Pašvaldības un komersanti iebilst pret Satiksmes ministrijas izšķirošo balsi ostu padomēs

Likumprojekts paredz, ka Ventspils un Rīgas ostu padomes tiks veidotas četru locekļu sastāvā. Plānots, ka padomēs būs divi pārstāvji no valsts - pa vienam no SM un Ekonomikas ministrijas (EM), kā arī divi pārstāvji no attiecīgās pašvaldības. Satiksmes ministra virzītais pārstāvis, kā atbildīgais par nozari, būs ar izšķirošu balsi, ja balsu skaits sadalīsies vienādi.

Savukārt Liepājas SEZ valdē patlaban ir deviņi valdes locekļi - trīs Liepājas pilsētas domes, trīs Liepājas komersantu pārstāvji un trīs valsts interešu pārstāvji. Paredzēts, ka Liepājas SEZ pārvaldi izmaiņas attiecībās uz padomi skars pēc 2035.gada 31.decembra.

EM pārstāve Marina Podvinska sēdē uzsvēra, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir pievienojis atsevišķu viedokli pie likumprojektiem, jo SM no vienas puses piedāvā depolitizēt ostas, bet tajā pašā laikā piedāvā, ka SM būtu galvenais lēmuma pieņēmējs. Tādējādi EM piedāvā, ka padome no savas vidus ievēlētu padomes priekšsēdētāju. Tāpat arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) piekrita, ka SM nevar piešķirt izšķirošo balsi, jo pašvaldības iesaiste ostu attīstībā ir būtiska pilsētas attīstībai.

Tajā pašā laikā Latvijas Stividorkompāniju asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība aicināja piemērot Ventspils un Rīgas ostu pārvaldībai Liepājas modeli. Atbildīgās institūcijas uzsvēra, ka komersantiem ir jābūt ostu pārvaldības modelī, jo viņi investē ostu attīstībā un nodrošina darbavietas.

Savukārt Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks ("Liepājas partija") piebilda, ka Liepājas SEZ aizņem divas trešdaļas no Liepājas pilsētas, kurai ar tiesisku regulējumu ir noteikti uzņēmējdarbībai labvēlīgi nosacījumi.

Viņš piebilda, ka viens SM pārstāvis to nevarēs pārvaldīt, jo pašvaldība ir atbildīga par pilsētas attīstību.

Deputāts Jānis Patmalnieks (JV) piebilda, ka ostu reformā strīdīgākais jautājums ir lēmumu pieņemšana. "Izskatās, ka SM kopā ar nozares pārstāvjiem mēģinājuši atrast kopsaucēju, bet tas nav atrasts," sacīja deputāts.

Komisijas vadītājs un bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) iebilda, ka valstij ir nepieciešama izšķirošā balss, ņemot vērā, ka svarīgiem infrastruktūras objektiem ostās ir nepieciešams papildu valsts finansējums, piemēram, Liepājas 46.piestātnes pārbūvei, kas tostarp paredzēta Zviedrijas prāmju operatora "Stena Line" kuģiem. Vienlaikus viņš minēja, ka Ventspils un Rīgas ostu pārvaldībā ar paredzēto reformu atgriezīsies pašvaldību pārstāvji, tādēļ tiks veicināta viņu iesaiste.

Tomēr Sesks piebilda, ka Liepājas SEZ ir daļēji piesaistījusi Eiropas Savienības (ES) finansējumu 46.piestātnei, tomēr pašvaldība viena pati nevar to saremontēt, tāpēc tā ir sadarbība.

Vienlaikus SM parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) uzsvēra, ka valstij ir jābūt izšķirošajai ietekmei. "Izredzētie uzņēmēji nevar sēdēt pie galda un pieņemt lēmumus, kas skar viņus, tādēļ būs lietotāju komitejas un šāda veida depolitizācija," piebilda SM pārstāvis.

