Kādēļ augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija 650,1 miljona eiro pārpalikums. Skaidro Finanšu ministrija
Šī gada janvārī – augustā konsolidētais kopbudžets tika noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1 miljona eiro apmērā. Finanšu ministrija (FM) skaidro, ko tas nozīmē.
Kā norāda FM, kopbudžeta bilanci ietekmē deficīts valsts pamatbudžetā, kas skaidrojams, galvenokārt, ar ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu un izdevumu plūsmu. Paātrinoties Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju tempam, izdevumi projektos turpina augt straujāk. Savukārt ES līdzfinansējuma atmaksas budžeta ieņēmumos gaidāmas ar vairāku mēnešu laika nobīdi. Pārējos budžeta līmeņos vērojams pārpalikums.
Kopbudžeta ieņēmumi sasniedza 12 miljardus eiro, kas ir par 98,1 miljonu eiro jeb 0,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (tostarp atlikums vienotajā nodokļu kontā) šā gada astoņos mēnešos iekasēti 9,4 miljardu eiro apmērā, kas ir par 545,8 miljoniem eiro jeb 6,2% vairāk salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2025. gada janvārī – augustā veidoja 99,1% no periodā plānotā apmēra.
Finanšu ministrijas šā gada jūlijā atjaunotās nodokļu ieņēmumu prognozes ir optimistiskākas nekā pavasarī, ņemot vērā izpildi gada pirmajā pusē, kā arī straujāku darba samaksas fonda pieaugumu un inflāciju. Aktualizētā prognoze paredz budžeta likumā noteiktā nodokļu ieņēmumu plāna neizpildi 112 miljonu eiro apmērā.
Kopbudžetā visstraujāk pieauga valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) ieņēmumi (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā), kas saistāms ar 1 procentpunkta iemaksu pārdali no fondēto pensiju shēmas pensiju pirmajā līmenī. VSAOI apjoms valsts budžetā astoņos mēnešos palielinājās par 244,5 miljoniem eiro jeb 8,3%, sasniedzot 3,2 miljardus eiro, turpretī 2. pensiju līmenī samazinājās par 12,8 miljoniem eiro jeb 2,3%, veidojot 540,2 miljonus eiro. Tikmēr ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pieauga vien par 10 miljoniem eiro jeb 0,6%, kopumā veidojot 1,8 miljardus eiro. Nelielo pieaugumu noteica janvārī saņemtie par 46,7 miljoniem eiro jeb 17,3% lielāki IIN ieņēmumi, nekā janvārī pirms gada, iedzīvotājiem samaksājot nodokli par 2024. gada decembra ieņēmumiem atbilstoši iepriekšējā gada likumdošanai, kā arī par 37,9 miljoniem eiro mazākas IIN atmaksas nekā astoņos mēnešos pērn. Savukārt jau janvārī – jūlijā aprēķinātais nodoklis, piemēram, no darba samaksas ienākumiem samazinājās par aptuveni 4%, kur IIN reformas rezultātā negūtos ieņēmumus daļēji kompensēja darba samaksas fonda pieaugums. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem darba samaksas fonds decembrī – jūlijā pieauga par 5,9%, un to ietekmēja gan minimālās algas celšana no 700 līdz 740 eiro, kas stājās spēkā no 1. janvāra, gan valdības pieņemtie lēmumi par atlīdzības pieaugumu atsevišķām kategorijām publiskajā sektorā.
