Finanšu eksperts: politiskie lēmumi bieži vien ir tikai ielāpi, ne risinājumi
foto: LETA
LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

Finanšu eksperts: politiskie lēmumi bieži vien ir tikai ielāpi, ne risinājumi

Biznesa nodaļa

Jauns.lv/tv24

“Vispirms ir noliegums, mēģinājums to ignorēt, bet, saprotot, ka problēma tomēr pastāv, tiek veidotas darba grupas, pieaicināti eksperti,” veidu, kā politiķi rīkojas problēmsituācijās, TV24 raidījumā “Kārtības rullis” raksturo datu pētnieks, LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

Diskutējot par to, kur bijām pavasarī un kur būsim rudenī, raidījuma viesi atzina, ka uzņēmēju un politiķu skatījums uz problēmām un to risinājumiem ir krasi atšķirīgs. Runājot par Latvijas attīstību un tēla veidošanu, Dr.hist., Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš skumji secina, ka Lietuva mūsu valsti apsteidz. 

Viens no iemesliem, kā uzskata vēsturnieks, ir fakts, ka savulaik, lielās krīzes laikā 2008.gadā, kaimiņvalsts politiķi un uzņēmēji domājuši vienā virzienā, valstī likts uzsvars uz eksportu, vienotu valsts attīstību. Latvijā šādas vienotības nebija un rezultātā, minot kaut vai piemēru dzimstības ziņā, demogrāfiskā situācija strauji pasliktinājusies un, ja Latvijā tagad gadā dzimst 11 000 bērnu, pirms 100 gadiem tikai vienā novadā vien – Latgalē – pasaulē nāca pusotru reizi vairāk bērnu. Krūmiņš norāda, ka valstij nepieciešams ilgtermiņa plāns, taču diemžēl vienotības nav.

Vēsturnieka teikto papildina Jānis Hermanis: “Es daudz tiekos ar uzņēmējiem un redzu, kā tiek identificēta problēma. Kad tā tiek atzīta, ir lēmums, risinājums… Labāks vai sliktāks, bet risinājums, ko var vēlāk papildināt, uzlabot…” 

Savukārt politiķi problēmsituācijā rīkojoties sekojoši: “Vispirms ir noliegums, mēģinājums to ignorēt, bet, saprotot, ka problēma tomēr pastāv, tiek veidotas darba grupas, pieaicināti eksperti, kuri bieži vien sastrīdas. Virzības īsti nav, bet tomēr kaut kas notiek… Un lēmums ir tāds, ka problēma tiek atrisināta nevis pēc būtības, bet tai tiek uzlikts ielāps. Tāda nu mums tā politika pēdējos gados ir.”