Patmalnieks papildināja, ka būtu nepieciešams Konkurences padomes (KP) izvērtējums par uzņēmumu līdzdalību ostu pārvaldībā.

Komisija atbalstīja likumprojektu virzību pirmajā lasījumā Saeimā, tomēr sagaidāms, ka otrajā lasījumā tiks saņemti vairāki priekšlikumi un iebildumi par piedāvātajām izmaiņām.

LETA jau ziņoja, ka šogad 13.maijā valdība atbalstīja SM sagatavoto grozījumu Ostu likumā un Liepājas SEZ likumā tālāko virzību Saeimā, kas paredz Rīgas un Ventspils brīvostās atjaunot pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā, kā arī mainīt ostu teritoriju robežas.

SM kā galvenos reformas ieguvumus min ostu depolitizāciju, profesionālu pārvaldību, pašvaldību iesaisti lēmumu pieņemšanā, īpašumu nodalīšanu un iespēju īpašniekiem attīstīt industriālos objektus pie ostām.

Ministrijā skaidro, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņa, vienlaikus saglabājot Liepājas SEZ neatkarību, ļauj pielāgoties katras ostas vajadzībām. Šis solis veicinās precīzāku un efektīvāku resursu izmantošanu, nodrošinot, ka gan Rīgas, gan Ventspils ostu pārvaldība būs saskaņota un caurspīdīga, ar mērķi veicināt ostu ilgtermiņa attīstību un starptautisko konkurētspēju.

Turpretī Liepājas SEZ līdz 2035.gada 31.decembrim spēs turpināt darbu pēc sava pārvaldības modeļa ar nepieciešamajiem uzlabojumiem attiecībā uz caurspīdīgumu un neitralitāti, kas ļaus tai saglabāt līdzšinējo dinamiku un veicināt reģionālo izaugsmi. Šāds diferencēts piegājiens nodrošina lielāku pārvaldības pielāgojamību, saglabājot Latvijas ostu sektora daudzveidību un spēju reaģēt uz konkrētām attīstības vajadzībām, uzsver SM.

Visu trīs lielo ostu pārvaldēm paredzēts saglabāt atvasinātas publiskas personas juridisko statusu, bet mazajām ostām tiks noteikts attiecīgās pašvaldības iestādes statuss.

Likumprojekts paredz izveidot ostas padomi kā pārraudzības institūciju ostas pārvaldē, kas pārstāvēs valsts un pašvaldības intereses. Līdzšinējās valdes Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēs beigs pastāvēt. Ostu operacionālo darbību paredzēts deleģēt ostas pārvaldes izpildaparātam, kuru vada ostas pārvaldnieks. Ostas padome pildīts ostas pārraudzības funkcijas, nevis lēmēja funkcijas, līdzīgi kā kapitālsabiedrībās.

Ostu padomes tiks veidota četru locekļu sastāvā. Paredzēts ka padomēs būs divi pārstāvji no valsts - pa vienam no SM un Ekonomikas ministrijas, kā arī divi pārstāvji no attiecīgās pašvaldības. Satiksmes ministra virzītais pārstāvis, kā atbildīgais par nozari, būs ar izšķirošu balsi, ja valsts un pašvaldības deleģēto valdes locekļu balsis dalīsies vienādās daļās.

Patlaban Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes valdē ir četri valdes locekļi - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets.

Liepājas SEZ valdē patlaban ir deviņi valdes locekļi - ir trīs Liepājas pilsētas domes, trīs Liepājas komersantu pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu, un trīs valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un SM, un kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets.

Ostas padome būs atbildīga par svarīgāko stratēģisko un finansiālo lēmumu pieņemšanu, tostarp ostas maksu un pakalpojumu cenu noteikšanas politiku un apstiprināšanu, ikgadējo finanšu plānu, ostas attīstības stratēģiju un nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem ostas teritorijā.

