FNA un LVCA vienojas par pensiju fondu ieguldījumiem Latvijas izaugsmei
Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija (LVCA) parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu pensiju fondu dalībnieku interesēm atbilstošus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos un projektos.
“Sadarbības memorands ir būtisks solis ceļā uz strukturētu un mērķtiecīgu pensiju fondu ieguldījumu veicināšanu Latvijas tautsaimniecībā. Uzkrātais pensiju kapitāls var kļūt par nozīmīgu finansējuma avotu Latvijas uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem, ievērojot valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieku intereses. Turklāt pensiju fondu kapitāls var kalpot kā viens no infrastruktūras finansējuma avotiem, mazinot atkarību no publiskā sektora līdzekļiem laikā, kad ekonomika Latvijā attīstās lēnāk, nekā tika prognozēts,” pēc memoranda parakstīšanas norādīja FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.
“Vērtējot investīciju iespējas Latvijā, pievilcīgākās aktīvu klases ir nekustamais īpašums un infrastruktūra, uzņēmumi, kā arī meži. Potenciālais ieguldījumu apjoms, ko tuvākajiem diviem gadiem ir aprēķinājuši mūsu asociācijas biedri, lēšams divu miljardu eiro apjomā. Papildus tam plānoti arī ieguldījumi privātās un publiskās partnerības projektos un aizsardzības nozarē. Parakstot šo memorandu, esam spēruši būtisku soli, lai paplašinātu pensiju kapitāla ieguldījumu iespējas perspektīvos aktīvos Latvijā,” sacīja LVCA valdes loceklis, SG Capital partneris Harijs Švarcs.
Asociācijas vienojušās sadarboties un meklēt risinājumus, lai finansētu plaša spektra ieguldījumus Latvijas publiskajā infrastruktūrā, it īpaši aizsardzības industrijā; veicinātu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kā arī privātu uzņēmumu ieiešanu publiskajā kapitāla tirgū; finansētu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehniskā stāvokļa un energoefektivitātes uzlabošanu; finansētu projektus, kas saistīti ar dekarbonizāciju un pāreju uz aprites ekonomiku.
Memorands paredz, ka abas asociācijas vienosies par kopīgu rīcības plānu ar mērķi identificēt konkrētas investīciju iniciatīvas Latvijā. Asociācijas kopīgi izstrādās priekšlikumus par sadarbības prioritātēm, tostarp potenciālajām publiskā un privātā sektora iniciatīvām, kuru īstenošana varētu veicināt Latvijas pensiju fondu pārvaldītāju ieguldījumu Latvijā tālāku pieaugumu.
FNA Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs, IPAS CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis informēja par to, kādas ieguldījumu iespējas Latvijā saskata lielie pensiju pārvaldītāji. “Kopumā pensiju 2. līmeņa uzkrājums ir aptuveni 8,9 miljardi eiro, šie līdzekļi tiek pārvaldīti 34 dažādos ieguldījumu plānos. Katram no tiem ir sava ieguldījumu stratēģija un mērķi. Aktīvākie ieguldītāji Latvijā šobrīd ir konservatīvie ieguldījumu plāni, kas investē galvenokārt Latvijas valsts un uzņēmumu obligācijās. Atsevišķu konservatīvo plānu ieguldījumi šādās obligācijās sasniedz pat 19% no plāna aktīviem,” norādīja K. Purgailis.
Raksturojot pensiju 2. līmeņa kapitāla ieguldījumus alternatīvajos ieguldījumu fondos (AIF) Latvijā, K. Purgailis norādīja, ka AIF neto aktīvi 2024. gada beigās sasniedza 0,46 miljardus eiro. 2024. gadā AIF tirgus Latvijā pieauga par 14% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Galvenie ieguldītāji AIF fondos ir pensiju pārvaldnieki (48%), privātuzņēmumi (25%) un attīstības finanšu institūcija Altum (13%). Lielākā daļa AIF līdzekļu pērn tika ieguldīti privātajā kapitālā (58%), kam seko nekustamais īpašums (28%) un citi ieguldījumi (13%). Latvijā ir šobrīd ieguldīti ap 70% no AIF līdzekļiem.
Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare informēja par priekšnosacījumiem un izaicinājumiem uzņēmumiem, kuri vēlas un plāno startēt kapitāla tirgū. “Redzam, ka galvenie Latvijas uzņēmumu izaicinājumi ir finanšu un uzņēmuma juridiskās struktūras sakārtošana, finanšu plānošana un sakārtota korporatīvā pārvaldība. Tāpēc finansējuma piesaistei ieteicams sākt gatavoties savlaicīgi,” sacīja K. Janvare.
Latvijā jau ilgstoši ir aktualizēts jautājums par pensiju fondu kapitāla iesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Pensiju 2. līmeņa pensiju fondu aktīvi tuvojas deviņiem miljardiem eiro, un aptuveni 8% no tiem ir ieguldīti Latvijas ekonomikā. Galvenais šķērslis šādu ieguldījumu pieaugumam ir Latvijas kapitāla tirgus seklums, jo daudzi lieli valstij un pašvaldībām piederoši uzņēmumi joprojām nav kotēti biržā, pārdodot akcijas kapitāla tirgū. Sadarbojoties privātajiem pensiju kapitāla pārvaldītājiem un iespējkapitāla profesionāļiem, iecerēts palielināt ieguldījumus Latvijā, izmantojot alternatīvus instrumentus, tādus kā alternatīvos ieguldījumu fondus un projektu finansēšanu.
