LIAA jaunā vadītāja Ieva Jāgere par reorganizāciju, Eiropas fondiem un investīciju piesaisti

Ir arī lietas, ko LIAA vairs nedarīs vai darīs mazākā apjomā? Piemēram, vai reģionālās pārstāvniecības joprojām turpinās strādāt ar inkubācijas projektiem tikpat aktīvi kā līdz šim?

Nekas no tā, ko LIAA darīja iepriekš, netiek pārtraukts. Turpināsim gan darbu ar valsts tēlu, gan ar tūrisma aktivitātēm, gan ar inkubācijas programmām. Taču mēs vērtēsim katras aktivitātes lietderību un pievienoto vērtību, ko rezultātā saņemam. Ja redzēsim, ka kāda no aktivitātēm nedod tik labu rezultātu, vērtēsim alternatīvas. Tas nenozīmē, ka mainīsies mūsu darbības fokuss, bet drīzāk, ka uzsvars varētu tikt likts uz tām aktivitātēm, kas uzņēmējiem nodrošina vislielāko ieguvumu. Piemēram, izvērtēsim dalību izstādēs, konferencēs un citos pasākumos, tieši skatoties, kuri dod lielāku pievienoto vērtību.

Tiks izveidots Digitalizācijas un datu analītikas departaments, kura galvenais uzdevums būs apkopot datus, lai jaunās programmas tiktu izstrādātas, pamatojoties uz rūpīgu datu analīzi. Nevēlamies turpināt kādas aktivitātes tikai tāpēc, ka tās ir veiktas pēdējos 20 gadus. Mūsu mērķis ir balstīties uz datiem, lai pārliecinātos, ka uzņēmumi, kas piedalījās konkrētā izstādē, būtiski palielināja eksportu vai ieguva daudz jaunu sadarbības partneru. Šādā gadījumā mēs noteikti piedalīsimies šajā izstādē arī turpmāk. Savukārt, ja redzēsim, ka kāda aktivitāte nav devusi gaidīto rezultātu, tad izvērtēsim alternatīvas, jo pasaulē katru dienu notiek izstādes, tirdzniecības misijas, un loks, no kā izvēlēties, ir milzīgs. Ir jāmāk atrast īstās. Tāpat ir jākoncentrējas uz nozarēm, kuras esam definējuši kā prioritārās, nevajag sevi izšķaidīt un pazaudēt fokusu.

Ekonomikas ministrs arī 13. novembra preses konferencē teica, ka virknei LIAA darbinieku mēneša laikā būs jāizlemj, vai pildīs jaunos pienākumus vai pārtrauks darbu aģentūrā. Kāda situācija izskatās pašlaik? Vai jau ir skaidrs, cik darbinieku pametīs LIAA?

Ir pieņemts lēmums likvidēt 31 amata vietu, bet jāņem vērā, ka starp tām ir arī tādas, kuras bija brīvas un netika pieņemti jauni darbinieki, zinot, ka notiek reorganizācija. Tomēr ir arī tādas, kur darbiniekiem tiek piedāvāts cits amats jaunajā struktūrā, un tā ir viņu izvēle, vai to pieņemt vai nē. Ir vairāki darbinieki, kuri nepieņēma viņiem piedāvātos amatus, un darba attiecības ar viņiem tiks izbeigtas.

Vienlaikus man ir jāuzsver, ka līdz ar struktūras izmaiņām ir izveidotas arī jaunas vadītāju pozīcijas, kādas iepriekšējā LIAA struktūrā nav pastāvējušas. Piemēram, Investīciju piesaistes un uzņēmumu attīstības departamentā būs trīs nodaļas - Investīciju piesaistes nodaļa, Uzņēmumu attīstības nodaļa un Investīciju pakalpojumu nodrošināšanas nodaļa, kur šobrīd atklātā konkursā jau atlasām vadītājus, tāpat esam izsludinājuši atlasi uz spēcīgu vadītāju Digitalizācijas un datu analītikas departamentā, kā arī Starptautiskā mārketinga un komunikāciju departamentā. Plānojam atlasi noslēgt nākamā gada janvārī februārī, lai jau pilnvērtīgā sastāvā varētu turpināt darbu pie mūsu prioritātēm.