Ja likumā noteiktajā kārtībā tiks pagarināts Liepājas SEZ darbības termiņš pēc 2035.gada 31.decembra, Liepājas SEZ pārvaldē izveidos padomi līdzīgi, kā Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēs.

Mazajās ostās valdi veidos attiecīgās pašvaldības dome. Valde paredzēta ne vairāk kā piecu locekļu sastāvā. Mazo ostu valdēs būs pa vienam no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vai Ekonomikas ministrijas vai Zemkopības ministrijas vai SM pārstāvim, kuru pēc pašvaldības ierosinājuma nozīmēs attiecīgais ministrs. Tāpat valdē vienādās proporcijās būs pārstāvētas pašvaldības amatpersonas un ostā funkcionējošo komercsabiedrību pārstāvji.

Ar likumprojekta grozījumiem arī paredzēts, ka ostu pārvaldes funkciju veikšanai tiks atstāta tā teritorija, kas nepieciešama šo funkciju nodrošināšanai. Šī teritorija tiks pielāgota atbilstoši esošajām vajadzībām, iespējams, samazinot tās platību. Savukārt teritorijas, kas tiks nodalītas SEZ vajadzībām, būs pieejamas nekustamā īpašuma atsavināšanai, privatizācijai un citām ar nekustamo īpašumu saistītām darbībām.

Ņemot vērā, ka ostas valdījumā esošie īpašumi ir nodoti no valsts un pašvaldības, likumprojekts paredz, ka tos iespējams izmantot tikai ostas pārvaldes funkcijām. Savukārt SEZ teritorijas, kur norisinās dažādi komercdarbības procesi, piemēram, ražošana, kravu pārkraušana, kravu glabāšana un loģistikas pakalpojumi, nodrošinās brīvāku rīcības iespēju investoru piesaistei un attīstībai. Šāds nodalījums palīdzēs ostām elastīgāk reaģēt uz tirgus prasībām, piesaistīt ilgtermiņa investīcijas un veicinās ilgtspējīgu attīstību, uzskata SM.

Zemes un cita nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība ostu teritorijās tiks organizēta tā, lai skaidri atšķirtu nosacījumus īpašumiem, kas tiek izmantoti ostas pārvaldes funkcijām, un īpašumiem pārējā ostas teritorijā. SM ieskatā šāda kārtība palīdzēs nodrošināt efektīvu ostu pārvaldību un precizēt īpašumtiesību regulējumu atbilstoši katras teritorijas izmantošanas mērķim.

Ostas teritorija ostas pārvaldes funkciju veikšanai, kas tiks nodota ostas pārvaldei valdījumā, būs paredzēta ostas pamatdarbības nodrošināšanai. Šajā teritorijā valsts un pašvaldību zemes un cita nekustamā īpašuma atsavināšana trešajām personām nebūs iespējama. Īpašumu atsavināšanas darījumi varēs notikt tikai starp valsti un pašvaldību bez atlīdzības.

Ņemot vērā, ka ostas teritorija ir ostu pārvaldei, pašvaldībai un valstij piederošs īpašums, būs atļauta arī pašvaldībai un ostas pārvaldei piederoša īpašuma savstarpēja apmaiņa. Šī kārtība paredzēta, lai nodrošinātu nepārtrauktu un stabilu ostas darbību, skaidro SM. Šajā teritorijā ostas pārvaldei pirmpirkuma tiesības netiks piešķirtas, ņemot vērā teritorijas specifisko izmantošanas mērķi un valsts interešu nodrošināšanu.

Otrajā zonā - ostas teritorijas daļā, kas nav nodota ostas pārvaldes valdījumā un nav tieši saistīta ar ostas pārvaldes funkciju nodrošināšanu, īpašuma īpašniekiem būs lielāka rīcības brīvība, informē SM. Šajā teritorijā īpašuma atsavināšana būs iespējama pēc īpašnieku ieskatiem, tostarp atsavinot īpašumus trešajām personām. Vienīgais nosacījums, kas attiecas uz pirmpirkuma tiesībām, būs tas, ka šajā teritorijā ostas pārvaldei tiks piešķirtas pirmpirkuma tiesības tikai tajos gadījumos, kad pašvaldība piedāvās atsavināt savu īpašumu. Šis nosacījums ļaus ostas pārvaldei iegūt īpašumus, kas varētu būt stratēģiski svarīgi ostas attīstībai, norāda SM.

