
Saņēmi pārskaitījumu? Kāpēc svarīgi norādīt tā mērķi, un kuri ienākumi tad īsti jādeklarē

Kas jānorāda maksājuma mērķī, lai Valsts ieņēmumu dienestam nerastos jautājumi? Šādi un līdzīgi jautājumi, šķiet, ir piemeklējuši teju ikvienu.
Tomēr nav tādas burvju atbildes, kas ļaus izvairīties no pienākuma maksāt nodokli, ja tas ir jādara. Atbilde uz šo jautājumu: maksājuma uzdevumā vienmēr jānorāda, kādam nolūkam vai kāda iemesla dēļ tiek veikts pārskaitījums, lai būtu iespējams izvērtēt, vai nerodas pienākums deklarēt vai aplikt ar nodokli saņemto summu.
Iedzīvotājiem ik gadu Valsts ieņēmumu dienestā jādeklarē daļa no saviem ienākumiem, taču ir arī ienākumi, kas nav jānorāda deklarācijā. Lūkojam plašāk!
Ienākumi, kas obligāti jādeklarē un no kuriem jāmaksā nodoklis
- Dāvinājumi no personas, kas nav laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei, ja gada laikā tie pārsniedz 1425 eiro.
- Ienākumi no kapitāla aktīvu pārdošanas (nekustamie īpašumi, akcijas, vērtspapīri, kriptovalūtas u.c.).
- Procenti par izsniegtiem aizdevumiem.
- Laimesti, kuru kopsumma pārsniedz 3000 eiro gadā.
- Ienākumi no izīrēšanas vai iznomāšanas (nekustamais īpašums).
- Ienākumi no pakalpojumu sniegšanas par atlīdzību (piemēram, skaistumkopšana, autoremonts, konsultācijas).
- Ienākumi no satura izvietošanas internetā vai sociālajos tīklos.
- Ienākumi no lauksaimniecības vai meža velšu pārdošanas, ja gada laikā pārsniedz 3000 eiro.
- Ārvalstu ienākumi, t.sk. no zemo nodokļu valstīm.
- Dividendes no ārpus Eiropas Savienības reģistrētiem uzņēmumiem.
- Cesijas līguma rezultātā saņemtie ienākumi.
Ja šādi ienākumi ir saņemti, tie jānorāda deklarācijā un jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Ienākumi, kas jādeklarē, bet no kuriem nav jāmaksā nodoklis
- Dāvinājumi no laulātā vai radiniekiem līdz trešajai pakāpei (vecāki, bērni, brāļi, māsas, vecvecāki u.c.).
- Dāvinājumi no citiem, ja gada laikā no vienas personas nepārsniedz 1425 eiro.
- Uzturlīdzekļi, tostarp no Uzturlīdzekļu garantijas fonda.
- Ienākumi no personīgās kustamās mantas pārdošanas (piemēram, auto, mēbeles).
- Nelieli laimesti (kopā līdz 3000 eiro gadā).
- Nelieli ienākumi no lauksaimniecības vai meža velšu pārdošanas (līdz 3000 eiro gadā).
- Ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas, ja tie nav apliekami ar nodokli (piemēram, īpašums piederējis ilgāk nekā piecus gadus un bijusi deklarēta dzīvesvieta).
- Dividendes no Latvijas vai Eiropas Savienības uzņēmumiem.
Deklarācijā jānorāda visi gada laikā saņemtie neapliekamie ienākumi, kas kopsummā pārsniedz 10 000 eiro (arī tad, ja tie katrs atsevišķi nepārsniedza 10 000 eiro).
Maksājumi, kuri nav uzskatāmi par ienākumiem un nav jādeklarē
- Atmaksāts iepriekš izsniegts aizdevums.
- Aizņēmumi, kas nepārsniedz 15 000 eiro no vienas personas.
- Maksājumi par prasījuma tiesību nodošanu (cesija).
- Pārskaitījumi starp saviem kontiem dažādās bankās.
- Avansa norēķinu maksājumi.
- Kopējas mājsaimniecības iekšējie pārskaitījumi (bērna tēvs pārskaita naudu bērna mātei, pat ja nav precējušies u.tml.).
- Izsoles nodrošinājuma atmaksa vai samaksas atgriešana par pirkumu.
(Ja saņemtais aizņēmums no vienas personas pārsniedz 15 000 eiro, par to ir jāsniedz atsevišķa informācija VID.)
Gada ienākumu deklarācija palīdz gan valstij kontrolēt ienākumu sadalījumu sabiedrībā, gan pašiem iedzīvotājiem izmantot iespējas atgūt pārmaksātos nodokļus. Būtiski ir korekti un savlaicīgi deklarēt visus nepieciešamos ienākumus — gan apliekamos, gan neapliekamos.
Plašāk šeit, kā arī pilnu deklarācijas aizpildīšanas ceļvedi un detalizētu informāciju iespējams atrast VID tīmekļvietnē vai VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS).