Tūlīt marts klāt! Iedzīvotāji no VID cer atgūt līdz 300 eiro
Sākot ar šo sestdienu, 1.martu, iedzīvotāji varēs uzsākt gada ienākumu deklarāciju izveidi un iesniegšanu Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) par 2024. gadu.
Kā liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja, teju puse jeb 46% iedzīvotāju ienākumu nodokļu pārmaksas rezultātā par attaisnotajiem izdevumiem cer atgūt no valsts līdz 300 eiro, savukārt 15% - vairāk nekā 300 eiro. Lielākā daļa iedzīvotāju šo naudu plāno tērēt ikdienas vajadzībām.
“Marts nu jau lielai daļai Latvijas iedzīvotāju saistās ar laiku, kad jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Saskaņā ar VID statistiku par iedzīvotāju aktivitāti, iesniedzot deklarācijas, redzams, ka aizvien vairāk iedzīvotāju ir informēti un labprāt šādu iespēju izmanto. Turklāt ik gadu pieaug ne tikai deklarāciju iesniedzēju skaits, bet arī vidējā atmaksātā summa, kas pērn sasniedza 407 eiro. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji aktīvi deklarē un atprasa iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiesu ne tikai par ārstniecības un izglītības izdevumiem, kas izsenis ir viens no populārākajiem attaisnotajiem izdevumiem, bet arī izmanto papildus iespējas, piemēram, savā deklarācijā iekļaujot arī radinieku attaisnotos izdevumus un privātos uzkrājumus”, saka Evija Kropa, Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja.
Statistika liecina, ka katrs piektais deklarācijas iesniedzējs deklarē uzkrājumus privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas līgumā (ar līdzekļu uzkrāšanu). Vidējā atgūtā summa par šādiem attaisnotajiem izdevumiem ir 581 eiro. Tas apliecina, ka šī iedzīvotāju daļa apzinās gan nepieciešamību veidot ilgtermiņa uzkrājumus, gan zina par valsts piedāvātajām priekšrocībām, kas mudina izvēlēties konkrētus krāšanas risinājumus.
Kā atzīmē Evija Kropa: “Pozitīvi vērtējams, ka arvien vairāk iedzīvotāju rūpējas par uzkrājumiem tālākas nākotnes vajadzībām, taču jautājumus raisa statistikas datu atšķirība, kas rāda – liela daļa no pensiju 3.līmeņa un dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu līgumu īpašniekiem neizmanto iespēju iesniegt gada deklarāciju un atgūt pārmaksātā nodokļa tiesu. Kamēr kāda daļa varētu nekvalificēties nodokļa atmaksai, tikmēr vairums, visticamāk, gluži vienkārši to neizdara nezināšanas, aizspriedumu vai kādu citu iemeslu dēļ. Taču arī te valsts ir parūpējusies par risinājumu, kas paredz, ka iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties automātiskai nodokļa pārmaksas atmaksai, iesniedzot VID iesniegumu un konta numuru, uz kuru naudu pārskaitīt.”
Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto iedzīvotāju aptauju, par šādu iespēju informēti ir 68%, savukārt katrs trešais par to nezina. Tas norāda uz neizmantotām iespējām papildināt savu maciņu ar pārmaksātā nodokļa tiesu.
Kopumā pērn automātisko apmaksu izmantojuši vairāk nekā 3000 iedzīvotāju un vidējā atmaksātā summa bijusi nepilni 350 eiro, kas ir vērā ņemama, lai šādu iesniegumu iesniegtu. Jāatgādina, ka automātiska pārmaksa iespējama par gada laikā nepilnīgi izmantotajiem atvieglojumiem, piemēram, nepaliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādājamo, kā arī iemaksām privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas ar līdzekļu uzkrāšanu līgumā.
Atgūto naudu plāno izlietot ikdienas tēriņos
Vaicājot par iedzīvotāju plāniem iesniegt gada ienākumu deklarāciju, redzam, ka to grasās darīt lielākā daļa jeb 96%. Deklarāciju biežāk neplāno iesniegt pensionāri un jaunieši vecumā līdz 19 gadiem, nestrādājošie, kā arī iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.
Savukārt starp tiem respondentiem, kas deklarāciju plāno iesniegt, dominē vēlme to novirzīt tūlītējam patēriņam. Attiecīgi 35% plāno to tērēt ikdienas vajadzībām, 15% ceļojumam vai hobijiem, bet 13% plāno iegādāties sev kādu noteiktu preci. Tikai katrs piektais (20%) iecerējis to novirzīt uzkrājumam, bet 6% šo naudu plāno ieguldīt.
“Savā ziņā gada ienākumu deklarācijas iesniegšana ir kā mēraukla finanšu veselībai – vai iedzīvotāji ir gatavi veikt papildus darbību, lai atgūtu to, ko iepriekš pārmaksājuši, vai spēj novērtēt valsts mudinājumu veikt privātus uzkrājumus un vai ir informēti par visām iespējām, kas uz viņiem varētu attiekties. Piemēram, aicinātu katru vecāku, kura nepilngadīgais bērns ir strādājis vasaras darbu, pārbaudīt, vai bērnam nav izveidojusies nodokļa pārmaksa. Ja bērns pats savā nodokļu grāmatiņā elektroniskās deklarēšanas sistēmā nebija norādījis konkrēto darba devēju, viņa darba samaksai netika piemērots nepaliekamais minimums, turklāt iedzīvotāju nodoklis no pirmā eiro tika aprēķināts 23% apmērā,” skaidro Evija Kropa.
Eksperte arī atzīmē, ka gada ienākumu nodokļu deklarāciju iedzīvotāji, kuriem tā nav obligāta, var iesniegt un labot, pievienojot papildu izdevumu čekus, vēl trīs gadus. Tā 2025.gada laikā var iesniegt deklarāciju ne tikai par 2024.gadu, bet arī iesniegt vai precizēt deklarāciju par 2023.gadu un 2022.gadu. Savukārt deklarāciju par 2021.gadu var iesniegt līdz 2025.gada 23. jūnijam.
Iedzīvotāju aptauja veikta Swedbank Finanšu institūta uzdevumā 2025. gada februārī īstenoja Snapshots, aptaujājot 703 Latvijas iedzīvotājus 18 līdz 74 gadu vecumā.
