Latvijai 2025. gadā prognozē 2% IKP pieaugumu, Lietuva saglabā līderpozīciju ar 3,2%
2025. gads Baltijas valstu ekonomikām nesīs virkni izaicinājumu, tomēr Latvijai tiek prognozēta ekonomiskā izaugsme 2% apmērā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" jaunākais risku barometra pētījums. Lietuva šogad saglabā vadošo pozīciju Baltijā ar prognozētu IKP pieaugumu 3,5% apmērā, savukārt Igaunijai prognozes ir pieticīgākas – 1,5%. Tikmēr globālā ekonomikas izaugsme šogad tiek lēsta 2,7% apmērā.
Globālā mērogā ekonomikas izaugsmes līdzsvars joprojām nosliecas par labu Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), nevis Eirozonai. "Atšķirība starp ASV un Eirozonas ekonomiskajiem rādītājiem galvenokārt skaidrojama ar izaicinājumiem ražošanas sektorā, īpaši automobiļu industrijā. Tomēr Baltijas valstis, pateicoties salīdzinoši mazākai atkarībai no automobiļu eksporta, demonstrēs lielāku noturību šajos apstākļos salīdzinājumā ar Centrāleiropas un Austrumeiropas ekonomikām, kā, piemēram, Čehiju un Slovākiju," skaidro "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropā Mateušs Dadejs (Mateusz Dadej).
Viens no pozitīvākajiem faktoriem Baltijas valstu ekonomikām 2025. gadā varētu būt Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozētie procentu likmju samazinājumi un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma intensīvāka apguve. "Paredzams, ka ECB gada laikā veiks četru procentu likmju samazinājumus, stimulējot gan vietējās investīcijas, gan eksporta pieprasījumu no citām Eirozonas valstīm. Papildus tam ES fondu apguve sasniegs maksimumu, sniedzot nozīmīgu atbalstu reģionālām investīciju aktivitātēm," norāda eksperti.
Analizējot uzņēmējdarbības kredītriska faktorus, “Coface” jaunākajā ekonomikas barometrā Latvija un Lietuva novērtētas ar A4 jeb samērīgu riska līmeni, savukārt Igaunija ierindota A3 kategorijā, kas atbilst apmierinošam riska līmenim. Pozitīva ziņa Latvijas eksportam ir tas, ka tās galvenajās eksporta valstīs kredītrisks saglabājas samērīgs: bez jau minētās Lietuvas un Igaunijas arī trešais un ceturtais lielākais eksporta tirgus – Vācija un Zviedrija – saņēmuši gana augstu - A3 riska novērtējumu. Tomēr izaicinājumu rada piektā nozīmīgākā eksporta valsts – Krievija, kas barometrā šogad klasificēta kā D jeb ļoti augsta riska valsts.
Galvenie izaicinājumi – ģeopolitiskie riski un investoru piesaiste
Lai gan ekonomikas izaugsmei tiek prognozēts stabils temps, Baltijas valstis turpina saskarties ar ģeopolitiskajiem riskiem, kas samazina to pievilcību investīciju piesaistei. "Krievijas tuvums turpina ietekmēt starptautisko investoru noskaņojumu, padarot šo reģionu mazāk pievilcīgu globālajam kapitālam. Miera sarunu norise Ukrainā būs kritiski svarīga reģionālās stabilitātes un ekonomiskās perspektīvas noteikšanai," uzsver M.Dadejs.
Turklāt visneaizsargātākās Baltijas ekonomikas nozares 2025. gadā varētu būt energoietilpīgās industrijas, īpaši apstrādes rūpniecība, kas joprojām saskaras ar globālās ekonomikas svārstībām.
ASV politika – nestabilitātes risks pasaules ekonomikai
Globālā līmenī ekonomistu uzmanības centrā turpina būt ASV, kur politiskās izmaiņas un iespējamie tirdzniecības konflikti var negatīvi ietekmēt daudzu valstu ekonomikas. Piemēram, Ķīnas ražošanas sektors jau šobrīd saskaries ar ražošanas jaudas pārpalikumu, savukārt jaunattīstības valstīs, kas ir atkarīgas no dolāra, pieaug riski, ko rada ASV valūtas kursa svārstības un kapitāla aizplūšana.
Eiropai 2025. gads sola ierobežotu izaugsmi, ko ietekmēs vājums ražošanas un būvniecības sektoros. Lai gan inflācija sarūk, patērētāju uzticēšanās ekonomikai joprojām ir zema, kas ierobežos tēriņus, īpaši Francijā un Vācijā. Minēto izaicinājumu apstākļos “Coface” 2025. gadā Vācijai, Francijai un arī Itālijai prognozē vāju izaugsmes tempu, bet Spānijai – pat ievērojamu tā palēnināšanos. Lielbritānija ir viena no nedaudzajām valstīm, kas “Coface” barometrā saņēmusi uzlabotu riska novērtējumu – tā vietā, lai saglabātu iepriekš plānoto A4 līmeni, Lielbritānijas klasifikācija paaugstināta līdz A3 jeb apmierinoša riska kategorijai. Ekonomisti norāda, ka Lielbritānijas IKP pieaugumu virzīs lielāks patēriņš un investīciju apjoms. Algu kāpums tiek lēsts 3,5–4% robežās, savukārt inflācija – ap 2,5%, ļaujot algām saglabāt straujāku pieauguma tempu nekā cenu līmenim.
Automobiļu industrija Eiropā joprojām piedzīvo kritumu. Jaunu automobiļu reģistrācijas pieaugums 2024. gadā bija vien 0,8%, bet otrajā pusgadā tika reģistrēts pat 3% kritums. Saspīlētā konkurence ar Ķīnu un ASV muitas tarifu draudi 2025. gadā nerada cerības uz nozares atveseļošanos arī šogad.
Nosauc riskantākās nozares
Saskaņā ar “Coface” jaunāko barometru par nozaru riskiem, augsta vai vidēji augsta riska kategorijā šogad ierindotas ķīmijas rūpniecība, būvniecība, enerģētika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, metālapstrāde, papīra, tekstila, transporta un kokrūpniecības nozares. Savukārt zema vai vidēja riska grupā iekļautas lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība, farmācija un tirdzniecība.
Par spīti neskaidrajai starptautiskajai situācijai, "Coface" ekonomisti prognozē nelielu pasaules ekonomikas izaugsmes pieaugumu līdz 2,7%, kas ir nedaudz augstāks par iepriekš prognozētajiem 2,6%. Šo pozitīvo korekciju galvenokārt veicina ASV ekonomikas negaidītā noturība, kas kompensē vājākos rezultātus Eirozonā.