Savukārt 16. decembris būs pēdējā darba diena tiem, ar kuriem tiek izbeigtas darba attiecības, līdz ar to jaunā struktūra oficiāli būs spēkā pēc šī datuma. Pašlaik viss vēl ir procesā.

Kā jūs, ienākot LIAA no malas, vērtējat aģentūras kapacitāti un spēju pildīt izvirzītos uzdevumus?

Es pati nāku no investīciju vides, un ir skaidrs, ka darbinieku skaits, kas strādā tieši ar investīciju piesaisti, ir nepietiekams. Ja no gandrīz 300 darbiniekiem tikai deviņi nodarbojas ar LIAA galveno uzdevumu - investīcijām -, tad saprotams, ka šādā sastāvā nav iespējams pat kvalitatīvi un efektīvi apkalpot ienākošos investīciju projektus, nemaz nerunājot par proaktīvām darbībām. Turklāt iepriekš Investīciju departamentā kadru mainība gadā bija ap 70%. Pie nepārtrauktas darbinieku mainības un jauno darbinieku apmācības, cik laika paliek, lai strādātu ar investīciju projektiem? Līdz ar reorganizāciju šī situācija noteikti mainīsies.

Ja runājam par eksportam sniegtajiem pakalpojumiem, manuprāt, šeit situācija ir laba. Departaments darbojas efektīvi, un ir labi izveidotas pamatsistēmas visos darbības virzienos. Savlaicīgi tiek plānots, uz kādām izstādēm mēs dodamies ar nacionālajiem stendiem, un arī tirdzniecības misijas tiek organizētas ļoti labi. Šādu pasākumu rīkošana ir milzīgs darbs, un to mēs darām ciešā sadarbībā ar mūsu ārvalstu pārstāvniecībām. Redzam, ka arī atdeve ir laba, bet, kā jau es minēju, mēs katras aktivitātes ekonomisko lietderību vērtēsim vēl pamatīgāk.

Ja runājam par investīciju piesaisti, kas ir Latvijas stiprās puses un kur ir redzami galvenie šķēršļi?

Mūsu stiprās puses noteikti ir cilvēki. Mums ir kvalificēts darbaspēks, ir ļoti liels īpatsvars ar darbiniekiem, kas runā vismaz divās valodās, ir ar augstāko izglītību, tāpat mēs esam ļoti atvērti un elastīgi.

Otra lieta, ko mēs noteikti uzsveram, ir mūsu nodokļu regulējums. Mēs esam otrajā vietā starp OECD valstīm tieši attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem, tostarp mums ir uzņēmumu ienākuma nodokļa 0% likme, ja peļņa tiek reinvestēta.

Tāpat mums ir plašas neapgūtās industriālās teritorijas, kur arī mēs piedāvājam dažāda veida nodokļu atvieglojumus, kā arī vienmēr esam gatavi investoriem piedāvāt tieši viņiem nepieciešamus specifiskus risinājumus.

Tāpat man ir jāmin tāda lieliska iniciatīva kā "zaļai koridors". Ja investīciju projekta vērtība pārsniedz 5 miljonus eiro reģionos vai 10 miljonus Rīgas teritorijā un mēs investīcijās saredzam Latvijai stratēģiski izdevīgus mērķus, tad visi lēmumi tiek nodrošināti ātrāk un efektīvāk.

Par sarežģījumiem. Es teicu, ka cilvēki ir mūsu stiprā puse, bet cilvēki var būt arī mūsu vājā puse. Piemēram, ja nāk investors un grib šeit veidot augstas pievienotās vērtības ražotni, tad mums var nebūt kādu īpaši kvalificētu speciālistu. Lai gan, ja mēs laicīgi zinām investoru vēlmes, mēs varam sākt sadarbību ar universitātēm, veidojot ekselences centrus, kuros tiek apmācīti speciālisti konkrētās specialitātēs.

