Starptautiskais valūtas fonds brīdina: Latvijai palielināsies nepieciešamība pēc lielākiem izdevumiem

Kādi ir SVF misijas galvenie secinājumi?

Latvija ir daudz darījusi kopš pievienošanās ES, lai palielinātu ienākumus un uzlabotu kopējo ekonomikas stāvokli, bet tagad tā saskaras ar daudziem sarežģītiem izaicinājumiem. Daudzi no šiem izaicinājumiem nāk no ārpuses – ir palielināta ģeopolitiskā spriedze, tirdzniecības politikas nenoteiktība, daudzi Latvijas partneri un to ekonomikas arī piedzīvo grūtības, un tas ir ļoti svarīgs tuvākā laika izaicinājums Latvijai. Bet ir arī ilgtermiņa izaicinājumi, kas saistīti ar demogrāfisko situāciju un sabiedrības novecošanos. Tie rada lielu spiedienu, kad runa ir par valsts izdevumiem.

Līdz ar to ir paredzams, ka palielināsies nepieciešamība pēc lielākiem izdevumiem, un ne tikai tuvākajā laikā, kad runa ir par aizsardzību, bet arī ilgākā termiņā pensijām, veselības aprūpei, enerģētiskajai drošībai. Tas nozīmē, ka valdībai ir jāatrod veidi, kā šos izdevumus segt. To var izdarīt, vai nu pārskatot izdevumu prioritātes tagad un nākotnē, vai arī palielinot ieņēmumus, bet vēl svarīgāk ir uzlabot situāciju ekonomikā. Tas ir liels izaicinājums - panākt ekonomikas izaugsmi un palielināt produktivitāti.

Ir daudz lietu, ko var īstenot, lai veiktu strukturālās reformas. Tostarp tas varētu skart darba tirgu, palielināt darbaspēka līdzdalību tajā, potenciāli palielināt darba mūža ilgumu. Tāpat ļoti svarīgi ir uzlabot investīciju apjomu un to kvalitāti privātajā sektorā. Tam, piemēram, būtu nepieciešama politika, kas uzlabotu piekļuvi finansējumam kapitāla tirgos vai kredītiem, kā arī palielinātu uzņēmumu vēlmi ieguldīt, piemēram, pētniecībā un attīstībā, sava darbaspēka kvalifikācijā, lai uzlabotu produktivitāti. Ir daudz jomu, kurās var panākt progresu, neraugoties uz to, ka daudz kas jau ir paveikts.

Arī pagājušā gada SVF misijas ziņojumā bija aprakstītas problēmas un iekļauti ieteikumi to risināšanai. Vai situācija, ko jūs redzat šogad, šajās jomās ir labāka vai sliktāka?

Globālā ekonomika tagad saskaras ar sarežģītāku vidi, un mēs to redzam visā pasaulē. Tātad šajā ziņā situācija ir kļuvusi grūtāka. Bet, manuprāt, kas attiecas uz Latvijas iekšējo situāciju, mēs nevaram teikt, ka tā ir sliktāka nekā līdz šim.

Ja skatāmies uz mūsu prognozēm par ekonomikas izaugsmi šogad, tā joprojām būs augstāka nekā pagājušajā gadā. Šogad mēs prognozējam IKP pieaugumu par 1% vai tuvu tam, bet inflācija saskaņā ar mūsu prognozi būs vidēji 3%. Tas ir labāk nekā pagājušajā gadā.

Vienlaikus Latvija īsti netiek galā ar inflācijas samazināšanu. Arī SVF misijas ziņojumā ir pieminētas, piemēram, pārtikas cenas. Vai, jūsuprāt, vēl ir kaut kas darāms, vai arī šīs ir globālākas tendences, kas ārpus Latvijas ietekmes?

Latvija ir daļa no eirozonas un monetārā politika ir Eiropas Centrālās bankas ziņā, bet tās padomē ir pārstāvēta arī Latvija. Ja skatāmies uz inflāciju eirozonā, tā ir pietuvojusies mērķa rādītam, bet, jā, Latvijā inflācija ir augstāka nekā vidēji eirozonā un vidēji Eiropas Savienībā. Tāpat ir paredzams, ka tā saglabāsies augstāka. Tomēr ikvienā ekonomikā, kas izlīdzinās ar augstāku ienākumu līmeni, inflācija vienmēr ir augstāka. Tāpēc mēs nedomājam, ka tas ir ļoti pārsteidzoši vai satraucoši. Bet, protams, ir lietas, ko valdība var darīt. Piemēram, ja Latvijā uzlabosies produktivitāte, tam būs ilgtermiņa ietekme. Tāpēc šī strukturālo reformu programma noteikti ir ļoti svarīga.

