Tiesa noraida Sanda Ozoliņa prasību pret biznesa partneri Armandu Puči
Ekonomisko lietu tiesa (ELT) noraidījusi hokejista Sanda Ozoliņa pieteikumu pret partneri golfa biznesā, žurnālistu Armandu Puči par dalībnieka izslēgšanu no uzņēmuma SIA "Golfs & Karti".
Tāpat tiesa nolēma no "Golfs&Karti" par labu Pučem piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1425 eiro apmērā. Prasība pret Puči par viņa izslēgšanu no uzņēmuma pamatota ar to, ka 90% uzņēmuma daļu pieder Ozoliņam, bet tikai 10% Pučem. No 2003. gada 5. septembra līdz 2022. gada 11. maijam Puče bija valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi un viņš vienpersoniski vadīja un pārstāvēja uzņēmumu, kamēr Ozoliņš nodarbojās ar hokeju.
Prasībā norādīts, ka Puče nepildīja savas saistības, kā arī nodarīja būtisku kaitējumu uzņēmuma interesēm. Sabiedrības pamatkapitāls ir vairākkārt palielināts, taču uzņēmuma rīcībā nav informācijas par to, ka Puče ir veicis pamatkapitāla apmaksu.
Tāpat Puče, atstājot valdes locekļa amatu, nenodeva valdei uzņēmuma dokumentus, kas ir Pučes rīcībā un attiecas uz uzņēmuma saimniecisko darbību, kā arī nesniedza detalizētu atskaiti par veikto darbību valdes locekļa amatā un uzņemtajām saistībām, līdz ar ko uzņēmums atstāts nefunkcionētā stāvoklī.
Pieteikumā apgalvots, ka Puče kā uzņēmuma dalībnieks viltoja Ozoliņa parakstus, sastādot un komercreģistrā iesniedzot viltotus dalībnieku sapulču protokolus, kā arī atsevišķus dokumentus. Tiesa prasību noraidīja, uzsverot, ka Ozoliņš nav pierādījis, ka Pučem piederošās 10% daļas no pamatkapitāla nebūtu apmaksātas. Kļūdains ir arī prasītāja uzskats, ka daļu apmaksas faktu vajadzēja pierādīt tieši ar uzņēmuma konta izdrukām.
Tiesa arī vērš uzmanību, ka pat gadījumā, ja dalībnieks nebūtu veicis pamatkapitāla apmaksu, tad tas nebūtu pamats viņa izslēgšanai atbilstoši Komerclikuma 195. pantam.
Ozoliņš tiesā arī nav pierādījis saistību neizpildi, papildinot, ka no Ozoliņa izvirzītajiem apgalvojumiem un apstākļiem nav iespējams nodalīt un konstatēt, vai un kādu no minētajām darbībām Puče kā valdes loceklis ir veicis apzināti, ļaunprātīgi vai ar nolūku kaitēt uzņēmuma interesēm. Proti, pat gadījumā, ja vairāki no prasības pieteikumā ietvertajiem apgalvojumiem apstiprinātos ar pierādījumiem, tad tas automātiski nenozīmētu, ka tas ir pamats atbildētāja kā dalībnieka izslēgšanai. Piemēram, šķietami neizdevīga darījuma noslēgšana var liecināt arī tikai par neuzmanību, nevis tīšu un sistemātisku darbību uzņēmuma interešu aizskaršanai.
Tiesa arī norāda, ka jāņem arī vērā, ka gadījumā, ja valdes loceklis savus pienākumus neveic kā krietns un rūpīgs saimnieks, tad viņu var atcelt. Ozoliņam visu šo laika periodu, kad Puče bija valdes loceklis, piederēja 90% no pamatkapitāla, kā arī viņš bija valdes priekšsēdētājs, tomēr nekad netika izvirzīts jautājums par atbildētāja kā valdes locekļa atcelšanu, jo tas slikti veiktu savus pienākumus.
Spriedumā norādīts, ka vienlaikus, atbildot uz tiesas jautājumiem, prasītājs apstiprināja, ka Ozoliņam netika liegta pieeja uzņēmuma dokumentiem, bet tie nekad netika pieprasīti. Ozoliņš arī nevienā brīdī nav izvirzījis pretenzijas, ka kādā no gadu pārskatiem būtu norādīta nekorekta informācija.
Tāpat Ozoliņš apgalvoja, ka pat nesaprata, ka visu šo laiku ir bijis valdes priekšsēdētājs, lai arī pats ir parakstījis dibināšanas dokumentus, tāpēc nav arī saprotams, kāds tieši Ozoliņam vai uzņēmuma varētu būt radies aizskārums, ja arī 2006.gada dalībnieku sapulces protokolā par viņa ievēlēšanu valdē viņa paraksts būtu, piemēram, atveidots ar kopēšanu.
Gluži pretēji, pats Ozoliņš apgalvo, ka tā bija iepriekš sarunātā pārvaldības kārtība, ka visu veic Puče kā valdes loceklis un Ozoliņš neiesaistās un vispār neinteresējas par uzņēmuma darbību. Šādos apstākļos pat gadījumā, ja Ozoliņa paraksti attiecīgajos dokumentos tiktu atzīti par "iekopētiem", nevis pašrocīgi parakstītiem, tad nav saprotams, kā tieši tas būtu radījis būtisku aizskārumu uzņēmuma interesēm. Attiecībā uz prasītāja apgalvojumiem par grāmatvedības dokumentiem tiesa konstatē, ka nav pierādīts, ka Puče nebūtu nodevis kādus uzņēmuma dokumentus.
Jau vēstīts, ka šis ir jau vismaz ceturtais strīds starp biznesa partneriem, kurš nonācis tiesā. Iepriekš spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru apmierināta Pučes prasība pret Ozoliņu un "Golfs & Karti" par dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Tāpat tiesā ir vēl viens līdzīgs strīds, kurā viens no sabiedrības dalībniekiem vērsās tiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošu uzņēmuma sapulces lēmumu.
Pēc tam, kad tika uzklausīti pušu paskaidrojumi, kā arī pārbaudīti un izvērtēti lietas materiāli to kopsakarībā, tiesa 2025. gada 30. jūnijā nosprieda noraidīt sabiedrības dalībnieka prasību. Spriedums tika pārsūdzēts un atrodas Rīgas apgabaltiesā, kura lietu plāno izskatīt 2026. gada 4. februārī plkst.13. Tāpat Zemgales rajona tiesa Tukumā 2026.gada 16. februārī plkst.11 plāno turpināt vērtēt Ozoliņa prasību pret Puči par parāda piedziņu.
Jau vēstīts, ka 2002.gadā toreizējais Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētājs Ozoliņš Rīgā, Ķīšezera krastā, izveidoja golfa laukumu, bet sporta žurnālists Puče kļuva par "Ozo golfa kluba" direktoru. Amatu Puče atstāja 2022.gadā. Golfa laukumu apsaimnieko "Golfs & Karti", kuras īpašnieki ir Ozoliņš (90% daļu) un Puče (10% daļu). Puči un Ozoliņu saista ne tikai biznesa pārvaldīšana, bet arī grāmatas, jo Puče ir vairāku biogrāfisku grāmatu par Ozoliņu autors.
Nedz Ozoliņš, plašākus komentārus par tiesvedību iemesliem nesniedza. "Golfs & Karti" reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,39 miljoni eiro. 2024. gadā uzņēmums strādāja ar 370 270 eiro apgrozījumu, kas bija par 12% mazāk nekā 2023. gadā, un 12 240 eiro peļņu.