Noteikti ir jāmin arī birokrātiskie šķēršļi. Ikviena LIAA un arī "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" programma tiek ieviesta, balstoties uz Ministru kabineta mandātu. Ikviena programma tiek apstiprināta Ministru kabinetā un ikvienai programmai apakšā ir atbilstoši Ministru kabineta noteikumi. Diemžēl, ja atnāk investors un saka, ka viņš gribētu kaut ko konkrētu, kas neatbilst jau esošajām programmām, tad mēs nevaram uz to reaģēt tik ātri, kā tas notiktu privātajā biznesā. Jaunas programmas izstrāde var prasīt arī gadu vai pusotru. Ja mēs šodien sākam jaunas programmas izstrādi, tad, zinot, cik strauji pašlaik attīstās informācijas tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, var izrādīties, ka pēc pusotra gada šī programma vairs nebūs aktuāla.

Tā visa ir milzīga birokrātija, bet, tā kā ir iesaistīts valsts atbalsts, uz to attiecas arī Eiropas Savienības regulējums, mums ir jādarbojas saskaņā ar šo rāmi. Bet tā tas ir visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tāpēc ir ļoti svarīgi veikt sarunas ar nozaru uzņēmumiem, lai iegūtu pārliecību, ka katra jaunā programma būs nepieciešama un tiks efektīvi izmantota uzņēmēju vidū. Lielai daļai atbalsta programmu apakšā ir Eiropas fondu līdzekļi, un mums svarīgi ir tos apgūt maksimāli efektīvi. Ja mēs kaut ko izstrādājam tikai tādēļ, lai izstrādātu, un tas praktiski nedarbojas, tad mēs neesam paveikuši savu darbu labi. Tieši saruna ar uzņēmēju, kas ir mūsu klients, ir tas, kā es redzu veidu, kā programmas veidot labākas un atbilstošākas. Mēs esam šeit, lai atbalstītu uzņēmējus, nevis saražotu kaut ko, ko pēc tam neviens nevar izmantot.

Jūs jau pieminējāt "zaļo koridoru". Pašlaik publiski ir dzirdēts tikai par vienu projektu - "Fibenol", kas tiek virzīts pa "zaļo koridoru". Vai nav par maz?

Kopumā mums pašlaik ir apstiprināti 39 "zaļā koridora" projekti, kuru kopējā vērtība ir 2,4 miljardi eiro. Šogad vien ir apstiprināti 14 projekti. Tā kā tas nav tikai "Fibenol". Vienkārši tās ir investoru iniciatīvas, bieži vien tās vēl ir stadijā, kad ir konfidenciālas, un mēs par tām nevaram publiski runāt.

Ir izskanējis, ka no 2030. gada LIAA mērķis ir investīcijās piesaistīt divus miljardus eiro gadā. Vai, jūsuprāt, tas ir iespējams?

Protams, mērķis ir ambiciozs, ņemot vērā, ka pašlaik investīcijām vidēji gadā tiek piesaistīti 700 miljoni eiro. Bet tad, kad mēs iedarbināsim maksimāli efektīvi jauno LIAA struktūru, par kuru es runāju sarunas sākumā, tad tie būs trīs reizes lielāki cilvēku resursi ar konkrēti definētiem mērķiem. Tam viennozīmīgi ir jāsāk nest augļus.

Mēs ļoti bieži sevi salīdzinām ar Igauniju un Lietuvu, un vismaz publiskajā telpā ir priekšstats, ka ar investīciju piesaisti kaimiņvalstīm sekmējas daudz labāk par mums. Jums ir skaidrojums, kāpēc tā?