Jūs minējāt, ka šogad prognozējat IKP pieaugumu un tas būs labāk nekā pērn, bet arī pieaugums par 1% ir visai mazs, it īpaši, ja atceramies Latvijas ambīcijas palielināt izdevumus aizsardzībai u.c.

Ir dažas lietas, ko mēs varam kontrolēt, un ir lietas, kuras nevaram kontrolēt. Ja ārējiem faktoriem ir lielāka ietekme, tad to īsti nevar kontrolēt. Tas, ko Latvijas valdība var darīt un ir darījusi, ir koncentrēšanās uz strukturālajām reformām. Mēs mudinām turpināt koncentrēties uz strukturālajām reformām, lai uzlabotu produktivitāti. Vēl, piemēram, attiecībā uz investīcijām Latvija saņem arī investīcijas tieši no Eiropas Savienības fondiem un valdības uzdevums ir nodrošināt, lai šie līdzekļi tiek savlaicīgi izmantoti.

Ja runājam par nodokļiem, tad pagājušā gada misijas ziņojumā bija iekļauta virkne priekšlikumu, un, ja mēs lasām šā gada priekšlikumus, tie ir ļoti līdzīgi. Ko jūs par to sakiet? Vai tā ir laba valdības politika kavēties ar izmaiņām?

Ir lietas, ko var darīt, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus, obligāti nemainot noteikumus par nodokļu piemērošanu. Piemēram, tā ir efektīvāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšana. Paturēsim prātā, ka PVN ir otrs lielākais nodoklis, tāpēc jebkurš uzlabojums šajā jomā dod rezultātus. Un pagātnē jau daudz kas ir paveikts, ja aplūkojam Latvijas uzlabojumus PVN iekasēšanas jomā pēdējo 10, 20 gadu laikā. Bet, protams, vienmēr ir lietas, ko var darīt, lai uzlabotu kopējos ieņēmumus, neveicot lielas izmaiņas pašos nodokļos.

Ir arī jāuzsver, ka mēs esam apmierināti ar kopējo fiskālo situāciju un mūsu ieteikumi galvenokārt attiecas uz nākamo un turpmākajiem gadiem. Tie galvenokārt ir saistīti ar problēmu risināšanu attiecībā uz ilgtermiņa izdevumiem, piemēram, pensijām.

Vienlaikus virkne ekonomistu ir pauduši, ka neredz, kā Latvijai var izdoties sasniegt plānotos izdevumus aizsardzībai, ja netiek palielināti nodokļi.

Daudz ir atkarīgs arī no tā, vai jūs varat atrast iespējas samazināt izdevumus citās jomās, ja mainās valdības noteiktās prioritātes. Tomēr ieņēmumu palielināšana, tostarp nodokļu ieņēmumu palielināšana, ir kaut kas, ko mēs uzskatām par svarīgu lietu.

Vēl viena lieta, ko jūs minat ziņojumā, ir par nodokli banku peļņai. Pašas bankas ir nobažījušās, ka šis nodoklis paliks arī pēc noteiktā termiņa beigām, jo nav redzami citi ieņēmumi budžetā, kas to varētu aizstāt. Ko tas nozīmēs finanšu sektora stabilitātei?

Nodoklis ir ieviests uz laiku un mēs ziņojumā pamatojamies uz to, ka tas 2027. gadā beigs pastāvēt. Potenciālais risks, ko mēs saskatām, vairāk ir saistīts ar iespējamiem izkropļojumiem, kad bankas tā vietā, lai vairāk kreditētu uzņēmumus, nolemj vairāk kreditēt nekustamo īpašumu, jo tie ir ilgtermiņa aizdevumi un tādējādi var sadalīt nodokļa ietekmi uz daudziem gadiem. Turpretī, piemēram, attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem, kas parasti tiek izsniegti uz daudz īsāku laiku, to ir grūtāk izdarīt. Tas var ietekmēt ekonomisko aktivitāti, jo kredīti uzņēmumiem parasti nodrošina lielāku produktivitāti nekā, piemēram, kredīti nekustamajam īpašumam, kas parasti ir zemas produktivitātes darbība. Tā ir viena no mūsu galvenajām bažām, ka varētu būt šī nevēlamā blakusietekme, un tāpēc mēs domājam, ka valdībai būtu jāpārvērtē šis nodoklis.

