Baltijas dārzeņi - kooperācijas spēks Latvijas laukos
Latvijas lauksaimniecībā kooperācija ir instruments, kas ļauj mazākām saimniecībām kļūt par nozīmīgiem spēlētājiem tirgū. To spilgti apliecina kooperatīvs “Baltijas Dārzeņi”, kas dibināts 2005. gadā un šodien ir viens no nozares līderiem. Tā vadītājs Jānis Bušs, kurš savulaik atstāja banku vidi, lai pievērstos lauksaimniecībai, ir pārliecināts: kooperācija ir ceļš uz ilgtspējīgu attīstību, efektīvu resursu izmantošanu un godīgāku konkurenci.
No banku biroja uz lauku ceļiem
Pārnākot no finanšu sektora, Jānis Bušs uzņēmās vadīt kooperatīvu ar mērķi sistematizēt darbus un atbrīvot saimniecību vadītājus no birokrātijas. “Saimniecību vadītājiem ir jābrauc ar traktoru un jāaudzē dārzeņi, bet kooperatīva vadītājam – jāorganizē pārdošanas process, loģistika, jāvienojas par cenām, jāplāno attīstība un jānodrošina finansējums,” viņš uzsver. Šāda darba dalīšana ļāvusi biedriem koncentrēties uz ražošanu, vienlaikus nodrošinot, ka kooperatīvs kopumā darbojas kā efektīvs uzņēmums ar skaidru stratēģiju.
Kopā – efektīvāk un lētāk
Kooperatīva spēks slēpjas mēroga ekonomikā. Apvienojot loģistiku, tiek samazinātas transporta izmaksas, efektīvāk izmantoti resursi un samazināti administratīvie izdevumi. “Svarīgi, ka biedri paši formulē, ko viņi grib. Kooperatīvu attīsta biedru ambīcijas augt, palielināt savas saimniecības un rūpēties par kvalitāti,” saka Jānis Bušs.
Plānošana – gan ražošanas, gan piegāžu, gan finanšu – ir kooperatīva ikdiena. Tas ļauj biedriem attīstīties kopā un virzīties vienotā stratēģiskā virzienā, kas stiprina katras saimniecības izaugsmi.
Grūtākais – izaugsmes periods
Jānis Bušs atzīst, ka visizaicinošākais posms ir kooperatīva sākotnējā izaugsme. “Sākumā ir grūti pieņemt lēmumu par darbinieku noslodzi – pastāv risks, ka darbinieks ir, bet darba apjoms vēl nav pietiekams. Tāpēc sākuma posma atbalsts ir ļoti nozīmīgs – gan administratīvajiem izdevumiem, gan darbinieku atalgojumam,” viņš skaidro.
Kā jebkurā biznesā, arī šeit svarīgi sasniegt kritisko masu, lai optimizētu izmaksas un nodrošinātu stabilu darbību.
Konkurence ar importu un PVN izaicinājumi
Attīstoties, kooperatīvam nākas konkurēt ar importēto produkciju, kas bieži nonāk tirdzniecības tīklu plauktos par zemākām cenām. Liela nozīme ir arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) politikai un nodokļu administrēšanai. Importētāji netiek aplikti ar PVN un tā neiesaldē savus apgrozāmos līdzekļus. Bet ir arī tirgotāji, kas nemaksā PVN vispār, jo dārzeņus pārdot it kā savas saimniecības produkciju, bet patiesībā tie ir pārpircēji, kas izvairās no PVN maksāšanas.
Kooperatīva darbība ir caurspīdīga, tā pakļauta biedru uzraudzībai. PVN nemaksāšana rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, īpaši tirgos un tirdziņos, kur importētā produkcija nereti tiek pasniegta kā vietējā. Zemāks PVN veicinātu ēnu ekonomikas izskaušanu no nozares un veicinātu veselīgo dārzeņu pieejamību plašākam sabiedrības slānim.
Audits kā kvalitātes apliecinājums
Šoruden kooperatīvā “Baltijas Dārzeņi” notika Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) ikgadējais atbilstības audits. Tas apliecināja kooperatīva augsto pārvaldības kultūru un caurredzamību. Audita komisija, zvērinātas revidentes Gaidas Kalniņas vadībā, rūpīgi izvērtēja dokumentus un secināja, ka kooperatīvs pilnībā atbilst normatīvo aktu prasībām.
“Rēķinot un pārskatot ik mēnesi savus ienākumus un izdevumus, mēs biedriem varam precīzi parādīt, cik centu uz kilogramu produkcijas veido loģistikas, administrācijas vai sertifikācijas izmaksas. Tas stiprina uzticību un ļauj biedriem redzēt vadības darba efektivitāti,” stāsta Jānis Bušs.
Biedru atbalsts – galvenā prioritāte
Atšķirībā no klasiskajiem uzņēmumiem, kooperatīva mērķis nav peļņas maksimizēšana, bet gan biedru labklājība. “Baltijas Dārzeņi” prioritāte ir nodrošināt biedriem pēc iespējas lielāku samaksu par piegādāto produkciju. Šī pieeja ir kooperatīva ilgtspējas pamats.
LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis uzsver, ka “Baltijas Dārzeņi” ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kā saimniecības, apvienojoties, spēj iegūt kopīgu tirgus spēku:
“Kooperatīvs ļauj nodrošināt regulāras piegādes, plašāku sortimentu un stabilu kvalitāti. Tas ir instruments, kas biedriem dod iespēju ne tikai pārdot vairāk, bet arī kopīgi plānot attīstību un finanses. Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 50 lauksaimniecības kooperatīvi, kas ir LLKA biedri, un to kopējais apgrozījums pārsniedz pusmiljardu eiro. Šie kooperatīvi attīsta noliktavas, veido pārstrādes jaudas un soli pa solim stiprina vietējo pārtikas ražotāju pozīcijas. Protams, mēs vēl esam attīstības augšupeceļā, taču kooperatīvi jau šobrīd ir nozīmīgs spēks, kas aizstāv nacionālo ražotāju intereses un palīdz mazināt importa ietekmi uz Latvijas tirgu.”
Skats nākotnē
Kooperatīvs “Baltijas Dārzeņi” ar 27,3 miljonu eiro apgrozījumu 2024. gadā apliecina, ka spēj konkurēt un augt arī sarežģītos tirgus apstākļos. Tas apvieno 16 biedrus, kuri kopā veido stabilu pamatu Latvijas dārzeņu audzēšanas un pārstrādes attīstībai.
Jāņa Buša vadībā kooperatīvs ne tikai nodrošina biedriem stabilu ienākumu plūsmu, bet arī aktīvi iesaistās normatīvo aktu pilnveidošanā, lai veidotu taisnīgākus konkurences apstākļus un stiprinātu vietējo ražotāju pozīcijas.
