā personisku apdarudējumu. Balsojam par vēl lielāku uzdrīkstēšanos.

Autodroms.lv, Foto: Autodroms.lv