Es gluži nepiekritīšu, ka viņiem veicas labāk. Kad mēs skatāmies uz kopējo piesaistīto ārvalstu investīciju apjomu nevis konkrēta gada griezumā, bet 15 gadu periodā, tad Latvija līdz 2023. gada beigām ārvalstu tiešajās investīcijās bija piesaistījusi 25 miljardus eiro, Lietuva - 33 miljardus eiro. Ja mēs to salīdzinām ar iekšzemes kopproduktu, tad mums īpatsvars veido 54%, bet Lietuvai - ap 45%. Šeit varam secināt, ka mums veicās diezgan labi.

Taču tā kā es pati nāku no riska kapitāla nozares, tad tur tiek mērītas piesaistītās riska kapitāla investīcijas uz vienu iedzīvotāju, un šajā rādītājā mēs atpaliekam būtiski. Latvijas rādītājs ir 37 eiro uz vienu iedzīvotāju, Lietuvā - 112 eiro uz iedzīvotāju, bet Igaunijā - 310 eiro uz iedzīvotāju. Taču arī šajā jomā mums ir lieliskas iestrādnes un mums ir visas iespējas panākt lietuviešus un varbūt arī igauņus. Taču igauņi ir čempioni arī Eiropas mērogā, un tas lielā mērā ir saistīts ar veiksmīgo "Skype" stāstu, kura izveidotāji nopelnīja miljonus, un jau 20 gadus ir investējuši šīs nozares ekosistēmā un dibinājuši jaunus uzņēmumus. Mūsu pirmais "vienradzis" parādījās vien 2023. gadā. Šis ir tas laika rāmis, kas parāda, kur mēs esam aizkavējušies.

Ir gan dzirdēts arī par to, ka LIAA analoģisku Igaunijas un Lietuvas struktūru budžets ir krietni lielāks.

Es nezinu, kāds ir budžets Lietuvā un Igaunijā, bet arī mūsu budžets ir pietiekami liels, lai mēs sasniegtu nospraustos mērķus.

Bet te atkal ir jautājums par to, kāda ir atdeve no mūsu īstenotajiem pasākumiem. Piemēram, ikviena dalība starptautiskā izstādē izmaksā diezgan dārgi, un tādēļ mums jābūt pārliecinātiem, ka tā patiešām sniedz mums vērtību, nevis tikai ķeksīti, ka mēs esam bijuši vienā vai otrā izstādē. Pie tā mēs noteikti ļoti strādāsim, lai ikvienai aktivitātei būtu skaidrs ieguvums.

Valsts kontrole nupat ir publiskojusi revīziju, kurā konstatēts, ka Eiropas Savienības fondu izlietojums nav sniedzis labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, tostarp bijusi vērojama nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām, LIAA un plānošanas reģioniem. Vai šajā ziņā esat gatavi kaut ko mainīt?

Noteikti. Tas ir akcents uz mūsu reģionālajām pārstāvniecībām, kur aicināsim viņus cieši sadarboties ar pašvaldībām, ņemot vērā pašvaldību prioritātes, kā viņi redz savu teritoriju attīstību, kas ir tā pašvaldību infrastruktūra, kuru var piedāvāt konkrētiem investoriem, ar kuriem plānots risināt sarunas. Tajā pašā laikā mēs noteikti esam gatavi palīdzēt atvērt durvis un piedalīties sarunās pa tiešo ar tiem investoriem, kuri ir atnākuši uz pašvaldību. Tā nav tikai vienpusēja sadarbība, un, protams, arī pašvaldībai ir jābūt aktīvai sadarbībā ar mums. Mēs nevaram teikt, ka Latvijā ar visām pašvaldībām viss ir slikti, ir pašvaldības, kuras ir aktīvākas, ieinteresētākas, un mums ir ļoti laba sadarbība, bet ar citām sadarbība nav tik veiksmīga, jo neesam vēl sameklējuši kontaktu. Bet noteikti to darīsim, atbalstīsim pašvaldības un pie šiem jautājumiem strādāsim.

