Ar elektroauto uz ārzemēm – vai tiešām neiespējamā misija?
foto: (Foto: Publicitātes)
“Elektrum” mobilitātes eksperts Edgars Korsaks-Mills.
Auto un tehnoloģijas

Ar elektroauto uz ārzemēm - vai tiešām neiespējamā misija?

Jauns.lv

Par elektroautomobiļiem ir daudz dažādu mītu. Viens no izplatītākajiem – ar tādu var braukt tikai pa pilsētu vai tās tuvākajā apkaimē, taču tālākiem braucieniem elektroauto nav piemērots, jo pārāk bieži nāksies to uzlādēt un patērēt daudz laika un nervu, meklējot uzlādes punktus. Šīs iedomas palīdz gaisināt “Elektrum” mobilitātes eksperts Edgars Korsaks-Mills, kurš vairāk nekā septiņus gadus pats brauc ar elektroauto, turklāt ir notestējis vairāk nekā 60 dažādu elektroauto modeļu.

Uzreiz jātiek skaidrībā par vienu ļoti būtisku jautājumu – kāds elektromobilis ir pieejams. Pirmās paaudzes vai izteikti pilsētas vajadzībām domātas mašīnas, kurām ir mazas ietilpības baterijas, kas vasarā spēj nobraukt līdz 200 km un neatbalsta vismaz 50 kW ātro uzlādi, tiešām nav īpaši piemērotas tāliem ceļojumiem. Braukt jau var, taču tālos ceļojumos, visticamāk, vajadzēs ilgi un daudz lādēt. Būtībā ar tādu šādu elektromobili var mēģināt apbraukāt tuvējās kaimiņvalstis, taču ceļojums, piemēram, uz Rietumeiropu, var izvērsties par garu un ilgu piedzīvojumu. Tādēļ šāda mazā pilsētas elektromobiļa īpašniekam no praktiskā viedokļa garākam ārzemju ceļojumam labāk būtu iznomāt auto ar iekšdedzes dzinēju. Un patiesībā, ja ikdienā ar mazu pilsētas elektroauto pietiek, tad turēt īpašumā iekšdedzes dzinēja auto, lai tikai būtu drošs, ka retu reizi varēsiet doties tālākā izbraucienā, nebūs ne racionālākais, ne izdevīgākais lēmums.

“Pitstops” pašam un elektromobilim

Ja tavā rīcībā ir jaunākas paaudzes elektroauto ar lielākas ietilpības akumulatoru, kas vasarā spēj nobraukt 300 un vairāk kilometru, ceļot var pavisam droši. Vispirms gan ieteicams saprast un pārbaudīt, cik tālu, uzlādēts pilns, tas var aizbraukt, tāpat būtu ieteicams veikt kādu testa braucienu uz tālāku pilsētu, lai iegūtu reālāku priekšstatu par patēriņu, kas noteikti būs atšķirīgs no ikdienas maršruta vai brauciena pilsētā. 

Pirmo ārzemju ceļojumu labāk plānot uz kādu no tuvējām kaimiņvalstīm, nevis uzreiz pāri pusei Eiropas. Šāds nosacīti īsais ceļojums palīdzēs iepazīt elektroauto un izprast visas nianses – gan nobraukumu, gan uzlādi, gan to, cik enerģijas auto nepieciešams un cik bieži un ilgi tas jālādē.

Labā ziņa ir tā, ka tagad vairs nevajag stundām ilgi sēdēt pie kartēm, cenšoties aprēķināt iespējamās uzlādes vietas un “pitstopus”. “Agrāk pirms brauciena ar elektromobili uz ārzemēm nopietni nācās plānot maršrutu un domāt, kur veiksi uzlādi, bet tagad šie laiki ir aiz muguras; uzlādes staciju pa ceļam būs vairāk nekā pietiekami. Pašlaik Baltijā ir vairāk nekā tūkstotis publisko uzlādes punktu, Eiropā to skaits pārsniedz miljonu, un var redzēt, ka attīstība turpinās vēl straujāk. Turklāt jaunajām automašīnām navigācijas sistēmas bieži vien ir tiešsaistē, kas ļauj viegli atrast uzlādes punktus, redzēt, vai tie ir pieejami, kā arī izplānot uzlādēšanu visa maršruta garumā,” saka Edgars Korsaks-Mills. “Ceļojot pa Baltiju, iesaku izmantot “Elektrum Drive” mobilo lietotni, kurā atradīsiet vairāk nekā 1000 uzlādes pieslēgvietu Baltijā – gan pašu, gan partneru, gan citu tīklu veidotās. Ja ceļosiet tālāk uz Eiropu, ērti var izmantot navigācijas lietotnes “Google Maps”, “Waze” vai uzlādes vietu globālo platformu “PlugShare”, kuras kartē varēsiet redzēt visas uzlādes stacijas, kā arī atsauksmes par tām, un pat uzzināt, kad konkrēto staciju kāds pēdējoreiz izmantojis. Ja mēnesi neviens to nav izmantojis, ir pamats kļūt aizdomīgam – varbūt šī stacija nemaz nedarbojas?

