Sekmē atpazīstamību un eksportu
Pārtikas un dzērienu izstādē "ANUGA 2025" – lielākajā šāda veida tirdzniecības izstādē pasaulē – Latvija varēja lepoties ar plašāko pārstāvniecību, kāda jebkad bijusi. “Runājot ar mūsu uzņēmējiem, radās izjūta, ka viņi, vairāk nekā citās reizēs, saskata pozitīvu cerību,” atzīst Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, Asoc.prof., Dr.oec. Ingūna Gulbe. Kā liecina iepriekšējās izstādēs un arī šogad gūtā pieredze, tā ir vieta ne tikai biznesa darījumiem, bet arī nozares aktualitāšu iepazīšanai un iedvesmai. Jo laikā, kad tik strauji attīstās dažādas tehnoloģijas, ir jāspēj domāt plašāk un jākļūst vēl vērīgākiem.
Latvija ir pasaules līderu vidū
Šajā gadā no Latvijas "ANUGA 2025" piedalījās 56 pārtikas nozari pārstāvoši uzņēmumi septiņos nacionālajos kopstendos, ko organizēja AREI ar Zemkopības ministrijas atbalstu. Nacionālajā stendā, atšķirībā no izstādēm, kur katrs produkta piedāvātājs pārstāv sevi individuāli, apvienojas vairāki komersanti un ar vienotu koncepciju izstādē pārstāv Latviju. Latvijas uzņēmumi bija pārstāvēti tādās produktu kategorijās kā piens, gaļa, maize, saldumi, bioloģiskie produkti, dzērieni un zivis. Te jāpiebilst, ka zivrūpniecības nozares kopstends tika īstenots ar Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda atbalstu.
“Piedalīties izstādē ir dārgi un arī organizatoriski tas prasa daudz resursu, tādēļ kopstendi ir labs veids, kā ar valsts atbalstu parādīt sevi pasaulei. Uzņēmēji to novērtē, stendos visas vietas bija aizņemtas,” saka I. Gulbe. Viņa uzsver – plašā pārstāvniecība liecina par Latvijas uzņēmumu izaugsmi. “Piedalīties starptautiskā izstādē var tad, kad uzņēmums ir sasniedzis noteiktu attīstības līmeni – ieguvis pārliecību par saviem produktiem un zina, cik daudz un kā spēj saražot. Būtisks aspekts ir uzglabāšanas termiņi, jo nav jēgas doties eksportā, ja tavs produkts neizturēs piegādes ceļā pavadīto laiku. Piedalīšanās izstādē ir iespēja katram uzņēmumam sevi salīdzināt ar pārējiem, kuri tur piedalās, tostarp nozares pasaules līderiem. Man ir liels gandarījums, ka daži no līderiem, kuriem grib līdzināties pārējā pasaule, ir no Latvijas,” stāsta I. Gulbe.
Katram savi uzdevumi
SIA “Karavela” attīstības direktors Jānis Endele teic, ka katram uzņēmumam, atkarībā no attīstības stadijas, ir savi uzdevumi un mērķi, ko tie ar izstādes palīdzību vēlas sasniegt, bet kopīgais visiem ir viens – visi, kuri grib, lai viņus pamana, ir tur. “Mēs, zivrūpnieki, bijām daudz – šķiet, četrpadsmit uzņēmumi,” atminas J. Endele. Zivrūpnieku kopstendā piedalījās SIA “Karavela” (zīmols “Kaija”), SIA “Sudrablīnis”, SIA “Verģi”, SIA “Atlantika International”, SIA “Līcis 93” (SIA “Gamma-A”), SIA “Unda” (zīmols “Diplomats”), AS “Brīvais vilnis”, SIA “Banga”, SIA “BraDava”, SIA “Royal Nordic” (zīmols “Queen Harbour”), SIA “Starfish”, SIA “Syfud” (zīmols “Port Lite”), AS “Ventspils zivju konservu kombināts” un SIA “Atlas Premium”.
“Dzīve ir pierādījusi, ka veiksmīga pārdošana ir iespējama tad, ja tiecies ar savu sadarbības partneri vai klientu aci pret aci, parādi paraugus, redzi viņa emocijas un uzreiz vari uzklausīt vēlmes un vajadzības. Mums arī bija svarīgi satikties ar visiem esošajiem klientiem, jo tieši rudens ir laiks, kad tiek formētas cenas nākamajam gadam,” spriež J. Endele. Tāpat izstāde ir vieta, kur pārrunāt ne tikai esošos notikumus tirgū, bet arī iepazīties ar jaunākajām tendencēm un noskārst gaidāmos izaicinājumus.
J. Endele spriež – bez izstādes uzņēmums nevar turpināt attīstīties. “Kā es vienmēr saku – ja nebūtu izstādes un nebūtu šī finansējuma izstādēm, tad 2014. gadā zivrūpniecības nozarē gandrīz visi būtu bankrotējuši.”
Eksports – loģisks solis uzņēmumu attīstībā
Kāpēc Latvijai eksports ir tik svarīgs? Nav noslēpums, ka vietējais tirgus samazinās un, pieaugot dzīves dārdzībai, sarūk arī iedzīvotāju pirkstpēja. Lai uzņēmumi šādos apstākļos spētu pastāvēt, jāmeklē eksporta tirgi. “Citu risinājumu nav. Eksports ir vienīgais, kas šo nozari var glābt un radīt pozitīvu pastāvēšanas nākotni,” ir pārliecināta I. Gulbe. Turklāt pārtikas nozares attīstībai un eksporta apjoma pieaugumam ir labvēlīga ietekme ne tikai uz nozari un valsts budžetu. Labumu gūst arī patērētāji. Ja uzņēmums ir konkurētspējīgs un veiksmīgi darbojas eksporta tirgos, tā saražotajai produkcijai ir kvalitāte, apjoms un pieejamāka cena. “Tas nozīmē, ka patērētājam ir pieejama labas kvalitātes vietējā produkcija,” paskaidro I. Gulbe.
