Daudzi lauksaimnieki spiesti novākt pat mitrus graudus
foto: (Foto: Publicitātes)
Lauksaimnieks Māris Leitlands.

Daudzi lauksaimnieki spiesti novākt pat mitrus graudus

Marianna Ozola

Jauns.lv

Lauksaimniekiem šis gads ir bijis īpaši sarežģīts, jo laikapstākļi ir radījuši neparedzamus apstākļus ražas novākšanai.

Lauksaimnieks Māris Leitlands, “Linas Agro” sadarbības partneris, atzīst, ka šogad ir bijusi liela problēma ar mitrumu, kas ietekmē gan ražas kvalitāti, gan tās uzglabāšanu. Viņš uzsver, ka pēc vasaras lietavām lauksaimnieki nevar paļauties uz prognozējamām un labvēlīgām laikapstākļu izmaiņām, un daudzi ir spiesti novākt graudus pat tad, ja to mitrums pārsniedz optimālo līmeni.

Ražas novākšana ar augstāku mitrumu

Lai gan kvieši parasti tiek novākti, kad to mitrums ir aptuveni 14-15%, šogad daudzi lauksaimnieki ir spiesti tos novākt arī ar 19% mitrumu. Šāds solis ietekmē graudu kvalitāti, kas savukārt palielina uzglabāšanas riskus. Kaltes izmantošana kļūst par nepieciešamību, taču tas palielina izmaksas saimniecībām, kurām nav pieejamas savas kaltes. “Raža šogad ir par 1,5 tonnām mazāka nekā plānots, bet ziemas kviešu situācija ir vēl sliktāka,” norāda Leitlands.

Zema dīdzība un liels mitrums

Māris Leitlands norāda arī uz citām problēmām, kas radušās, piemēram, graudu zemo dīdzību. Latvijā sēklām jābūt ar 85% dīdzību, bet šogad pirmie analīžu rezultāti liecina, ka daudzi graudi nederēs sēklai. Turklāt daļa graudu jau tiek novākta kā lopbarības kvalitātē, kas papildus samazina kopējo ražas vērtību. Situācija dažādās reģionos ir ļoti atšķirīga: ir saimniecības, kas jau ir pabeigušas kulšanu, bet ir arī tādas, kur zirņi ir sadīguši tieši uz lauka, kas faktiski padara to novākšanu gandrīz bezjēdzīgu.

Sējas darbi un pielāgošanās mainīgajiem apstākļiem

Vēl viena būtiska problēma ir pavasara salnas, kas arī ietekmēja augu attīstību. Lietas neuzlaboja arī vasaras lietavas, kas veicināja mitruma pieaugumu graudos. Tomēr Lauksaimnieks no Zemgales ir apņēmības pilns un uzsver, ka sadarbība un pielāgošanās mainīgajiem apstākļiem ir būtiski. "Mēs esam sākuši sējas darbus agrāk, negaidot ideālus apstākļus. Katru dienu mēs risinām problēmas un organizējam darbus pēc iespējas efektīvāk," stāsta Leitlands. Viņš arī norāda, ka ar katru gadu pieaug uzmanība augsnes sagatavošanai un šķirņu izvēlei, kas ir pielāgotas klimata izmaiņām.

Sadarbība un uzticēšanās

Neskatoties uz visām grūtībām, lauksaimnieki turpina darboties, mācoties no kļūdām un daloties pieredzē. Leitlands uzskata, ka ir svarīgi ne tikai cīnīties ar izaicinājumiem, bet arī mācīties sadarboties un izvairīties no savstarpējām nesaskaņām. "Mēs visi esam lielajā laivā, un nevienam nav iespējas mainīt laikapstākļus, tāpēc mēs turpinām strādāt un ticam, ka ar sadarbību varēsim pārvarēt visas grūtības," saka Leitlands.

Šis gads ir skaidrs atgādinājums par lauksaimniecības neaizsargātību pret dabas kaprīzēm. Tomēr, lai arī ražas apjomi un kvalitāte ir bijusi vilšanās, lauksaimnieki turpina strādāt un pielāgojas mainīgajiem apstākļiem, meklējot risinājumus un paļaujoties uz saviem spēkiem un pieredzi.