Tabakas aizstājējproduktu aromātu aizliegums - 16 miljonu eiro dārga kļūda
Laikā, kad valdība pūlas vaiga sviedros, lai nākamā gada budžetā salāgotu visas vajadzības ar iespējām, nozīmīga nodokļu bāze šajā gadā ir vienkārši palaista vējā un nodota nelegālu darboņu rokās. Beztabakas Produktu Asociācijas dati rāda, ka pirmajā pusgadā, kopš ir aizliegti aromatizētie beztabakas nikotīna produkti (tabakas aizstājējprodukti un e-šķidrumi), Latvijas budžetā nav iekasēti aptuveni astoņi miljoni eiro akcīzes un PVN ieņēmumu, kas kopumā indikatīvi gadā veidos 16 miljonu eiro zaudējumus.
Pirmajos sešos mēnešos, kopš 2025. gada 1. janvāra, kad aizliegums stājās spēkā, valsts palaidusi garām aromatizēto nikotīna šķidrumu akcīzi 2,3 miljonu eiro apmērā, tabakas aizstājējproduktu (t.s. nikotīna spilventiņu) akcīzi 1,42 miljonus eiro, kā arī PVN kopā 4,2 miljoni eiro (3,31 miljons tabakas aizstājējproduktiem un 890 000 eiro šķidrumiem).
Aizliegums, kas tika pieņemts ar populitisku aizsegu it kā mazināt riskus jauniešu veselībai, retrospektīvi parādījis savu patieso seju – gan jaunieši, gan pieaugušie aromātu jeb t.s. “garšiņu” aizlieguma dēļ nav pārtraukuši šos produktus patērēt – tā vietā viņi migrējuši uz pelēko tirgu, kur ne tikai netiek gūti nodokļu ieņēmumi, bet arī netiek veiktas produktu kvalitātes vai pircēju vecuma pārbaudes.
Arī Prof. Dr. rer. pol. Arņa Saukas pētījumā “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi, 2025”, kas tiks prezentēts 3. oktobrī, izkristalizējas tas pats mehānisms: legālais tirgus krīt, pelēkais tirgus kļūst par galveno kanālu, un 46 % pircēju uz ēnu tirgu aiziet tieši aromātu nepieejamības dēļ. Aizliegums mērķi nesasniedz, bet zaudējumu “rēķinu” apmaksā citu nodokļu maksātāji.
Tikai 8 % no profesora Saukas pētījuma respondentu nav mainījuši ieradumu – lieto e-cigaretes bez aromātiem vai ar tabakas aromātu, ko var legāli iegādāties Latvijā. Kā galveno iemeslu, kāpēc beztabakas nikotīna produktus iegādājas pelēkajā tirgū, aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju minēja tieši finansiālo izdevīgumu, aptuveni 10 % – ērtumu.
Ir skaidrs, ka šāda politika nestrādā, jo soda legālo tirgu, nevis nelegālo, kas plaukst grūti izsekojamās “Telegram” grupās, kur valstij nekādas kontroles nav, savukārt jaunieši šiem produktiem piekļūst daudz vieglāk. Pat abstrahējoties no valsts negūtajiem ieņēmumiem, ja aizlieguma mērķis bija sabiedrības veselība un kārtība, lēmums ir jāpārskata.
Beztabakas Produktu Asociācija ir gatava diskusijām ar likumdevējiem par to, kā gan sakārtot nozari, gan padarīt to drošāku sabiedrības veselībai, taču, lai to izdarītu, visiem iesaistītajiem jāatzīst, ka problēma pastāv un jāpārtrauc strausa politika, ignorējot 16 miljonu eiro robu valsts budžetā un faktu, ka visai sabiedrībai nikotīna produkti kļuvuši pieejamāki bez jebkādas kontroles. Protams, tam nepieciešama zināma drosme, bet bez drosmīgiem lēmumiem 2026. gada budžets, šķiet, neiztiks.
Prof. Dr. rer. pol. Arņa Saukas pētījumā “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi, 2025” piedalījās 1501 respondents, kas lieto kādu no beztabakas nikotīna produktu veidiem. Pētījuma prezentācija notiks piektdien, 2025. gada 3. oktobrī, plkst.10.00 “AC Hotel by Marriott Riga” telpās, Dzirnavu ielā 33, Rīgā. Pasākumā par politiku, sabiedrības drošību un līdzsvaru runās arī VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
