Vairāk cilvēku var pieteikties iespējai tikt atbrīvotiem no parādsaistībām
foto: LETA
Bizness un ekonomika

Vairāk cilvēku var pieteikties iespējai tikt atbrīvotiem no parādsaistībām

Ieva Ozoliņa

Jauns.lv

Šonedēļ spēkā stājušās nozīmīgas izmaiņas "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumā, kas paredz plašākas iespējas iedzīvotājiem atbrīvoties no parādsaistībām līdz 5000 eiro. Šīs izmaiņas ir vērstas uz to, lai sniegtu lielāku atbalstu tiem, kuriem ir finansiālas grūtības, un padarītu procesu pieejamāku daudziem cilvēkiem.

Kas var kvalificēties, lai tiktu atbrīvots no parādsaistībām? 

Līdz šim atbrīvošanas no parādsaistībām iespējas bija pieejamas tikai trūcīgām un maznodrošinātām personām, taču jaunie grozījumi paplašina šo loku, ļaujot vairāk cilvēkiem izmantot šādu iespēju. Tas nozīmē, ka turpmāk likuma sniegtos atvieglojumus varēs izmantot arī personas, kuras nav klasificētas kā trūcīgas vai maznodrošinātas, bet kuru finansiālā situācija ir pietiekami sarežģīta: no parādiem saskaņā ar likumu varēs tikt atbrīvoti arī tie cilvēki, kuri saņem invaliditātes vai vecuma pensiju, kā arī daudzbērnu ģimenes (trīs un vairāk bērni) vai personas, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti.

Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām subjekts (turpmāk arī — parādnieks) var būt fiziskā persona, ja vienlaikus pastāv visi šādi nosacījumi:

1) fiziskā persona atbilst vienai no šādām pazīmēm:

  • tā pēdējos 12 mēnešus ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs,
  • tai pēdējos 12 mēnešus ir bijusi deklarētā dzīvesvieta Latvijas Republikā, un tā saņem sociālos maksājumus no Latvijas valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem (piemēram, pensija, pabalsts, atlīdzība saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību);

2) pieteikuma iesniegšanas dienā konstatējams, ka fiziskās personas vidējie ienākumi mēnesī pēdējo 12 mēnešu laikā, neskaitot līdzekļus 15 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru apgādībā esošo bērnu, nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, reizinot ar koeficientu 1,5;

3) fiziskajai personai nav kreditoru, kuru prasījuma tiesības pret attiecīgo fizisko personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz attiecīgās fiziskās personas vai trešās personas mantu;

4) fiziskajai personai nav mantas ārpus Latvijas Republikas;

5) fiziskajai personai pēdējo 36 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss vai arī persona atbilst kādai no šādām pazīmēm:

  •  tai ir piešķirta invaliditātes pensija, vecuma pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kas atbilst Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajam gadījumam,
  • tai ir vismaz trīs bērni, to skaitā audžuģimenē ievietoti, aizbildnībā esoši, kā arī bērni pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam, ja viņi iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu,
  • tās aprūpē ir bērns ar invaliditāti.

Ienākumu sliekšņa paaugstināšana

Viena no būtiskākajām izmaiņām ir ienākumu sliekšņa paaugstināšana, kas ļauj uzsākt atbrīvošanas no parādsaistībām procesu. Tas nozīmē, ka personas ar augstākiem ienākumiem, salīdzinot ar iepriekš noteikto robežu, varēs pieteikties šai programmai, sniedzot atbalstu lielākam skaitam iedzīvotāju.

Līdz šim no parādsaistībām varēja atbrīvoties personas, kuru vidējie mēneša ienākumi pēdējā gada laikā nepārsniedza valstī noteikto minimālo algu (2024. gadā – 700 eiro bruto), neskaitot pabalstu par katru apgādībā esošo bērnu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Turpmāk šo iespēju varēs izmantot personas, kuru vidējie mēneša ienākumi pēdējā gada laikā nepārsniedz valstī noteiktās minimālās algas apmēru, reizinātu ar koeficientu 1,5, atskaitot 15% no minimālās algas par katru apgādībā esošo bērnu. Citiem vārdiem sakot, ja parādniekam nav apgādībā esošu bērnu, viņa vidējie mēneša ienākumi pēdējā gada laikā nedrīkst pārsniegt 1110 eiro. (Minimālā alga no 2025. gada 740 eiro bruto).

Nenosaka minimālo parāda apjomu

Papildus tam jaunie grozījumi paredz, ka vairs netiek noteikts kopējā parāda minimālais apmērs, lai uzsāktu parādsaistību dzēšanas procesu. Tas ir nozīmīgas izmaiņas, jo iepriekšējā prasība par minimālo parāda apjomu dažos gadījumos liedza iespēju personām ar mazākiem parādiem izmantot šo atbalsta mehānismu.

Svarīga papildu privilēģija ir paredzēta arī laika posmā līdz 2025. gada 31. decembrim – parādnieki tiek atbrīvoti no zvērinātu notāru atlīdzības takses samaksas. Šis solis samazina finansiālās izmaksas, kas saistītas ar parādu dzēšanas procesu, un padara to pieejamāku.

Šīs izmaiņas ir vērstas uz to, lai veicinātu finansiālās stabilitātes atgūšanu iedzīvotāju vidū un dotu iespēju tiem, kas nonākuši sarežģītās situācijās, uzsākt jaunu dzīves posmu bez parādu slogiem. Likuma grozījumu mērķis ir ne tikai atvieglot parādsaistību dzēšanas procesu, bet arī sniegt praktisku atbalstu cilvēkiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams.

Visi, kuriem šīs izmaiņas varētu būt aktuālas, tiek aicināti iepazīties ar jaunajiem noteikumiem un izmantot šo iespēju, ja tas ir nepieciešams. Ar likumu var iepazīties šeit.