Ko pašlaik ir iespējams darīt eksporta veicināšanā, ņemot vērā visai kuslo Eiropas ekonomikas attīstību?

Protams, mums šobrīd vislabāk veicas eksportā uz tuvākajiem tirgiem, kas ir labi iestaigāta taciņa, - Lietuva, Igaunija, Zviedrija, arī citas Eiropas valstis. Šajos tirgos turpināsim strādāt un spēcināt attiecības. Latvijas eksportam neizmantotais potenciāls ir tālie tirgi, kuriem šobrīd tiek pievērsta lielāka uzmanība un ar kuriem tirgiem ir bijušas saistītas arī nesenās, lielākās amatpersonu vizītes - tā ir ASV, Dienvidkoreja, Austrālija, arī Kanāda. Šo tirgu potenciāls noteikti nav izmantots, un ir daudz darba, kas vēl jāveic.

Liels pasākums būs nākamgad gaidāmais "Expo" Japānā, un arī tur mēs noteikti vēlamies atrast jaunas partnerības, veicināt mūsu uzņēmēju eksportu un viņu produktu konkurētspēju šajos tirgos. Tā būs lieliska platforma, kurā piedalīties un censties palielināt eksporta apjomus uz šo valsti. Japāna ir arī labs izejas punkts uz pārējām Āzijas valstīm.

Cik liela delegācija ir plānota uz "Expo"?

Pie tā šobrīd vēl notiek darbs. Izstāde tiek atklāta aprīlī. Kopumā šajā izstādē piedalās 153 pasaules valstis, kā arī lielākās pasaules organizācijas, tostarp Eiropas Savienība ar savu atsevišķo paviljonu. Pusgada laikā izstādi apmeklē 28 miljoni cilvēku, kas ir ievērojams skaitlis. Ir svarīgi pareizi uzrunāt šos apmeklētājus. Mūsu paviljons šogad tiek veidots kā Baltijas paviljons kopā ar lietuviešiem. To aicināja darīt arī paši izstādes organizētāji, jo tādā veidā mēs varam piesaistīt lielāku interesi par Baltijas reģionu kopumā. Paviljonā, protams, tiks popularizēti mūsu ražotāju produkti. "Expo" izstāde ir lielisks veids Latvijas tēla atpazīstamības un eksportspējas veicināšanai. Būs arī atsevišķa biznesa programma, un šajā laikā arī plānotas kopumā 13 nozaru izstādes - IT, tehnoloģijām, būvniecībai, medicīnai, farmācijai, pārtikai, kosmētikai utt. Pārstāvēts būs ļoti plašs nozaru loks.

Tāpat 2025.gadā eksporta veicināšanai kopumā plānojam organizēt 26 nacionālos stendus, tajā skaitā septiņas izstādes Japānā. Tāpat nākamgad plānotas apmēram 30 tirdzniecības misijas. Tāpat būs dažādas mārketinga kampaņas, biznesa forumi, semināri, organizējam atsevišķas tikšanās uzņēmējiem, dažāda veida konsultācijas, notiek ārvalstu kompāniju vizītes Latvijā, katru nedēļu Latvijā ierodas kāda delegācija. Te atkal atkārtošos, ka pamatuzsvars mums ir uz Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajām nozarēm un augsta pievienotā vērtība ir mūsu prioritāte.

Starp ekonomikas ministra minētajām valstīm, uz kurām nākamajā gadā notiks lielas Latvijas biznesa pārstāvju vizītes, ir arī Vidusāzijas valstis. Kā, jūsuprāt, sadarboties ar šīm valstīm, ņemot vērā, ka tās ir kļuvušas par ļoti populāru ceļu, kā apiet Krievijai noteiktās sankcijas, un arī Latvijas eksporta datos ir redzams, ka uz tām ir būtiski pieaudzis sankcijām pakļauto preču eksports?

