Andris Bite: joprojām tērējam vairāk nekā nopelnām
2025. gada budžets ir sabalansēts, taču trūkst drosmīgu mērķu valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Iepriekš Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) formātā LDDK bija uzsvērusi nepieciešamību veidot uz rezultātu vērstu valsts budžetu, kā arī samazināt valsts pārvaldes izdevumus vismaz par 5%. Apstiprinātais budžets ir tikai pussolis ceļā uz šo, jo valsts pārvaldē algas turpinās tikt celtas, un tas izdarīs spiedienu uz atalgojuma paaugstināšanu arī privātajā sektorā.
“Joprojām tērējam vairāk nekā nopelnām un ilgtermiņā lienam iekšā parādos. Uzstājam, kā esošā budžeta veidošanas sistēma būtu radikāli jāmaina. Ja negribam diskutēt par to, kā vairāk nopelnīt, tad vismaz diskutējam par to, kā tērēt mazāk,” skaidrojis LDDK prezidents Andris Bite TV24 raidījumā “Uz līnijas”.
Darba devēji ir saprotoši, ka tiek prioritizēta valsts drošība un ir mazāka nodokļu nasta mazāko algu saņēmējiem, taču kritiski raugās uz to, ka tiek celta daļa nodokļu, kas mazina konkurētspēju un uzkrāšanas kultūru (2.līmenis un kapitāla pieauguma nodoklis). Pastāv zināmi riski saistībā ar to, ka valsts budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ārējā parāda apkalpošanas izmaksas ir ļoti lielas.
Jaunajā budžetā ir ietvertas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, un tādējādi ~1,5 gadu ilgušais diskusiju cikls ir noslēdzies ar neērtu kompromisu starp iesaistītajām pusēm. LDDK pozitīvi novērtē izmaiņas, kuras paredz diferencētā neapliekamā minimuma aizstāšanu ar fiksētu neapliekamo minimumu un pāreju no nodokļa likmes 3 pakāpēm uz 2 pakāpēm, kā rezultātā tiks būtiski atvieglota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) administrēšana, samazināsies darbaspēku nodokļu slogs zemo un vidējo algu saņēmējiem, radot labvēlīgus apstākļus arī aplokšņu algu izplatības samazinājumam.
“Neraugoties uz ieviestajām korekcijām, nodokļu reformu nevar uzskatīt par pilnībā izdevušos, kamēr tā ir pretrunā ar valdības pašas izvirzīto mērķi pāriet uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Lielāku efektu uz ekonomikas transformāciju varēja panākt ar krietni mazāk un efektīvākiem soļiem, nenovirzoties no sākotnēji definētajiem mērķiem. Bija iespēja rast risinājumu arī tam, lai darba devējiem būtu Baltijā konkurētspējīgi nosacījumi algot augsti kvalificētus speciālistus par atbilstošu darba samaksu, taču šis paliks kā mājasdarbs nākamo gadu budžetiem,” uzskata LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Darbaspēka nodokļu izmaiņas netiešā veidā mazinās spiedienu uz personāla izmaksu pieaugumu 2025.gadā (jo zemo un vidējo algu segmentos daļa no algas pieauguma tiks finansēta no budžeta), kas uzņēmumiem varētu dot zināmu atelpas brīdi apstākļos, kad algu fonds tautsaimniecībā aug straujāk nekā produktivitāte. Līdz ar to caur nodokļu izmaiņām īslaicīgi varētu tikt veicināta konkurētspēja, bet ilgākā termiņā būtu jādomā arī par citiem kvalitatīviem uzlabojumiem - investīcijām jaunās tehnoloģijās, ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kvalificēta cilvēkkapitāla pieejamību veicinošiem pasākumiem u.c.
Minimālā mēneša alga tiks paaugstināta no 700 EUR līdz 740EUR. No darbaspēka nodokļu izmaiņām iegūs visi strādājošie, kuru bruto atalgojums ir līdz ~4100 EUR. Strādājošie, kuru atalgojums ir vidējās mēneša algas līmenī, no darbaspēka nodokļu izmaiņām “uz rokas” papildus iegūs 36EUR, plus 14EUR par katru apgādājamo personu.
