Būtiskas izmaiņas veikalos un tirgos no 1. aprīļa: jānodrošina iespēja norēķināties ar bankas kartēm, bet ne visur
No 1. aprīļa stājas spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas nosaka, ka tirdzniecības un pakalpojumu vietās klientiem obligāti jānodrošina iespēja norēķināties bezskaidrā naudā jeb ar bankas kartēm. Tomēr tas neattiecas uz visiem tirgotājiem, bet tikai uz tām vietām, kurās iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedza 50 000 eiro. Jauns.lv skaidro, kurās vietās turpmāk obligāti jābūt POS termināļiem (mobilām vai stacionārām ierīcēm, kas nodrošina bezskaidras naudas norēķinus).
Piemēram, ja tirdzniecības uzņēmums tirgojas trīs veikalos un divos no tiem apgrozījums ir lielāks par 50 000 eiro gadā, bet trešajā – mazāks, tad POS terminālim obligāti jābūt tikai pirmajos divos veikalos (uzņēmuma struktūrvienībās), bet trešajā nē. Tāpat POS terminālis nav vajadzīgs arī tirdziņos vai ielu tirdzniecībā, ja tā tur notiek mazāk par desmit dienām. Savukārt, autoveikalā, kurš regulāri tirgojas cauru, apbraukādams tuvējos pagastos un kura apgrozījums ir lielāks par 50 000 eiro gadā, ir jābūt mobilajam POS terminālim un viņš savu tirdzniecību reģistrē “izbraukuma pakalpojuma” saimniecisko veidu. Tas pats attiecas arī pastāvīgiem stendiem tirgos.
Cīņa ar ēnu ekonomiku
Valsts ieņēmumu dienests (VID) Jauns.lv jaunās likuma normas skaidro: “Lai nodrošinātu komersantiem kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina uzņēmumu attīstību un sekmē konkurētspējas paaugstināšanos, sadarbībā ar nozaru ekspertiem Finanšu ministrija īsteno Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam. Jāuzsver, ka ēnu ekonomikas pētniecības organizāciju starpā valda vienprātība par to, ka ēnu ekonomiku veicina nekontrolēta skaidras naudas aprite, un, attiecīgi monitorējot un samazinot skaidrās naudas apriti, ir iespējams samazināt ēnu ekonomikas apjomu valstī. Tādējādi viens no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumiem cita starpā ir skaidras naudas aprites ierobežošana.
Kā uzsvērts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, “ņemot vērā, ka skaidro naudu kā instrumentu bieži izmanto ēnu ekonomikas mērķtiecīgi dalībnieki, ir nepieciešams veidot sistēmu, ka nelegālās skaidras naudas iegūšana ir komerciāli nepievilcīga. Vienlaikus ir arī jāveicina digitālo maksājumu popularizēšanu, motivējot sabiedrību kopumā ikdienas darījumos mazāk izmantot skaidro naudu, kas mazinās skaidras naudas izmantošanas pievilcīgumu arī mērķtiecīgiem ēnu ekonomikas dalībniekiem.
Tādējādi, lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu mazumtirdzniecībā, kā arī pakalpojumu sniegšanā, bija nepieciešams rast risinājumu, ka nodokļu maksātāji, kuru gada apgrozījuma apjoms liecina par tā iespējām iegādāties pakalpojumu bezskaidras naudas norēķinu īstenošanai, saviem klientiem nodrošina iespēju par darījumiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.”
Tik dažādie POS termināļi
Vienlaikus VID norāda, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 1.7 daļa neparedz nodokļu maksātājam obligātu prasību uzstādīt bankas POS termināli bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai. Viens no bezskaidras naudas norēķiniem ir arī rēķinu izrakstīšana par pakalpojuma sniegšanas vai preču pārdošanas darījumiem, vēlāk norēķinus veicot ar pārskaitījumu uz nodokļu maksātāja norādīto maksājumu kontu.
Bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai pastāv ļoti dažādi tehnoloģiskie POS risinājumi, piemēram, stacionārie, mobilie, iebūvējamie, pārnēsājamie, mini termināļi un citi, un ar 2024. gada sākumu ir panākts būtisks progress POS termināļu piedāvājuma paplašināšanā Latvijā, jo vairākas kredītiestādes sākušas piedāvāt iespēju nodrošināt POS termināli arī mobilajā telefonā. “Nodokļu maksātājam ir iespēja izvēlēties sev vispiemērotāko un izdevīgāko bezskaidras naudas norēķina risinājumu,” teic VID.
Pastāv ļoti dažādi tehnoloģiskie POS termināļu risinājumi. To izmaksas ietekmē ne tikai termināļu veids, bet arī darījumu skaits un norēķinu kartes veids, uzņēmējiem ir iespēja izvēlēties sev atbilstošāko bezskaidras naudas norēķina risinājumu. Aplūkojot Latvijas lielāko banku piedāvājumus, Jauns.lv konstatēja, ka vidēji POS termināļa (atkarībā no tā veida) abonenta maksa ir no 12 līdz 25 eiro mēnesī, bet par vienu darījumu pārsvarā tiek iekasēti 0,9-0,99 procenti no darījuma summas plus viens vai divi eirocenti. Savukārt bezskaidras naudas norēķina rīka abonents viedtālrunī tirgotājam izmaksās ap desmit eiro mēnesī.
Bodes ciet neslēgšoties
Cik tirdzniecības vietām līdz 1. aprīlim obligāti bija jāiegādājas POS termināļi VID nespēja pateikt – tam tādu datu nav. Vienlaikus dienests uzsvēra, ka sakarā ar jaunajām prasībām “netiek prognozēta tirdzniecības vietu slēgšana”.
To neparedz arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris: “Kopumā iniciatīva nav izsaukusi būtiskus iebildumus, jo paredzams, ka tās rezultātā var gan veicināt ēnu ekonomikas mazināšanu, gan uzlabot klientu ērtības. Iniciatīvas izstrādes gaitā, nosakot slieksni, no kura POS termināļi ieviešami, ņemts vērā arī komerciālo izdevumu aprēķins, lai obligātu POS termināļu izmantošanu nenoteiktu tādiem uzņēmumiem ar mazu apgrozījumu, kuriem tas būtu ekonomiski nepamatoti.
Lai arī prasība uzstādīt POS termināļus un nepieciešamība nodrošināt interneta pieslēgumu var radīt papildu izmaksas uzņēmējiem, tās ir salīdzinoši nelielas, un tirgū ir pieejami dažādi risinājumi termināļu nodrošināšanai (tirgū pieejami gan POS termināļi ar abonentmaksu, gan bez tās, ar atšķirīgām izmaksām par katru darījumu) tomēr nav pamata uzskatīt, ka šī prasība varētu novest pie tirdzniecības vietu slēgšanas. Tāpat jāņem vērā, ka maksājumu digitalizācija var uzlabot uzņēmuma produktivitāti, tamdēļ ir vēlama un atbalstāma.”
