Preci par 1000 eiro nepārdos par 100! Domā ar galvu "Melnās piektdienas" laikā
Lielās izpārdošanu dienas jeb “Melnās piektdienas” laikā ik gadu ievērojami pieaug arī krāpnieku aktivitāte, liecina bankas Citadele IT drošības daļas novērojumi.
Lielo atlaižu laikā sociālajos tīklos vienlaikus ar īsto tirgotāju kampaņām parādās liels daudzums krāpnieku veidotu reklāmu, kas par neticami zemām cenām piedāvā iekārojamas preces. Savukārt pēc pirkuma preces vai nu netiek piegādātas, vai neatbilst gaidītajam. Sliktākajā gadījumā krāpnieki iegūst arī maksājumiem nepieciešamos datus, piemēram, maksājumu kartes datus, un izmanto tos nākamajiem krāpnieciskajiem darījumiem.
"Katru gadu novembrī un decembrī, kas ir aktīvākais svētku dāvanu iegādes laiks, novērojams arī krāpniecības gadījumu skaita pieaugums. Pamatā jāpievērš uzmanība netipiski izdevīgiem piedāvājumiem. Pēc bankas Citadele veiktās aptaujas* datiem, 68 % iedzīvotāju uzkrītoši lēti piedāvājumi rada aizdomas, ka tirgotājs varētu būt krāpnieks. Ir jāsaprot, ka preci, kas maksā 1000 eiro, nav iespējams iegadāties par 100 eiro, pat ja tas ir Black Friday piedāvājums," stāsta Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs. "Tāpat, ja nolemjat iegādāties kādu preci no privātpersonas sociālajos tīklos, noteikti ir jāpārbauda pārdevēja profils un pieejamā informācija. Nevajadzētu veikt priekšapmaksu vai atvērt pārdevēja piedāvātās saites. Ja tomēr atverat saiti, nekādā gadījumā neievadiet tajās internetbankas vai karšu datus. Bieži vien dati noplūst caur viltotām kurjerpakalpojumu mājaslapām, kur it kā jāsamaksā piegādes maksa."
Kādas ir tipiskākās kļūdas, ko internetā pieļauj pircēji?
Nepārbaudīti un neuzticami pārdevēji
Kā liecina bankas Citadele aptauja, desmitā daļa respondentu nekad nepievērš uzmanību tam, vai tiešsaistes tirdzniecības vietne ir īsta. Pirms iepirkšanās nezināmos internetveikalos vienmēr jāpārbauda pārdevēja informācija – vai interneta veikalam ir adrese, vai tas vispār eksistē un kur atrodas, kāds ir uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, telefona numurs. Varat arī uz to piezvanīt, piemēram, lai pārliecinātos, vai un kāda pārdevējam ir preču atgriešanas politika. Jo vairāk integrētu maksājumu iespēju veikals piedāvā, jo uzticamāks. Tāpat pameklējiet atsauksmes par pārdevēju ārpus paša internetveikala un pamēģiniet atvērt tirgotāja lapu, nesekojot sociālajos tīklos publicētām saitēm.
Jāatceras, ka, maksājot ar internetbankas pārskaitījumu, problēmu gadījumā ar pārdevēju banka palīdzēt nevarēs. Ja ir samaksāts ar karti, klientiem ir iespēja iesniegt pieprasījumu bankai veikt izmeklēšanu par konkrētiem darījumiem, taču jāņem vērā, ka izmeklēšanas ierosināšana ir iespējama ne vēlāk kā 120 dienu laikā no maksājuma veikšanas brīža.
Kartes maksājuma izmeklēšanā ir svarīga precīza informācija par problēmu, tādēļ iesakām saglabāt pirkuma apstiprinājumu un informāciju par piegādes nosacījumiem. Saglabājiet arī saraksti ar pārdevēju un, ja prece tika nosūtīta atpakaļ tirgotājam – pasta kvīti vai atgriešanas dokumentu, tie var būt svarīgi maksājuma summas atgūšanai.
Ja uzņēmums atrodas ārpus Eiropas Savienības, jārēķinās, ka maksājums var nebūt aizsargāts ar ES regulām.