Uzsākot sadarbību, mēs noteikti ļoti padziļināti vērtēsim katru potenciālo sadarbības partneri un viennozīmīgi neveidosim nekādas attiecības, kas varētu būt saistītas ar jebkādiem nodomiem apiet sankcijas. Tajā pašā laikā mēs nevaram pilnībā šos tirgus izslēgt no sava redzesloka, jo tur ir arī ļoti daudz iespēju mūsu uzņēmējiem, kuras netiek izmantotas. Tāpēc noteikti mēs ar šiem tirgiem strādāsim. Piemēram, Uzbekistāna ar 40 miljoniem iedzīvotāju ir strauji augošs tirgus, un mēs redzam tur potenciālas sadarbības iespējas. Par Uzbekistānu ir liela interese no Latvijas IT sektora digitalizācijas projektu īstenošanā, un tas ir lielisks pakalpojumu eksports. Vērts pieminēt, ka šogad Latvijā ienāca arī viens no lielākajiem Uzbekistānas IT uzņēmumiem "Uzinfocom", kurš šeit atvērs savu Eiropas biroju.

Kā LIAA reorganizācijas kontekstā turpinās darboties Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības ārzemēs? To skaits būtu jāsamazina, jāpalielina?

Jāuzsver, ka Latvijas vēstniecību uzdevums nav un viņu pienākumi īsti neiekļauj proaktīvu darbu ar investoriem un konsultācijas ar uzņēmumiem, tāpēc tajās valstīs, kurās mēs redzam potenciālu, ekonomiskās pārstāvniecības noteikti ir jāveido. Pārstāvniecību tīkls, kas jau ir izveidots, manuprāt, ir pietiekams, un mēs ļoti rūpīgi izsvērsim jebkādu citu jaunu pārstāvniecību atvēršanu. To vienmēr mēs darām kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, uzrunājam uzņēmējus, jautājam viņiem, kur būtu nepieciešama "dziļāka" piekļuve konkrētam tirgum un iesaiste jau valstiskā līmenī.

Pirms manas atnākšanas jau bija iestrādnes, un tiks veidota pārstāvniecība Spānijā un vēl viens cilvēks tiks papildus piesaistīts pārstāvniecībai Vācijā, līdz ar to Vācijā būs trīs pārstāvji. Vācija ir liels tirgus, un katram pārstāvim ir savs reģions. Pēc pēdējās vizītes Vācijā redzējām, ka tur ir milzīgs potenciāls, kas šobrīd netiek izmantots, un caur pārstāvniecību gribam šo tirgu apgūt vairāk. Vienmēr tie ir ļoti izsvērti lēmumi un balstīti tajā, kādu vērtību no tā iegūsim.

LIAA pārziņā ir tāds milzīgs enerģētikas projekts kā atkrastes vēja parks "Elwind". Cik vēl tālu, jūsuprāt, ir līdz tam, lai rīkotu izsoli par vēja parka izbūvi?

Šobrīd projektam turpinās ietekmes uz vidi novērtējuma process, kas ir ļoti laikietilpīgs. Plānots, ka tas noslēgsies 2027. gadā, līdz ar to izsoli plānots organizēt 2028.gadā. Investoru interese ir jau šobrīd un tiek apzināta. Šo projektu mēs arī regulāri prezentējam dažādos nozares pasākumos, kā arī projekta komanda regulāri piedalās dažādos forumos un konferencēs.

Ko jūs darīsiet, ja būs kā Lietuvā, kad uz pēdējo izsoli atkrastes vēja parkam pieteicās tikai viens pretendents? Atcelsiet izsoli tāpat kā Lietuvā?

Ņemot vērā, ka tas būs tikai 2028. gadā, tad par rezultātiem ir ļoti pāragri spriest. Cerams, ka interese būs lielāka.

Vai LIAA turpmāk vajadzētu uzņemties šādu, diezgan specifisku, projektu vadību? Galu galā jūs neesat enerģētiķi.

