Kad dažiem "darba augļi saldāki": Latvijas TOP 10 lielākās pensijas pārsteidz
Lai gan lielākā daļa senioru Latvijā saņem salīdzinoši pieticīgas pensijas, ir arī tādi pensionāri, kuru ienākumi mērāmi vairākos tūkstošos eiro mēnesī. Dažiem tie pat sasniedz desmitiem tūkstošu. Latvijā bagātākais pensionārs šobrīd saņem 44 000 eiro (bruto) lielu pensiju.
Kā Jauns.lv informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Statistikas daļas vadītāja Evita Česka, šobrīd TOP 10 lielākās piešķirtās pensijas (kopā ar piemaksu, bruto) ir šādas:
- 44,0 tūkstoši eiro
- 10,4 tūkstoši eiro
- 9,9 tūkstoši eiro
- 9,0 tūkstoši eiro
- 9,0 tūkstoši eiro
- 8,7 tūkstoši eiro
- 8,0 tūkstoši eiro
- 7,7 tūkstoši eiro
- 7,6 tūkstoši eiro
- 7,4 tūkstoši eiro
Ņemot vērā, ka, sākot ar 2025. gadu, Latvijā neapliekamais minimums pensijām palielināts līdz 1000 eiro, bet pensiju daļai virs šīs summas piemēro 25,5% iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), tad pēc nodokļu nomaksas bagātakais Latvijas pensionārs "uz rokas" saņem aptuveni 33 tūkstošus eiro mēnesī.
Apelējot pie datu drošības likuma, VSAA neatklāj informāciju par konkrētajām personām, kas saņem vislielākās pensijas.
Pērn kopumā vecuma pensiju Latvijā saņēma 436 932 cilvēki, un vidējā pensija bija 580,96 eiro mēnesī. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, bet tie, kuri sasniedza pensijas vecumu, bija uzkrājuši vidēji 39 gadu darba stāžu.
Pērn pensijā devās 22 tūkstoši cilvēku, kuru vidējais pensijas apmērs jau bija lielāks – 628,22 eiro mēnesī. Šīs jaunās pensionāru paaudzes vidējais darba stāžs bija 35,8 gadi.
Kā Jauns.lv norāda Česka, cilvēku skaits, kas šobrīd nav tiesīgas saņemt valsts pensiju, var saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā. Šobrīd to Latvijā saņem 4,1 tūkstotis senioru. No 2025. gada 1. janvāra šī pabalsta apmērs vecuma gadījumā ir 166 eiro mēnesī.
No 2025. gada Latvijā stājas spēkā būtiskas izmaiņas vecuma pensiju piešķiršanas nosacījumos. Turpmāk minimālais darba stāžs, kas nepieciešams, lai iegūtu tiesības uz vecuma pensiju, ir paaugstināts no 15 gadiem uz 20 gadiem.
Ja personai nav pietiekama darba stāža, pastāv vairāki risinājumi, kas var palīdzēt nodrošināt minimālu finansiālu atbalstu vai uzlabot iespējas saņemt vecuma pensiju:
1. Turpināt strādāt, lai uzkrātu nepieciešamo darba stāžu
Persona var turpināt strādāt līdz uzkrāj 20 gadu darba stāžu. Šis risinājums ir piemērots tiem, kuriem līdz prasītajam stāžam pietrūkst tikai daži gadi.
Darba stāžā tiek ieskaitīti arī periodi, kuros persona ir bijusi sociāli apdrošināta, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums vai dienests armijā.
2. Sociālā nodrošinājuma pensija
Ja personai nav nepieciešamā 20 gadu darba stāža un viņa nevar turpināt strādāt, iespējams saņemt sociālā nodrošinājuma pensiju, kas paredzēta tiem, kuri vecuma vai veselības dēļ nevar sevi pilnvērtīgi nodrošināt.
Šī pensija ir ievērojami mazāka nekā vecuma pensija, taču tā nodrošina minimālu finansiālo atbalstu. No 2025. gada 1. janvāra valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs personai, kura ir sasniegusi pensijas vecumu (65 gadus), ir 166 eiro.
3. Ārvalstīs gūtais darba stāžs
Ja persona ir strādājusi un veica sociālās apdrošināšanas iemaksas kādā citā valstī, šis stāžs var tikt pieskaitīts Latvijas stāžam. Tas ir iespējams, ja starp Latviju un konkrēto valsti ir noslēgts sociālās drošības līgums vai persona ir strādājusi Eiropas Savienības valstī.
Šādā gadījumā VSAA izvērtē gan Latvijas, gan ārvalstīs uzkrāto stāžu un aprēķina attiecīgu pensiju. Jāņem vērā, ka Latvijas pensija šādā gadījumā tiek aprēķināta tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu. Savukārt trešajā valstī uzkrātais apdrošināšanas stāžs uz Latvijas pensiju netiek ņemts vērā.
4. Brīvprātīgās sociālās iemaksas
Personām, kuras pašlaik nav nodarbinātas, bet vēlas turpināt uzkrāt darba stāžu, ir iespēja veikt brīvprātīgās sociālās iemaksas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Šī opcija ir īpaši noderīga tiem, kuri ir tuvāk pensionēšanās vecumam, bet pašlaik nepiedalās darba tirgū. Vairāk šeit.
5. Alternatīvs atbalsts un konsultācijas
VSAA piedāvā individuālas konsultācijas, lai izvērtētu katra situāciju un piedāvātu piemērotus risinājumus. Speciālisti palīdzēs aprēķināt iespējamo darba stāžu, izvērtēt sociālās apdrošināšanas iemaksas un ieteikt rīcības plānu.
Jauns.lv jau vēstīja, ka 16% Latvijas pensionāru saņem līdz 350 eiro lielu pensiju mēnesī, 34% - no 350 līdz 500 eiro, 43% - no 500 līdz 1000 eiro, bet septiņi procenti - vairāk par 1000 eiro. 12,5% no visiem pērn pensionējušamies senioriem devās priekšlaicīgā pensijā. Te jāpiebilst, ka, dodoties priekšlaicīgā pensijā, seniors saņems tikai pusi no aprēķinātās pensija, bet pilnu aprēķināto pensiju viņš varēs saņemt tikai sasniedzot 65 gadu vecumu.
No pagājušā gada līdz 2029. gadam pie pensijas pakāpeniski tiek piešķirtas piemaksas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Šogad tās saņems pensionāri, kas pensionējušies no 2015. līdz 2017. gadam, nākamgad – no 2019. līdz 2020. gadam.
Salīdzinot ar pērno gadu paaugstināti pensiju minimālie apmēri: ja apdrošināšanas stāžs ir 20 gadi – 226,60 eiro (iepriekš - 205,20 eiro), ja 30 gadi – 264,60 eiro (iepriekš – 239,40 eiro), ja 40 gadi – 302 eiro (iepriekš - 273,20 eiro).