Nelielu mājasdarbu gan nāksies sagatavot arī pašam braucējam. Pirmkārt, ir jābūt skaidrībai, cik tālu ar vienu uzlādi elektroauto var nobraukt. Otrkārt, vajadzētu padomāt, cik tad dienā esat gatavs nobraukt, kāds būs dienas limits. Ja tie būs 400–500 kilometru, tad problēmām nevajadzētu rasties, jo mūsdienīgam auto ar vidēja izmēra akumulatoru tas prasīs vienu papildu uzlādes reizi pa ceļam. Un diez vai nobrauksiet tos 400 kilometru vienā “piesēdienā”, tādēļ uzlādi var ieplānot reizē ar “pitstopu” kafijas dzeršanai un tualetes apmeklējumam. Te vietā būs Edgara padoms: “Neplāno ceļā speciāli uzlādes stacijas, bet gan pieturas punktus, kas pašam liekas noderīgi. Piemēram, piestāt degvielas uzpildes stacijā, kur ir arī lādētājs. Pats varēsi padzert kafiju, bet auto tikmēr uzlādēsies. Nav vairs tie laiki, kad elektromobili ik pēc stundas vajadzētu lādēt. No savas pieredzes esmu secinājis, ka nevajag ceļojumu pakārtot uzlādēm. Pērn, braucot uz Ungāriju, sapratu, ka pats pēc savas iniciatīvas es stājos divreiz biežāk, nekā būtu vajadzīgs akumulatora uzlādei. Tīri psiholoģiski ir jātiek pāri domāšanas barjerai, jo laiks, ko mēs pa ceļam pavadām, piestājot benzīntankā vai kafejnīcā, patiesībā ļauj 10–15 minūtēs uzlādēt auto nākamajiem 100–200 kilometriem. Tādēļ, kad pats esi nolēmis piestāt, tad piedomā, vai nevarētu pie viena arī uzlādēt akumulatoru. Ja desmit kilometru tālāk ir benzīntanks, kurā ir arī uzlādes stacija, tad varbūt labāk izmantot to.” Turklāt ceļojot ir gan pārbraucienu dienas, gan arī tādas, kurās veicam ļoti nelielu distanci un auto nemaz nav jālādē, vai to var izdarīt tikai pašā vakarā.

Plānojot maršrutu, ir vērts papētīt, vai tajā nav viesnīcu, kas piedāvā elektroauto uzlādi. Gādājot par klientu ērtībām, viesnīcnieki arvien biežāk sāk piedāvāt šādus pakalpojumus, dažreiz pat bez maksas, tādēļ grēks būtu neizmantot iespēju savu auto uzlādēt pa nakti, kamēr tas tāpat stāv pie stūra. Ja tomēr izvēlētajā naktsmītnē uzlāde nav iespējama, apskaties, vai kāds publiskais punkts nav pieejams turpat tuvumā. No rīta būsi sev pateicīgs, ka dienu vari sākt ar pilnu akumulatoru.

Norēķinu viltības

Par vienu no lielākajiem klupšanas akmeņiem ceļojumā ar elektromobili var kļūt norēķini par uzlādi, jo dažādu operatoru tīkli piedāvā katrs savus norēķinus, bet tāda viena kopēja vēl arvien diemžēl nav. Ja veikalos par ierastu lietu sen jau kļuvuši maksājumu termināļi, kas ļauj izmantot norēķinu kartes, tad uzlādes staciju tīkli Baltijā pagaidām vēl tikai ir ceļā uz šāda risinājuma ieviešanu. Pie mums to kavē sarežģītās normatīvā regulējuma prasības, tomēr Rietumeiropā šādu risinājumu varēsim sastapt arvien biežāk.
Taču pagaidām nāksies izmantot dažādas mobilās lietotnes vai uzlādes staciju operatoru izsniegtās kartes. Ir gan arī laba ziņa, jo jau tagad, lai atvieglotu norēķinus, visās uzlādes stacijās Eiropas Savienībā obligāta prasība ir redzamā vietā izvietot QR kodu un veikt vienreizēju maksājumu, ievadot savus maksājuma kartes datus. Tad nevajag lietotnes vai katra konkrētā tīkla karti.

Ceļojot pa Baltiju, var izmantot “Elektrum Drive” priekšrocības, jo šajā tīklā ir vairāk nekā 1000 uzlādes staciju visās trijās valstīs – ne tikai paša “Elektrum Drive”, bet arī partneru un pat citu uzlādes tīklu. Turklāt, noslēdzot līgumu ar “Elektrum” par uzlādi ar pēcapmaksu, atvieglosiet savu ikdienu – visu mēnesi varat lādēt savu auto visā Baltijā un mēneša beigās saņemt vienu rēķinu par visām uzlādēm, neuztraucoties par katras sesijas apmaksu, turklāt pēcapmaksas klientiem pieejama arī zemāka cena par uzlādi un citas ērtības.