Tāpat likumprojektā paredzēts, ka ostas padome atklāta konkursa kārtībā iecels ostas pārvaldnieku, kurš būs atbildīgs par ostas pārvaldes operatīvās darbības nodrošināšanu. Ostas pārvaldniekam loma paplašināsies, pārņemot vairākus jautājumus, kas līdz šim bija ostas valdes kompetencē, tādējādi veicinot profesionālāku un efektīvāku ostas pārvaldību ar uzsvaru uz stratēģisko attīstību un operatīvajām darbībām.

Likumprojektā plānots, ka mērķtiecīgākai un efektīvākai lēmumu pieņemšanai ostu pārvaldē tiks veidota sadarbības padome, kurā strādātu būtiskākie ostas darbības partneri, iekļaujot tajā stividorkompāniju, regulāro līniju operatoru pārstāvjus un citus ostu stratēģiskos sadarbības partnerus.

Tāpat ostu pārvalžu resursu efektīvai izmantošanai likumprojekts paredz konsolidēt vairākas ostu aktivitātes, funkcijas un pakalpojumus neatkarīgi no konkrētiem termināļiem vai uzņēmumiem, kas darbojas ostā. Šīs aktivitātes var ietvert, piemēram, loču kuteru, velkoņu, hidrogrāfijas kuģu un citu peldlīdzekļu kopīgu izmantošanu, navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu, hidrogrāfijas pakalpojumus, avārijas seku likvidācijas pasākumus un citus ostām nepieciešamus pakalpojumus.

Ar likumprojektu plānots samazināt mazajās ostās valdes locekļu skaitu no līdzšinējiem desmit līdz maksimums pieciem locekļiem.

Jaunajā modelī viena valdes locekļa amatu ieņemtu valsts pārstāvis, kuru norīkotu attiecīgā ministrija pēc pašvaldības ierosinājuma. Izvērtējot ostas darbības specifiku, vai tā vairāk saistīta ar kravu apkalpošanu, zvejniecību vai tūrismu, attiecīgā pašvaldība varēs izvēlēties aicināt pārstāvi no tās ieskatā atbilstošas ministrijas - SM, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas.

Arī pārējo valdes locekļu izvēle būtu pašvaldības kompetencē vienlīdzīgā proporcijā no pašvaldības pārstāvjiem un ostā funkcionējošo uzņēmēju vidus. Izmaksu mazināšanas nolūkos arī atlīdzības apmērs valdes locekļiem būtu samazināms, bet tas, pēc ministrijā paustā, risināms secīgi izmaiņām Ostu likumā, veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos.

LETA jau ziņoja, ka SM pērn jūlija beigās saskaņošanai virzīja attiecīgo informatīvo ziņojumu, atsakoties no sākotnējās ostu pārvaldības reformas idejas, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostas pārveidot par kapitālsabiedrībām. Tomēr informatīvajā ziņojumā tika saņemti vairāki iebildumi gan no Ekonomikas ministrijas, gan no iesaistītajām pusēm saistībā ar pārvaldības jautājumiem, tādēļ informatīvais ziņojums ilgstoši netika saskaņots un notika pārrunas.

2022.gada februārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas paredzēja Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām. Savukārt 2023.gada sākumā Saeima atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kas paredzēja pagarināt termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai līdz 2023.gada 31.decembrim.

Tomēr 2024.gada janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas pie nepieciešamības pieļauj rosināt ostu reformas gaitas pārskatīšanu.