Kurās valstīs pelna visvairāk? Salīdzinātas vidējās algas Eiropas Savienībā
foto: Shutterstock
Vidējās pilnas slodzes algas Eiropas valstīs ievērojami atšķiras – gan nominālā izteiksmē, gan pielāgojot tās atšķirīgajiem dzīves dārdzības līmeņiem.

Kurās valstīs pelna visvairāk? Salīdzinātas vidējās algas Eiropas Savienībā

Biznesa nodaļa

Jauns.lv

Vidējās pilnas slodzes algas Eiropas valstīs ievērojami atšķiras – gan nominālā izteiksmē, gan pielāgojot tās atšķirīgajiem dzīves dārdzības līmeņiem. "Euronews", balstoties uz "Eurostat" un OECD datiem, analizēja 2023. gada algu līmeni 26 Eiropas Savienības (ES) valstīs. Lai arī Latvijā vidējā alga aug straujāk nekā ES vidēji, tā joprojām saglabājas zem 2 000 eiro līmeņa.

Starp visām ES valstīm Latvija ierindojās ceturtajā vietā pēc algu pieauguma tempa. Starp 2018. un 2023. gadu vidējā mēnešalga Latvijā palielinājās par 50%, kas ir krietni virs ES vidējā kāpuma 19%. Lielāku pieaugumu piedzīvoja tikai Lietuva (102%), Bulgārija (66%) un Rumānija (56%).

Tomēr neskatoties uz straujo izaugsmi, Latvijas vidējā alga 2023. gadā bija tikai 1 858 eiro mēnesī, kas ievērojami atpaliek no ES vidējā rādītāja – 3 155 eiro. Salīdzinājumam, Luksemburgā tā sasniedza 6 755 eiro, Dānijā – 5 634 eiro, bet Īrijā – 4 890 eiro. Latvija pēc šī rādītāja atradās zem tādām valstīm kā Igaunija (2 075 eiro) un Lietuva (2 265 eiro).

Kad algas salīdzina pēc pirktspējas standarta (PPS) – ņemot vērā cenu līmeņu atšķirības –, atšķirības starp valstīm mazinās, taču Latvijas pozīcija būtiski neuzlabojas. 2023. gadā Latvijas vidējā alga pēc PPS bija 2 407 eiro, kas joprojām ir zem ES vidējā līmeņa (3 155 eiro).

Pēc šī rādītāja Latviju apsteidz ne tikai kaimiņvalstis Igaunija (2 137 eiro) un Lietuva (2 519 eiro), bet arī valstis ar līdzīgu vai zemāku nominālo algu, piemēram, Rumānija (2 702 eiro). Vājākie rādītāji PPS ziņā bija Grieķijā (1 710 eiro), Slovākijā, Bulgārijā un Ungārijā – visām zem 2 100 eiro.

Kopš 2018. gada algas ir augušas visās 26 analizētajās ES valstīs. Latvijā tās pieauga par 50%, bet eiro izteiksmē – par aptuveni 619 eiro mēnesī. Tomēr plaisa ar turīgākajām valstīm saglabājas: piemēram, Luksemburgā pieaugums bija 1 291 eiro mēnesī, Lietuvā – 1 141 eiro.

Zemākais pieaugums procentuāli bija Zviedrijā (4%), Grieķijā (7%) un Itālijā (10%) – valstīs, kur algas jau bija salīdzinoši augstas, taču inflācija apēda daļu reālā ieguvuma.

Eiropas līderi un atpalicēji

  • Visaugstākās algas (nomināli): Luksemburga (6 755 €), Dānija (5 634 €), Īrija (4 890 €)

  • Zemākās algas (nomināli): Bulgārija (1 125 €), Ungārija (1 408 €), Grieķija (1 418 €)

  • Visaugstākās algas (PPS): Luksemburga (4 479 €), Beļģija (4 038 €), Dānija (3 904 €)

  • Zemākās algas (PPS): Grieķija (1 710 €), Slovākija (1 971 €), Bulgārija (2 016 €)

Saskaņā ar Eiropas Arodbiedrību institūta ekspertiem, būtiskākie faktori ir produktivitāte un darbinieku sarunu spēks. Valstīs ar attīstītu rūpniecību, tehnoloģiju nozari un spēcīgu kolektīvo pārstāvniecību algas mēdz būt augstākas. Latvijā šie aspekti vēl tikai attīstās, tāpēc ilgtermiņā uzlabojumi iespējami, ja tiks veicināta ekonomiskā struktūra un darbinieku tiesību stiprināšana.