Lētāk nekā ar degvielu

Uzlādes cenas dažādās valstīs un uzlādes tīklos ir atšķirīgas – līdzīgi kā tas ir ar degvielu. Sākot uzlādi, jāpievērš uzmanība, par ko tiek iekasēta samaksa, – par vada galā pavadīto laiku vai par uzlādētās enerģijas apjomu. Labāks ir pēdējais (tas arī ir izplatītākais) variants, jo, maksājot par laiku, kopējais rēķins būs lielāks. 
“Kopumā ceļošana ar elektroauto ir izdevīgāka, nekā to pašu maršrutu veikt ar iekšdedzes dzinēja auto. Svarīgākais būtu sekot līdzi uzlādes tarifam katrā stacijā, jo tas var atšķirties arī vienā uzlādes tīklā. Elektrības cena ir tikai viena no komponentēm, kas veido uzlādes cenu, to iespaido arī, piemēram, zemes nomas maksa, infrastruktūras izbūves izmaksas un tā tālāk. Taču vidējā cena par kWh vienas jaudas gadījumā būs diezgan līdzīga – ātrajai uzlādei tā varētu būt robežās no 30 līdz 70 centu par kWh; lēnās uzlādes stacijas, protams, būs lētākas. Jāatceras – jo jaudīgāka uzlādes stacija, jo dārgāka būs uzlādes cena tajā. Nosacīti var teikt, ka ātrās uzlādes gadījumā mēs pērkam ne tikai enerģiju, bet arī laiku. Jāmin, ka gan uzlādes staciju operatori, gan auto ražotāji savā starpā mēdz noslēgt līgumus, piedāvājot saviem patstāvīgajiem klientiem izdevīgāku cenu. Šo jautājumu ieteicams jau laikus izpētīt,” skaidro “Elektrum” eksperts.

Vēl viens jautājums, ko ir vērts izpētīt – kāda ir konkrētā elektroautomobiļa ātrās uzlādes jaudas līkne.  Proti, ātrajās uzlādes stacijās uzlādes ātrums nav lineārs, tamdēļ der noskaidrot, kuros intervālos akumulators ir spējīgs visīsākajā laikā pieņemt visvairāk enerģijas, jo, piemēram, daudziem uzlādes ātrums būtiski samazinās brīdī, kad akumulators sasniedzis 70–80 procentu uzlādes līmeni. Arī no paša rīta, kamēr akumulators nav uzsilis, tā spējas pilnā apmērā izmantot ātro uzlādi būs ierobežotas. Ja zināt, ka šajā intervālā akumulators uzlādēsies lēnāk, tad varbūt nav vērts maksāt dārgāk par ātro uzlādi, kuras priekšrocības pilnā apmērā tāpat nevarēsiet izmantot. Vēl viens praktiskas dabas ieteikums – līdz  100 procentiem akumulatoru uzlādēt nav jēgas, jo intervālā no 80 līdz 100 procentiem uzlādes ātrums samazināsies un nāksies zaudēt laiku, pa kuru var aizbraukt līdz nākamajai uzlādes stacijai. Starp citu, “Elektrum Drive” mājaslapā bez maksas var iepazīties ar vairāk nekā 60 elektroautomobiļu uzlādes jaudas grafikiem. Šī informācija noderēs, ja pašam slinkums empīriskā ceļā veikt izpēti savam auto.

Domā par plānu B

Kaut gan no finansiālā viedokļa ceļojums ar elektroauto izmaksās lētāk nekā ar iekšdedzes dzinēja mašīnu, tomēr ir dažas specifiskas lietas, par kurām jāpiedomā. Pirmām kārtām – par baterijas enerģijas rezervēm. Ja brauciena laikā auto akumulatora uzlādes līmenis tuvojas 20 procentiem, ir laiks domāt par uzlādi. Ieteicams saglabāt aptuveni 50 km nobraukuma rezervi. Tas palīdzēs izvairīties no stresa, ja uzlādes punkts būs aizņemts vai nedarbosies, un ļaus droši nokļūt līdz nākamajam punktam. Otrkārt, jāatceras arī tas, ka, braucot lielā ātrumā pa šoseju, enerģijas patēriņš būs lielāks, tātad nobraukuma distance būs mazāka nekā pilsētas režīmā. Visbeidzot, neatlieciet visu plānošanu tikai uz brauciena laiku, apdomājiet uzlādes jautājumus jau tajā brīdī, kad sākat plānot pašu brauciena maršrutu.

Taču, ceļojot pa Eiropu, arvien būtiskāka kļūst kāda elektroauto priekšrocība – iespēja iebraukt lielo pilsētu centrālajās daļā. Arvien biežāk pilsētās tiek ieviestas zemo emisiju zonas, kurās iekšdedzes automobiļi, īpaši jau ar ārvalstu reģistrācijas numura zīmēm, nav gaidīti viesi. Savukārt ar elektromobili šādā nosacīti slēgtajā zonā mierīgi var iebraukt. Liela daļa valstu cenšas stimulēt elektroauto ieviešanu, piedāvājot arī dažādas citas priekšrocības. Ja nenoslinkosiet pirms ceļojuma un to izpētīsiet, varat tikt pie vēl papildu ieguvumiem.