Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs: mūsu ekonomika virzās uz "PSRS 2.0"
Valsts pārmērīgi regulē biznesu un ir pārmērīgi iesaistīta ekonomiskajā darbībā, arvien vairāk attīstot "PSRS 2.0" modeli, raidījumam "Atvērtā saruna" uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
Pēc viņa teiktā, lielāko daļu problēmu ekonomikā varētu atrisināt privātais bizness - ja radītu apstākļus veselīgai konkurencei, bet daudzās nozarēs valstij, pa lielam, nav ko darīt, vēsta portāls "Lsm+".
Lūgts komentēt pēdējā laika ekonomikas jomas politiskās iniciatīvas (banku "virspeļņas" nodoklis, jaunais zāļu uzcenojuma modelis, iecere iejaukties pārtikas mazumtirdzniecībā), Aigars Rostovskis sacīja: "Es par to jau runāju un varu tikai atkārtot, ka mēs arvien vairāk attīstām "PSRS 2.0" ekonomikas modeli."
"Tas ir svarīgs koncepcijas jautājums. Ja pareizi, gudri uzbūvēt tirgu, tas principā risina lielāko daļu uzdevumu. Kaut kādas valsts intervences [nepieciešamas] minimālas. Ja to darīt nemākulīgi, tad arī parādās idejas, kā visu regulēt. [..] regulēt, šķiet, ir ļoti viegli. Bet kāpēc pie sociālisma bija tukši plaukti? Jo viss tika regulēts. Jo, ja biznesam nav iespējas pelnīt un investēt, tas nevar pastāvēt - rezultātā nav konkurences un plaukti stāv tukši."
Pēc viņa teiktā, ir labi, ja valsts daļa ekonomikā ir 20-25%, mums taču šis rādītājs ir 40-50%, apgalvo raidījuma viesis. "Daudzās nozarēs valsts, pašvaldību kapitālam nav ko darīt. Viņam jāiet prom. Tur jāveido konkurences vide un lai privātie cīnās. Jo pasaulē nekas labāks par konkurenci nav izdomāts. Tikai godīga konkurence ceļ kvalitāti un samazina cenas. Citu modeli civilizācija nav izdomājusi," viņš paziņoja.
Cits ētera dalībnieks, "Eco Baltija vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts novērojis, ka tieši viņa nozarē - atkritumu apsaimniekošanā - publiskā sektora līdzdalības problēma ekonomiskajā darbībā izmaksā ļoti akūti. "Mums ir ļoti daudz reģionu, kur tieši pašvaldības piedalās mūsu biznesā. Un pat ne atklātā konkurencē ar kompānijām, kas darbojas atvērtā tirgū, bet vienkārši saka "lūk, te ar atkritumu izvešanu nodarbosimies mēs", un viss. Tur nav nekāda konkursa, nav izpratnes, no kā radies šāds tarifs iedzīvotājiem, neviens neko nepārbauda," apliecināja Aizbalts.
Viņš norādīja, ka tas kaitē arī darba tirgum: ja privātās kompānijas nevar atrast darbiniekus, tad dažās valsts un pašvaldību, pēc viņa teiktā, to ir pārāk daudz. Turklāt atsevišķas pašvaldības izvēlas konkursus nerīkot, baidoties, ka gadījumā, ja ieguvējs būs privātpersona, zaudētāja pašvaldības uzņēmuma darbinieki paliks pie darbiem. Taču, pēc Aizbalta teiktā, tā drīzāk ir izdomāta problēma.
"Jā, mēs redzam, ka tur, kur bija konkursi un, piemēram, vinnēja privātā kompānija, no tiem simt darbiniekiem, kas pirms tam bija [pašvaldībai piederošā] atkritumu savākšanas kompānijā, paliek tikai 70. Izrādās, ka 30 nebija vajadzīgi. Bet tie 30 parādās tirgū. Viņi var iet pie citiem uzņēmējiem, viņi var iet darīt citu darbu. Lai gan pirms tam viņi vienkārši sēdēja birojā un pārlika papīrus," viņš paskaidroja savu domu.
