Saeima lemj par grozījumiem, lai veicinātu tīkla efektivitāti un konkurenci enerģijas tirgū

Komisijas deputāti vienojās, ka likumprojekts Saeimā tiks skatīts trijos lasījumos. Plānots, ka Saeima grozījumus likumā skatīs ceturtdien, 12.decembrī. KEM valsts sekretāre Līga Kurevska komisijas sēdē norādīja, ka likumprojektā ir veicami atsevišķi precizējumi, tomēr kopumā diskusijās ar nozari ir bijis skaidrs, ka likumprojekts ir nepieciešams.

Komisijas sēdē lielākās diskusijas izvērtās par grozījumu 121.punktu, kas paredz, ka elektroenerģijas ražotāji, kuriem ir spēkā esoša atļauja elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai līdz nākamā 3.martam, var informēt pārvades sistēmas operatoru par plānotu cita elektroenerģijas ražošanas veida iekārtas ieviešanu papildu jau pieslēdzamajai elektroenerģijas ražošanas iekārtai, nepalielinot pieslēguma jaudu un nepārsniedzot vairāk par 50% no brīvās sistēmas jaudas attiecīgajā segmentā.

Elektroenerģijas ražotājiem ir tiesības iesniegt pieteikumu tehnisko prasību saņemšanai līdz 2025.gada 1.maijam, ja cita elektroenerģijas ražošanas veida iekārtas ieviešanai nav nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Savukārt tiesības iesniegt pieteikumu tehnisko prasību saņemšanai līdz 2025.gada 31.decembrim, ja cita elektroenerģijas ražošanas veida iekārtas ieviešanai ir nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Komisijas sēdē Lietuvas kompānijas "Ignitis Renewables" vadītāja Latvijā Baiba Lāce sacīja, ka "Ignitis" kopumā atbalsta KEM virzītos likuma grozījumus, tostarp arī atbalstot šo 121.punktu. Savukārt atjaunojamās enerģijas uzņēmuma SIA "K2 Ventum" pārstāvji norādīja, ka atbalsta likuma grozījumus, tomēr neatbalsta 121.punktu, kas ļauj atsevišķiem uzņēmumiem uz gadu paturēt rezervētās jaudas, norādot, ka tā uzskatāma par konkurences kropļošanu.

Tāpat arī asociācijas "Saules enerģija Latvijai" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš norādīja, ka likuma grozījumos paredzētais 121.punkts "sarežģī jau tā komplekso situāciju", tāpēc iebilst pret to.

Iepriekš KEM norādīja, ka pie pārvades tīkla ir rezervēti nepilni 6000 megavatu (MW) jeb sešu gigavatu (GW) jauda. Pie tīkla pieslēgti vēja parki 133 MW apmērā un saules elektrostacijas - 577 MW apmērā, kas kopumā nesasniedz vienu gigavatu.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) iepriekš norādīja, ka nākotnes projektu rezervētās jaudas pārsniedz nepieciešamo enerģijas apmēru, ko ar to var saražot. Lai virzītos straujiem soļiem tālāk, ir būtiski spert nākamo soli - nodrošināt energotīkla efektīvāku izmantošanu.

Melnis uzsvēra, ka elastīgs pieslēgums ir būtisks vairāku apsvērumu dēļ - tas mazinās izmaksas par elektroenerģijas infrastruktūras uzturēšanu, dos iespēju ātrāk attīstīties atjaunojamās enerģijas projektiem, negaidot jaunu tīkla izbūvi un ilgtermiņā mazinās elektrības cenas visiem patērētājiem.

Saules elektrostacijas efektivitāte ir vidēji 12% gadā, bet vēja stacijas efektivitāte ir līdz 40%. Attiecīgi laika apstākļu ietekmē elektrostaciju ražošanas laiki atšķiras. Piemēram, naktī, kad saules elektrostacijas nedarbojas, tīkla jaudu tajā pašā pieslēgumā var aizpildīt, piemēram, vēja elektrostacija, kura pietiekama vēja apstākļos nakts stundās var izmantot tīklu tikpat efektīvi.

Piesakoties elastīgajam sistēmas pakalpojumam, pārvades operators varēs izsniegt tehniskās prasības vairākiem elektroenerģijas ražotājiem vienā un tajā pašā pieslēguma punktā, bet jauda tiks rezervēta vien tam, kurš pirmais noslēgs pieslēguma līgumu, tādējādi caur savstarpēju sacensību motivējot elektroenerģijas ražotājus nodrošināt iespējami ātru elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas ieceres īstenošanu.