Klimata ministrs: degvielas cenu pieauguma prognozes pēc likuma grozījumiem ir maldinošas
Vakar Saeimā pieņemtā likuma “Par piesārņojumu” grozījumu un komisijām nodotā “Ekonomiskās ilgtspējas likuma”, kā arī “Transporta enerģijas likuma” būtība ir attīstīt un nākotnē padarīt pieejamākas vietējā ražojuma energoresursus, norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
“Informācija par gaidāmu strauju degvielas cenu pieaugumu, saistībā ar vakar pieņemtā likuma "Par piesārņojumu" grozījumiem neatbilst patiesībai, jo ne šogad, ne nākamgad nav plānots ar klimata normatīviem saistītu maksājumu pieaugums. Izskanējušās prognozes maldina sabiedrību. Ar nozari un citām ministrijām meklējam efektīvus veidus, kā mazināt izmaksas par energoresursiem, tai skaitā degvielu autotransportam. Pozitīvā ziņa ir tā, ka vietējā ražojuma atjaunīgajām degvielām nākotnē nav plānotas papildu nodevas,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Grozījumiem visā Eiropas Savienībā (ES) jāmazina atkarību no naftas importa, palielinot vietējo energoresursu apjomu. Izmaksas par importējamo naftu var mazināt, palielinot vietējo energoresursu – elektrības, biogāzes, zaļā ūdeņraža – apjomu un mazinot patēriņu. Ilgtermiņā tiek prognozēts fosilo degvielu cenas pieaugums visā ES.
Tiek atzīmēts, ka degvielas cenas ietekmē dažādi faktori, kas jāvērtē individuāli. Lietuva, lai veicinātu pašu atjaunīgās transporta enerģiju ražošanu, šā gada sākumā ieviesa akcīzes nodoklī oglekļa komponenti ~ 0,15 eiro apmērā. Lietuvā ir arī divreiz lielāka biodegvielas piedeva nekā Latvijā, tomēr dīzeļdegvielas cena, neskatoties uz pievienoto zaļās degvielas nodevu, ir zemāka nekā Latvijā.