Šis jautājums vairāk būtu jāadresē Ekonomikas ministrijai, bet konkrētajā situācijā es saprotu, ka tie bija objektīvi apstākļi, kāpēc šis projekts tika uzticēts LIAA. Projektam netika deleģēti esošie LIAA darbinieki, bet ir atsevišķa projekta komanda, kuriem ir specifiskās zināšanas un viņi arī cieši sadarbojas ar Klimata un enerģētikas ministriju.

Runājot par turpmāko, mēs noteikti gribam koncentrēties uz mūsu galvenajiem mērķiem.

Tūrisms Latvijā joprojām saskaras ar problēmām, kas aizsākās pandēmijas laikā un turpinājās līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Vai, kamēr nosacīti netālu no mūsu robežām risinās lielākais militārais konflikts Eiropā pēc Otrā pasaules kara, vispār ir iespējams darīt kaut ko, lai audzētu tūristu skaitu? Daudzu valstu iedzīvotāji baidās braukt uz šejieni, jo te tomēr ir Krievijas pierobeža.

Es neteiktu, ka baidās braukt, jo, skatoties uz statistikas datiem, 2024.gada trešajā ceturksnī Latvijas tūrisma mītnēs ir apkalpots viens miljons viesu, kas ir par gandrīz 11% vairāk nekā 2023. gada šajā pašā laika periodā. No visiem uzņemtajiem viesiem 60% bija ārvalstu viesu un 40% vietējo iedzīvotāju.

Esam novērojuši, ka tūristu skaits turpina stabili pieaugt, un esam gandrīz sasnieguši 2019. gada līmeni. Arī no personīgās pieredzes - iepriekš strādāju "Altum" birojā Doma laukumā, un vasarā no agra rīta līdz vēlai naktij bija vērojams milzīgs tūristu pieplūdums. Manuprāt, ar tūristu piesaisti mums klājas diezgan labi, Latvija ir diža valsts, mums ir sena vēsture, skaista daba, kvalitatīvs restorānu piedāvājums, un tūristi ļoti labprāt izvēlas Latviju kā galamērķi. Ar Latvijas tēlu ļoti daudz tiek strādāts, mēs sevi prezentējam visās lielākajās izstādēs kā skaistu atpūtas galamērķi.

Mēs noteikti turpināsim vairāk strādāt ar tūrisma virzienu, kas var radīt lielāku vērtību ekonomikai, piemēram, izstādes, darījuma braucienu tūrisms, kur ir darbs jau ar specifiskākiem tūrisma nozares pārstāvjiem.

Vēl pirms pandēmijas bija idejas, ka Latvijai vajadzētu veidot lielu konferenču centru, lai attīstītu darījumu un konferenču tūrisma virzienu, lai varētu rīkot liela mēroga starptautiskus pasākumus. Vai šāds projekts būtu atkal jāaktualizē?

Noteikti būtu jāveic datos balstīta analīze, kāds būtu pienesums ekonomikai un šāda konferenču centra lietderīgums. Līdz ar to šobrīd uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt.

Tūrisma nozares pārstāvji arī jau gadiem sūdzas par regulāras prāmja satiksmes neesamību ar Ziemeļvalstīm. Vai LIAA arī ir gatavi iesaistīties sarunās, jo viesnīcu pārstāvji pārmet, ka šajā jautājumā ir liela valsts pasivitāte un netiek veicināts tas, lai prāmju kompānijām būtu lielāka interese par Rīgu?

Man nav datu, lai varētu izteikt objektīvu viedokli, vai mums to vajag vai nevajag, cik tas maksā un kāda ir atdeve. Iespējams, ka vienmēr mums nevajag visu. Ja igauņiem lieliski strādā prāmju satiksme un 40 minūšu brauciena attālumā ir Helsinki, tad mums savukārt ir lidosta un "airBaltic". Igauņiem un lietuviešiem tas tā nav, lai viņi aizlidotu uz Eiropu, dažkārt ir jābrauc uz Rīgu. Manuprāt, tas ir svarīgāk.