Neticami izdevīgi piedāvājumi un sensacionālas atlaides, viltus loterijas
Daudz lētāk nekā piedāvā citi tirgotāji – tas izklausās vilinoši, bet ir arī neticami. Visticamāk, neparasti mazās cenas un fantastiskās atlaides ir tikai āķis, uz kura ķert neuzmanīgākus pircējus. Labākajā gadījumā preci saņemsiet, bet būsiet vīlušies par tās atbilstību internetā redzētajam, sliktākajā – nebūs ne naudas, ne preces. Taču arī liela cena nav garantija oriģinālas preces saņemšanai, tādēļ svarīgi kritiski izvērtēt katru interneta veikalu, kurā iepērkaties.
Tāpat jāuzmanās ar dažādām loterijām – nevajadzētu tajās norādīt nekādus internetbankas vai karšu datus. Ja nu esat ‘’laimējis’’ loterijās, tad nekādas komisijas maksas vai pasta pakalpojumi par šiem ‘laimestiem" nav jāmaksā, jo, ja tas tiek prasīts, tad, visticamāk, tā ir krāpniecība.
Padomdevēji – krāpnieki
Nereti saskaramies ar situācijām, kad klienti veic maksājumus interneta vietnēs, sekojot telefoniski saņemtiem krāpnieku piedāvājumiem – piemēram, virtuālās valūtas iegādei vai ieguldījumiem finanšu instrumentos. Atcerieties – ja vēlaties investēt, sadarbojieties tikai ar licencētiem finanšu tirgus dalībniekiem. Nekādā gadījumā nenododiet savus karšu datus un internetbankas piekļuves informāciju trešajām personām, neinstalējiet krāpnieku piedāvātu programmatūru šādu norēķinu veikšanai ierīcēs, kurās veicat maksājumus.
Publiskie wi-fi
Neiepērcieties, izmantojot publiskos interneta tīklus vai svešas ierīces. Lai būtu droši, ka personas dati, paroles un maksājumu informācija netiek nozagta, izmantojiet drošus interneta vai mobilos tīklus un ierīces. Izvairieties no iepirkšanās publiskās vietās, piemēram, kafejnīcās. Ne visi apkārtējie cilvēki ir godprātīgi un ne vienmēr var zināt, vai kāds jūs nenovēro.
Visu savu bankas karšu izmantošana
Iepērkoties internetā, labāk izmantot kredītkartes vai integrētos maksājumu veidus, piemēram, PayPal, Apple Pay, Klix. Pirkumiem internetā labāk izvēlēties vienu karti, kura nav bankas kontam piesaistītā pamatkarte. Izmantojiet arī iespēju bankas lietotnē paši definēt kartes lietošanas nosacījumus, piemēram, Citadeles lietotnē katrai kartei ir iespējams norādīt lietošanas reģionu un ieslēgt vai atslēgt pirkumus internetā.
Vēlams neizmantot pirkumiem internetā visas jūsu rīcībā esošās maksājumu kartes. Apskatiet arī savu kredītkaršu iespējas, jo lielai daļai no tām ir pieejama pirkumu apdrošināšana.
Noteikti visām kartēm jāpieslēdz paziņojumi par notikušajiem darījumiem, lai būtu iespējams laikus pamanīt nesankcionētus darījumus. Nekavējoties ziņojiet savai bankai, ja pamanāt karšu darījumus, kurus neesat veicis. Izmantojiet iespēju bloķēt savu karti mobilajā lietotnē vai internetbankā, ja radušās aizdomas par kartes numura nonākšanu svešās rokās.
Maksājumu informācijas saglabāšana
Cik tirgotāju interneta lapās esat saglabājis savu maksājumu informāciju? Labāk nesaglabājiet maksājumu karšu informāciju internetveikalā, kurā iepērkaties, – lai nav pārsteigumu, ka pie jūsu karšu datiem ir piekļuvuši krāpnieki. Regulāri sekojiet līdzi savam konta pārskatam, lai gadījumos, kad neesat veicis pirkumu, varat ziņot bankai, ka maksājumu informācija ir nonākusi krāpnieku rokās.
Izmantojiet savas patērētāja tiesības un ziņojiet ar negodprātīgiem pārdevējiem krāpniekiem uzraugošajām un tiesībsargājošajām institūcijām, noteikti informējiet arī banku.
*Iedzīvotāju aptauju par drošu iepirkšanos banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada novembrī, tiešsaistē aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
