Samazinājies attālināti strādājošu darbinieku skaits
2024. gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināts 880,1 tūkstotis jeb 64,2 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 3. ceturksnī bija 6,1 tūkstotis jeb 3,7 %. Gada laikā nodarbinātības līmenis vecumā no 15 līdz 74 gadiem samazinājās par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 10,8 tūkstošiem. Salīdzinot ar 2. ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,1 procentpunktu, bet nodarbināto skaits – par 2,3 tūkstošiem.
Nodarbinātības līmenis pēc dzimuma pa ceturkšņiem
3. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,7 % un 62,0 %). 2024. gada 3. ceturksnī 86,3 % nodarbināto bija darbinieki (darba ņēmēji), 7,8 % – pašnodarbinātas personas, 4,9 % – darba devēji un pavisam neliela daļa (0,9 %) bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā.
Nodarbinātie iedzīvotāji
Lai gan Latvijā nodarbinātības līmenis ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2024. gada 2. ceturksnī ES – 61,8 %), šī gada 3. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,1 %, savukārt Lietuvā – 66,7 %. 2024. gada 3. ceturksnī katrs trešais (58,2 tūkstoši) jaunietis 15–24 gadu vecumā bija nodarbināts (2023. gada 3. ceturksnī – 59,9 tūkstoši). Nodarbinātības līmenis jauniešiem bija 30,8 %, kas ir par 1,6 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn.
Pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja 38,5 stundas
2024. gada 3. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,5 stundas, kas ir par 0,7 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,1 stundu mazāk nekā pirms gada. Katrs trīspadsmitais (68,8 tūkstoši jeb 7,8 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 0,6 tūkstošiem mazāk (procentpunktos bez izmaiņām) nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 1,3 tūkstošiem jeb 0,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Samazinājies blakusdarbā strādājošo īpatsvars
2024. gada 3. ceturksnī 38,7 tūkstoši (4,4 %) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 5,2 tūkstošiem jeb 11,8 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 7,4 tūkstošiem jeb 16,1 % mazāk nekā 2024. gada 2. ceturksnī.
3. ceturksnī sievietes (20,9 tūkstoši) nedaudz biežāk nekā vīrieši (17,8 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk (38,2 %) līdzās pamatdarbam nostrādāja 1–10 stundas nedēļā, bet vairāk nekā ceturtdaļa (27,0 %) nostrādāja 11–20 stundas līdzās pamatdarbam. Visbiežāk blakusdarbs tika veikts izglītības nozarē (18,6 %), kā arī veselības un sociālās aprūpes jomā (16,0 %).
Samazinājies attālināti strādājošu darbinieku skaits
2024. gada 3. ceturksnī 11,4 % (86,6 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti2. Tas ir par 0,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada (86,9 tūkstoši jeb 11,3 %) un par 6,5 tūkstošiem jeb 0,9 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (93,1 tūkstotis jeb 12,3 %). No attālināti strādājošajiem 59,5 % bija sievietes un 40,5 % – vīrieši. Visbiežāk attālinātu darbu veica informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (51,2 % no nozares darbinieku kopskaita), kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā (50,0 %). Ceturtdaļa (24,9 %) darbinieku strādāja attālināti valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, nedaudz mazāk (22,1 %) zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā.
2024. gada 3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus iedzīvotāju.