Vienlaikus ir sagaidāms arī izdevumu pieaugums atsevišķās pozīcijās. Piemēram, akcīzes pieauguma ietekmē viens auto degvielas litrs sadārdzināsies par aptuveni 0,03 EUR. Autobraucēju izmaksas palielināsies arī uz transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa pieauguma rēķina (+10%). Tāpat kļūs dārgāki alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, jo tiks paceltas attiecīgās akcīzes nodokļu likmes.
Enerģētikas jomā joprojām ir plānots sniegt atbalstu mājsaimniecībām pārejai uz atjaunojamo elektroenerģiju, līdztekus veicot ieguldījumus arī energosistēmas stiprināšanai. Aktīvs darbs tiks ieguldīts, lai mazinātu enerģētisko nabadzību, tai skaitā efektīvāk apzinātu mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, nodrošinot elastīgi piemērojamu atbalstu tām mājsaimniecībām, kuras krasa cenu kāpuma gadījumā, ir vairāk pakļautas cenu riskiem.
Izglītības nozarē 2025.gadā vairākās universitātēs tiks ieviests augstākās izglītības institucionālās finansēšanas modelis jeb risinājums, kā augstskolas varēs elastīgāk piedāvāt darba tirgus nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Tomēr kopumā prioritātes nav transformējušās reālos risinājumos - finansējums mācību grāmatām un profesionālās izglītības programmu īstenošanai nav pietiekams un nepalīdzēs pārraut lejupejošo snieguma dinamiku.
LDDK kā sociāli atbildīgs darba devēju pārstāvis vērtē arī valsts budžetā iekļautos pasākumus ar ietekmi uz ģimenēm ar bērniem. Labi, ka 2025. gada valsts budžetā tiek palielināta vecāku pabalsta izmaksājamā daļa strādājošajiem vecākiem no 50% uz 75%. Šo būtu jāpadara par normu turpmāk, nevis jāparedz tikai kā eksperiments uz vienu gadu. Tomēr saglabājas neatbilstība dzimumu līdztiesībai, jo gadījumos, kad vecāki nolemj dalīt bērna aprūpes pienākumus uz pusēm un abi samazina darba slodzi uz pusi, ģimene zaudē 25% no sev piekritīgā vecāku pabalsta. Diemžēl jaunajā valsts budžetā netiek paaugstināts bērna kopšanas pabalsts, kas no kādreiz plānotajiem 70% no minimālās algas ir samazinājies līdz 24% no minimālās algas.
Pēc dažādu ekspertu vērtējuma, ja Latvijas tautsaimniecība būtu attīstījusies līdzīgi, kā kaimiņvalstīs, mūsu iekšzemes kopprodukts būtu aptuveni par 8 līdz 11 miljardiem EUR lielāks, no kā 2 trešdaļas būtu mājsaimniecību rīcībā un viena trešdaļa – papildinātu budžetu. Ir labi, ka šobrīd situācija tiek labota, slikti – ka tas jau ir atstājis būtisku negatīvo ietekmi gan uz mājsaimniecībām, gan uzņēmējdarbību, gan veselības un izglītības sistēmu, gan arī uz ārējo parādu.
Visbeidzot, darba devēji sagaida, ka nākamajā gadā tiks risinātas tādas konkurētspēju ietekmējošas problēmas, kā birokrātiskais slogs, darbnespējas lapu apmaksas kārtība (t.sk.atbildību sadalījums starp darba devējiem, darba ņēmējiem un valsti), virsstundu apmaksas regulējums, kā arī darba tirgus prasībām atbilstoša cilvēkkapitāla trūkums. Par pēdējo no minētajiem LDDK rosinājis vairākas izmaiņas gan saistībā ar ārvalstu darbaspēka piesaisti, gan pieaugušo izglītības pārvaldību, gan ieguldījumiem izglītības sistēmā.
