“Mērkaķi pabaroti, krokodili aptaustīti!” tūrisma eksperts Juris Smaļinskis aizrautīgi izstāsta par ceļojumu uz Gambiju

Pa Kurzemes vēstures takām

Tieši šis 17. gadsimta īsais posms bija viens no iemesliem, kāpēc Juris nolēma apceļot Gambiju. “Kad sāku jau neatkarības laikā mācīties Latvijas vēsturi, uzzināju par Gambiju no Kurzemes hercogistes laika, kas man šķita interesants fakts. Man patīk ne tikai lasīt grāmatas par vēsturi, bet arī tās vietas redzēt dabā,” “Kas Jauns Avīzei” teic Juris.

Tā nu savā ceļojumu listē Juris apņēmās ierakstīt arī salu Gambijas upē, kur no 1651. līdz 1659. gadam saimniekoja Kurzemes hercogiste. Kādreiz to sauca par Svētā Andreja salu (šo nosaukumu piešķīra portugāļi 15. gadsimtā), bet 2011. gadā tā pārsaukta Kunta Kinteh vārdā, godinot mandinka tautas varoni, 18. gadsimtā pārdotu verdzībā, bet kļuvušu par simbolu brīvības alkām.

Sasniegts reiz nesasniedzamais

“Protams, var diskutēt par kolonijām un koloniālismu, bet ne par to šoreiz stāsts,” saka Juris. “Vienkārši tā ir Latvijas vēsture, gribēju redzēt šo salu.” Tāpat arī ceļotāju interesē savvaļas daba.

“Šajā ziņā gan Gambiju pārspēj citas Āfrikas valstis – Tanzānija, Kenija, Uganda, Madagaskara – bet arī šeit ir interesanti dzīvnieki. Pirmo reizi savvaļā redzēju šimpanzes, man kā biologam tas ir diezgan liels piedzīvojums. It īpaši atceroties, ka pirmās zināšanas par Āfriku guvu no 70.–80. gadu populārās grāmatu sērijas “Apvārsnis”. Toreiz tā šķita cita, nesasniedzama dimensija,” teic Juris.

Kolekcijā arī Senegāla

“Brauciens cauri visai Gambijai arī bija piedzīvojums, un tad ar laivu pa upi. Latvijā esmu nobraucis ar laivu pa apmēram 80 upēm, bet palmas krastos ir kas atšķirīgs,” pasmaida Juris. “Man arī patīk “kolekcionēt” valstis, interesanti bija doties uz Fatalas dabas liegumu Senegālā. Vienubrīd man šķita, ka nav laba ideja Āfrikā šķērsot robežu pa sauszemi, bet tas bija ātrāk, nekā kādreiz Latvijas un Lietuvas robežu.”

Nebija nekā sarežģīta, ātra pases pārbaude, jārēķinās vienīgi, ka, iebraucot Senegālā no Gambijas, jāuzrāda dzeltenā drudža vakcinācijas sertifikāts, kas Jurim ir. “Fatalā no četrām antilopju sugām trīs man bija pilnīgi jaunas,” priecājas Juris.

Gambijā viena diena veltīta putnu vērošanai, gan rīsa laukos, gan mežā, bet mangrovju audzēs patīkami pārsteidza iepriekš tikai “National Geographic” raidījumos redzēti radījumi – zivis, kas spēj iznākt sauszemē un elpot atmosfēras skābekli, konkrētā suga caur ādu.

Pa ielām kā pa upi

Ceļojumā Juri pavadīja šo rindu autors, kurš jau ir iedzīvojies Gambijā, un redzēts viss, kas bija sarakstā, pirmām kārtām vēsturiskā sala ar forta drupām un šimpanzes.

“Ja prasa, kas bija vislabākais, katru dienu no septiņām kaut kas. Priekšpēdējā dienā gan domāju, ka varbūt mierīgi pasēdēt pie okeāna, tomēr ļāvos pierunāties braukt pie svētajiem krokodiliem un mērkaķu mežu. Biju šaubīgs, bet beigās tas bija viens no labākajiem piedzīvojumiem – uzmanīgi pieskarties krokodilam un doties pastaigā ar mērkaķiem,” stāsta Juris.

Skarbākais piedzīvojums bija, atgriežoties no Senegālas. Pašlaik ir pēdējais lietus sezonas mēnesis, un galvaspilsētā Bandžulā uznāca tāds gāziens, ka īsā laikā ielas pārplūda augstumā līdz puscelim. “Uz mašīnu bridām kā pa tekošu upi ar atkritumiem, un vienīgā doma bija, kaut nu neuzdurties kam asam.” Tomēr Juris uzskata, ka tieši lietus sezona ir itin piemērota latviešiem – ir karsts, bet ne neizturami, lietus nemaz tik bieži negāž, un daba ir zaļa.

Visi smaida, Juris arī

Juris atzīst, ka Gambija varbūt nav piemērota tiem tūristiem, kas pieprasa Ēģiptes kūrortu “viss iekļauts” līmeni, kaut gan arī šeit ir tiešām labas viesnīcas. Te ir jābrauc priecāties par dabu, jāsamierinās, ka ceļmalas un ielas nav tīrības etalons, auto satiksmi pēkšņi var apturēt savā vaļā klīstošu govju bars un ar bankas kartēm nekur nevar norēķināties.

“Bet viss bija perfekti organizēts. Un Gambijā ir ļoti jauki, izpalīdzīgi cilvēki, es jutos ļoti droši. Un man patīk, ka man kā baltajam nepievērsa īpašu uzmanību,” piebilst Juris. Ne velti Gambijas devīze ir “The Smiling Coast of Africa” – Āfrikas Smaidošais krasts. “Jā, te visi smaida, un es arī,” piekrīt Juris.