Euribor tuvojas stabilizācijai: prognozē 1,75-2% līmeni nākamajos gados

Ekonomists norāda, ka EURIBOR krituma fāze tuvojas noslēgumam un tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārajā politikā, gan EURIBOR likmēs. Tiek prognozēts, ka sešu mēnešu EURIBOR stabilizēsies 1,75-2% līmenī, un iespējas tālākam samazinājumam ir ļoti ierobežotas.

Starpbanku EURIBOR procentu likmes ir viens no svarīgākajiem finanšu rādītājiem, no kura tieši ir atkarīgas gala kredītu izmaksas, skaidro Purgailis. Tās pēdējā laikā ir piedzīvojušas īpaši nestabilu periodu, kam bijusi tieša ietekme arī uz aizdevumu procentu likmēm. No 2015.gada rudens līdz 2022.gada jūnijam EURIBOR bija negatīvs, taču, ECB sākot cīņu ar inflāciju un īstenojot stingrāku monetāro politiku, situācija krasi mainījās - 2023.gada rudenī sešu mēnešu EURIBOR pārsniedza psiholoģisko 4% robežu.

Purgailis norāda, ka tas tieši ietekmēja gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību aizņemšanās izmaksas, kā arī noveda pie aizdevumu pieprasījuma samazināšanās visā eirozonā. Inflācijai eirozonā mazinoties un ekonomikai stagnējot, ECB ir sākusi monetārās politikas mīkstināšanu. Purgailis informē, ka bāzes procentu likmju samazināšana eirozonā ir veicinājusi arī EURIBOR likmes kritumu - ja 2023.gada beigās sešu mēnešu EURIBOR bija tuvu 4%, tad šobrīd tā ir ap 2%, tātad gandrīz uz pusi zemāka nekā augstākajā punktā.

"EURIBOR likmei jau pusotru gadu bija tendence pazemināties. Arī tirgus dalībnieki ir pieraduši pie jaunās realitātes, ka aizdevumu procentu likmes pakāpeniski samazinās. Tomēr svarīgi atcerēties, ka gan stingra, gan mīksta monetārā politika ir cikliska un dinamiska - tā nevar būt vienmēr stingra vai vienmēr mīksta," skaidro Purgailis.

Viņš norāda, ka vienmēr pienāk brīdis, kad ECB nospiež "stop" pogu, kas noslēdz kādu konkrētu monetārās politikas posmu. Purgaiļa ieskatā paredzams, ka eirozona drīz nonāks tieši šādā pauzes posmā, kad gan bāzes procentu likmes, gan EURIBOR vairs neturpinās samazināties, bet uz kādu laiku stabilizēsies. Tas nozīmē, ka pavisam drīz no monetārās politikas mīkstināšanas cikla pāriesim uz stabilizācijas ciklu, kura laikā ECB nemainīs bāzes likmes ilgāku laiku.

Tuvākā monetārās politikas stabilizācijas ēra ietekmēs arī EURIBOR attīstības trajektoriju, skaidro ekonomists. Jaunākās tirgus dalībnieku prognozes liecina, ka ECB gada otrajā pusē varētu pēdējo reizi samazināt bāzes procentu likmes līdz 1,75%. Purgailis informē, ka tas atspoguļojas arī EURIBOR prognozēs - tiek paredzēts, ka trīs mēnešu EURIBOR, kas cieši seko ECB depozīta likmei un šobrīd ir 2%, līdz decembrim samazināsies līdz 1,81%, bet līdz 2026.gada pavasarim - vasarai stabilizēsies pie 1,75% robežas, turklāt tālāks kritums nav gaidāms.

Prognozes liecina, ka septembrī ECB samazinās bāzes likmes līdz 1,75%, taču pēc šī samazinājuma eirozonā iestāsies ilgstoša pauze - par spīti riskiem, ko rada tarifi. Purgailis skaidro, ka šo pauzi monetārajā politikā noteiks vairāki būtiski faktori. Pirmkārt, centrālo banku monetārā politika darbojas ar inerci - bāzes likmju izmaiņas ietekmē ekonomiku ar aptuveni sešu mēnešu nobīdi, kas nozīmē, ka pat iepriekš veiktie samazinājumi vēl nav pilnībā ietekmējuši eirozonas ekonomiku.

Tādēļ pēc pēdējā samazinājuma ECB kādu laiku novēros, kā iepriekšējās darbības ietekmē inflāciju, algu dinamiku, ekonomisko ciklu un aizdevumu pieprasījumu no uzņēmumiem un mājsaimniecībām, prognozē Purgailis. Šis novērošanas posms prasīs laiku, jo ECB vēlēsies pilnībā izvērtēt savas politikas rezultātus.

Otrkārt, lai gan tarifi rada tiešus riskus eirozonas ekonomikai, tie nenozīmē, ka iestāsies recesija, un tāpēc tarifi nav pietiekams iemesls tālākai procentu likmju samazināšanai, atzīst Purgailis. Piemēram, šī gada jūnijā ECB atjaunoja savas makroekonomiskās prognozes, gandrīz nemainot 2026.gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi - martā tika prognozēts, ka 2026.gadā IKP pieaugs par 1,2%, bet jūnijā - par 1,1%.

ECB prezidente Kristīne Lagarda norādīja, ka jebkādu negatīvu ietekmi no tarifiem kompensēs ieguldījumi aizsardzībā un infrastruktūrā. Purgailis informē, ka šie plāni jau sāk īstenoties - Vācijas valdība savā 2026.gada budžetā patiešām paredz lielākus izdevumus aizsardzībai un infrastruktūrai, proti, tā klusi gatavojas ekonomikas stimulēšanai. Tāpēc ECB neuzskata, ka būtu pamats satraukumam, un nesteigsies ar turpmākiem procentu likmju samazinājumiem.

Vienlaikus Purgailis vērš uzmanību, ka jaunākās prognozes paredz to, ka no 2026.gada vasaras EURIBOR varētu sākt pieaugt un līdz 2026.gada decembrim sasniegt 1,9%. Tas ir būtiski, jo ilgu laiku tirgus dalībnieki prognozēja EURIBOR kritumu, bet tagad paredz arī iespējamu pieaugumu.

Purgaiļa ieskatā tas nozīmē, ka 2026.gadā eirozonas ekonomika varētu patīkami pārsteigt. Tiek prognozēts, ka tarifi būs īslaicīgi un lielākā daļa no tiem 2026.gadā tiks atcelti vai samazināti. Paralēli Vācija īstenos ekonomikas atveseļošanas pasākumus. Ja ASV administrācija tiešām mīkstinās savu tarifu politiku nākamajā gadā, tad eirozonas ekonomika varētu uzrādīt straujāku izaugsmi - taču līdz ar to iespējams arī jauns inflācijas vilnis, brīdina Purgailis.