FOTO: Rīgā godinātas reģionu zvaigznes, kas šogad īstenojušas Eiropas Savienības mēroga projektus

Pasākuma laikā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, un uzvarētājus konkursā izraudzījās ekspertu žūrija – labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, FICIL pārstāve, SCHWENK Latvija valdes locekle Evita Goša, Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis, biedrības Pilsēta cilvēkiem valdes loceklis Kārlis Krēķis un ilgtspējas eksperte Inesi Dosē.

Kategorijā “Konkurētspējīga un vieda Eiropa” tika novērtēti projekti, kuri veicina inovatīvu un viedu ekonomikas pārveidi. Godpilno pirmo vietu šajā kategorijā izcīnīja projekts “Ringo”, kura ietvaros Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki radījuši unikālu silīcija fotonikas tehnoloģiju, kas nodrošina ātrus un energoefektīvus datu savienojumus nākotnes sakaru tīklos. Otrās vietas ieguvējs bija Latvijas Zinātnes padomes projekts pēcdoktorantūras atbalstam. Projekta ietvaros atbalstīti jaunie zinātnieki, veicinot Latvijas zinātnes un ekonomikas attīstību. Savukārt trešajā vietā, pēc žūrijas vērtējuma, šajā kategorijā ierindojās AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas" centra projekts “eParaksta risinājumu attīstība”, kura ietvaros modernizēti digitālās identitātes un elektroniskā paraksta pakalpojumi, radot  jaunus, ērtus un drošus risinājumus.  

Kategorijas “Zaļa Eiropa” tika apbalvoti projekti, kuri veicina tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, mazinot uzņēmējdarbības atstātās sekas uz klimatu. Šajā kategorijā pirmo vietu ieguva Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta un SIA "VLT" projekts, kura mērķis bija izstrādāt ilgtspējīgu iepakojumu no dabīgām šķiedrām, biopolimēriem un sēņu micēlija, tādējādi piedāvājot alternatīvu plastmasas izmantošanai un  attīstot ilgtspējīgu un videi draudzīgu ražošanu. 

Otrajā vietā ierindojās Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta projekts, kas koncentrējas uz bērza tāss ekstraktvielu mikrodaļiņu ieguvi un to funkcionālo izmantošanu eko-inovatīvos produktos. Savukārt trešo vietu šajā ieguva SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” projekts “BNA pārstrāde poligonā "Brakšķi", ieviešot unikālu bioloģiski noārdāmo atkritumu anaerobās fermentācijas rūpnīcu, kas nodrošina pilnu atkritumu pārstrādes procesu.  

Kategorijā “Savienota Eiropa” tika apbalvoti projekti, kuri uzlabo mobilitāti un savienojamību. Kā pirmās vietas ieguvējus žūrija nominēja SIA "Daugavpils satiksmi" ar projektu, kura ietvaros Daugavpilī uzlabota tramvaju infrastruktūra. Otrās vietas ieguvēji, žūrijasprāt, bija Liepājas valstspilsētas pašvaldības projekts, kurā ar ES investīciju atbalstu veikta Grīzupes ielas pārbūve, uzlabojot pilsētas transporta infrastruktūru un sasaistot to ar Eiropas transporta tīklu. Trešajā vietā savukārt ierindojās Dienvidu industriālās maģistrāles projekts, kuru īstenojusi Valmieras novada pašvaldība.

Kategorijas “Sociāla un iekļaujoša Eiropa” centrā bija projekti, kuri īsteno Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Pirmajā vietā žūrija virzīja VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” projektu, kura ietvaros Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ieviesta mūsdienīgāka, kvalitatīvāka un efektīvākā veselības aprūpes infrastruktūra, izveidota jauna Bērnu un jauniešu psihiatriskās veselības centra ēka. Tāpat projekta ietvaros izveidots Neatliekamās medicīnas centrs, kas piedāvā pacientiem augstāku drošību un ērtības. 

Otrās vietas ieguvējs šajā kategorijā bija Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekts ar mērķi reģionā palielināt pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem. Savukārt trešajā vietā žūrija bija nominējusi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības deinstitucionalizācijas projektu, kas nodrošina iekļaujošu vidi Rēzeknē, attīstot sabiedrībā balstītus pakalpojumus personām ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem.

Kategorijā “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa” tika apbalvoti projekti, kuri veicina visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību. Pēc žūrijas vērtējuma pirmo vietu pelnīti saņēma Ventspils valstpilsētas pašvaldības iestādes "Ventspils muzejs"  projekts, kurā ar ES finansējuma palīdzību izveidots jaunais Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs, kas sniedz iespējas  glabāt un popularizēt Ziemeļkurzemes kultūras mantojumu. 

Otrajai vietai tika virzīts biedrība "Radošās Idejas" projekts, kura rezultātā veicināta uzņēmējdarbība Balvu novadā, stiprināta atbalsta sistēma un pieeja moderniem resursiem, radot iespējas vietējai kopienai. Savukārt trešās vietas ieguvējs bija Dobeles novada pašvaldības projekts, kurā ar ES finansējumu veikta Dobeles Livonijas ordeņa Pils un tā teritorijas pārbūve,  pārvēršot to par kultūrvēsturisku centru.  

“Šie ir tikai daži piemēri, kur redzams Eiropas Savienības ieguldījums mūsu valstī. 20 gados ar ES fondu starpniecību Latvijā ir investēti apmēram 18 miljardi eiro, un katra projekta iesniedzēja pārziņā ir tas, lai šīs investīcijas tiktu ieguldītas mērķtiecīgi un ilgtspējīgi. Šovakar prieks sumināt tik plašu klāstu ar projektiem un to īstenotājiem, katrs no tiem ir būtisks Latvijas kopējam attīstības stāstam,” pasākumā uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

FM organizētajā konkursā “Reģionu zvaigznes 2024” pieteicās 116 ES fondu līdzfinansēti projekti. Kopumā divdesmit gados no ES fondiem Latvija saņēmusi ap 18 miljardiem eiro. Tas Latvijai ļāvis realizēt vairāk nekā 14 tūkstošus dažādu projektu Kohēzijas politikas fondu ietvaros. Raugoties no ekonomikas attīstības viedokļa, šīs investīcijas minēto 20 gadu griezumā Latvijai devušas līdz 1 %  lielu pienesumu IKP veidošanā. 

Pasākumu atklāja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Ministru prezidentes padomnieks ES fondu jautājumos Ints Dālderis un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre. Uzrunu un balvu pasniegšanā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, veselības ministrs Hosams Abu Meri, kā arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.