Kā jūs kopumā vērtējat Latvijas finanšu sektora nozares noturību, stabilitāti? Vēsturē tomēr ar to ir bijušas problēmas.

Ja paskatāmies uz Latvijas bankām tagad, manuprāt, tām ir ļoti spēcīga kapitāla bāze. Kapitāla līmenis ir stabils, rentabilitāte arī ir ļoti stabila, un, ja paskatās uz tādiem rādītājiem kā kredītu kvalitāte, arī tā ir diezgan laba, jo, piemēram, ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars ir ļoti mazs. Kopumā finanšu sistēma izskatās ļoti noturīga, ar ļoti augstu aizsardzības līmeni, tāpēc kopumā tā ir pozitīva aina.

Jūs ziņojumā īpašu uzmanību pievēršat arī pensiju sistēmai. Par ko ir galvenās bažas?

Manuprāt, galvenās bažas rada tas, ka samazinās rādītājs, kāda ir pensiju attiecība pret vidējo algu jeb ienākumu aizvietošanas rādītājs. Protams, visi vēlētos, lai pensijas arī turpmāk būtu adekvātas [ienākumiem darba dzīves laikā], tādēļ es domāju, ka tas ir galvenais risks un bažas.

Ir lietas, ko šajā jomā var darīt, un ir jāuzsver, ka kopumā Latvijas pensiju sistēmai ir labi izveidota. Dalījums starp 1., 2. un 3. pensiju līmeni un īpaši tas, ka Latvijā ir obligāto un brīvprātīgo iemaksu sistēma, ir ļoti laba lieta, bet svarīgi ir palielināt iemaksas 2. un 3. pensiju līmenī, kā arī nodrošināt dzīves cikla pieeju pensiju fondiem, lai palielinātu peļņu no tiem.

Šogad tika pieņemts diezgan strīdīgs lēmums par iemaksu pārdali starp 1. un 2. pensiju līmeni par labu 1. pensiju līmenim un tas radīja daudz diskusiju, jo tas nebija labvēlīgs lēmums nākotnes pensionāriem. Kā jūs vērtējiet šādas izmaiņas?

Ejot uz priekšu ir svarīgi pārvērtēt iemaksas 2. līmenī un, iespējams, palielināt tās, lai varētu ģenerēt lielāku atdevi. Proti, ir jādomā ne tikai, kā palielināt atdevi, bet arī, iespējams, jāpalielina iemaksas.

Jūs pieminējāt arī darbaspēka novecošanos un tā ir visu Eiropas valstu problēma. Vai jūs redzat risinājumus? Kas Latvijai un citām valstīm būtu jādara?

Ir noteiktas politikas, ko var īstenot, lai laika gaitā uzlabotu demogrāfisko līdzsvaru. Dažas no tām ir saistītas darba tirgu, piemēram, lai uzlabotu darba iespējas un kvalitāti bērnu aprūpes laikā un vecākiem nevajadzētu veikt izvēli starp darbu un bērnu audzināšanu. Protams, kā jūs zināt, arī migrācija ir iespēja palielināt darbaspēka apjomu. Tāpat ir jādomā par dzīves kvalitātes uzlabošanu, lai cilvēki varētu atļauties pagarināt savu darba mūžu.

Ja runājam par investīcijām, tad reģionā, kuru veido Somija, Baltijas valstis, Polija, ļoti liela ietekme ir karam Ukrainā. Vai jūsuprāt varētu notikt izmaiņas tajā, kā investori lūkojas uz šo reģionu, ja tomēr izdodas virzīties tālāk ar sarunām par mieru vai vismaz pamieru?

Ja ģeopolitiskā situācija uzlabosies, ja būs risinājums, protams, tas pozitīvi ietekmēs ne tikai Latviju, bet, kā jau jūs minējāt, visas šīs valstis, kas atrodas tuvāk konfliktam. Tas ir mans pieņēmums.

Cik lielā mērā tas ietekmē, piemēram, IKP izaugsmi?

Kara ietekmi ir ļoti grūti novērtēt. Piemēram, ja mājsaimniecības ir mazāk pārliecinātas par nākotni, un, protams, karš to ietekmē, tās vairāk uzkrāj piesardzības apsvērumu dēļ. Īstermiņā tas noved pie mazākiem tēriņiem vai mazākas ekonomiskās aktivitātes. Uzņēmumi var atlikt investīciju plānus. Līdz ar to ir diezgan iespējams, ka tas kavē ekonomikas attīstību. Taču precīzi noteikt, cik liela ir šī ietekme, ir patiešām ļoti grūti.