Auto tirgotājs atklāj paradumus, ko latvieši ņem vērā, pērkot jaunu mašīnu
Pēdējos gados automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja "Longo Group" valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Ir novērota tendence, ka pieprasījums pēc salīdzinoši pieejamākām automašīnām – cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro – ir audzis, savukārt pieprasījums virs 20 tūkstošu eiro budžeta segmentā ir samazinājies. Pēc viņa teiktā, pieprasījuma un automašīnu cenu augstākais punkts bija 2022. gada vasarā, bet kopš tā laika pieprasījums un cenas ir samazinājušās un pēdējā pusotra gada laikā situācijā auto tirdzniecībā, it īpaši lietoto auto segmentā ir stabilizējusies.
Kā pašlaik varētu raksturot lietoto auto tirdzniecību Latvijā un arī Baltijā?
Pēdējo piecu gadu laikā esam piedzīvojuši dažādas fāzes gan ekonomikā kopumā, gan tirdzniecībā, tostarp automašīnu tirdzniecībā. Viss sākās ar Covid-19 pandēmiju, uz laiku daudzas auto rūpnīcas bija ciet. Turpmāk tika īstenotas plašas atbalsta programmas, kas nodrošināja papildu finanšu līdzekļu ienākšanu valstu ekonomikās, arī Latvijā, veicinot strauju pieprasījuma pieaugumu pēc precēm, tostarp automašīnām. Tas bija pirmais vilnis, kas savukārt radīja cenu pieaugumu, pastiprināja inflāciju. Nākamais būtiskais posms bija kara sākums Ukrainā un Euribor pieaugošās procentu likmes, kas attiecīgi palēnināja tirgus aktivitāti. Pieprasījuma un automašīnu cenu augstākais punkts bija 2022. gada vasarā, bet kopš tā laika pieprasījums un cenas ir samazinājušās un pēdējā pusotra gada laikā situācija auto tirdzniecībā, it īpaši lietoto auto segmentā, ir stabilizējusies. Īpaši šajā gadā neprognozēju, ka būs lielas izmaiņas. Tomēr paredzams, ka līdz ar Eiropas Centrālās bankas un arī pārējo lielvalstu procentu likmju samazināšanu tiks stimulēta ekonomika, kas varētu sekmēt automašīnu pieprasījuma pieaugumu.
Automašīnu tirgum ir raksturīgi, ka cilvēkiem automašīnas ir periodiski jāmaina, jo ar vienu auto nevar braukt mūžīgi. Auto nav tāds pakalpojums kā, piemēram, frizieris - pāris reizes izlaid, tad aizej un viss ir kārtībā. Atšķirībā no citiem pakalpojumiem auto nolietojums nemitīgi pieaug. Ja pieņemam, ka cilvēki vidēji četros piecos gados maina mašīnu, tas nozīmē, ka gada laikā 20-25% no autoparka ir jāaizstāj. Ja vienu gadu automašīnu aizstāšana tiek atlikta, tad nākamajā gadā jāaizstāj jau 40% no autoparka. Šobrīd tirgus ir atguvis stabilitāti, un milzīgas izmaiņas gadu laikā nav prognozējamas, ja, protams, nebūs kādi neparedzēti notikumi.
Vai un kādas ir atšķirības starp Baltijas valstu tirgiem?
Baltijas valstu tirgi ir ļoti, ļoti līdzīgi, galvenokārt dominē lietotās automašīnas. Ir nelielas atšķirības, kādus auto modeļus cilvēki vēlas iegādāties, bet kopumā tirgi ir līdzīgi.
Nopietnākas izmaiņas būs Igaunijas tirgū līdz ar jauno nodokļu sistēmu, kas mudinās cilvēkus izvēlēties daudz ekonomiskākus auto ar zemāku izmešu līmeni, jo tas būs finansiāli izdevīgāk. "Longo" piedāvājums atbilst šai tendencei. Kopumā joprojām visās Baltijas valstīs dominē automašīnas ar dīzeļdzinējiem, kas ir redzams gan ikdienas satiksmē uz ielām, gan pieprasījumā lietoto auto segmentā.
Kādām mašīnām Latvijā cilvēki dod priekšroku? Vai un kā tas mainās?
Mēs redzam ļoti nelielas izmaiņas patērētāju izvēlē. Cilvēki paliek racionālāki, vērīgāki. Pērkot jaunu vai lietotu auto, cilvēki izvērtē, kādas būs potenciālās izmaksas pēc tam, tostarp par uzturēšanu. Tā ir zīmīga tendence, kas ir turpinājusies visu laiku, kopš 2018. gada, kad izveidojām AS "Longo Group". Tas arī turpmāk būs aktuāli.
Esam sākuši piedāvāt pagarināto garantiju lietotai automašīnai Latvijā, Lietuvā un Polijā līdz pat trīs gadiem. Šo garantiju mēs piedāvājam sadarbībā ar "Mango Insurance", kas pārstāv ASV bāzēto apdrošināšanas kompāniju "Fortegra". Tas mūsu tirgos ir jaunums. Latvijā apmēram 50% mūsu klientu papildu drošībai par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli labprāt izvēlas iegādāties pagarināto garantiju, bet Lietuvā vēl vairāk - ap 60% klientu.
Kopumā Latvijā un arī Baltijas valstīs kopējā autoparkā dominē vecāki automašīnu modeļi, joprojām tirdzniecībā vidējais vecums svārstās virs desmit gadiem. Vecas automašīnas ar milzīgu nobraukumu joprojām ir pieprasītas galvenokārt cenas dēļ. Tāpat dominē pieprasījums pēc Vācijas autobūves "premium" klases. Tas gan mazinās tieši tā iemesla dēļ, ka ir dārgāka transportlīdzekļu uzturēšana, kā arī nodokļu dēļ.
Vai tas laiks, kad ar auto tā teikt "zīmējās", ir pagājis?
Pēdējos gados publiskajā telpā daudz runāts par finanšu pratību, un lietotu automašīnu tirgus labi atspoguļo rezultātu. Cilvēki savā izvēlē ir palikuši racionālāki. Vērojams, ka mazāk izvēlas automašīnas, ko maksimāli var atļauties. Vairāk praktiski vērtē, kāda automašīna nepieciešama un kas atbilst ģimenes budžetam. Klienti aizvien biežāk apjauš, ka automašīna nav investīcija, tā ir nepieciešamība, lai pārvietotos. Arī turīgi cilvēki, kuri varētu atļauties iegādāties jaunas, luksusa klases automašīnas no auto salona, tā vietā izvēlas labas kvalitātes lietotus auto un atlikumu investē vai iztērē citām vajadzībām.
Cik bieži vidēji cilvēki maina mašīnas?
AS "Longo Group" ir bijuši 500 klienti, kas pie mums pirkuši auto atkārtoti. Mūsu novērojums ir, ka vidēji ik pa trīs četriem gadiem Latvijā autobraucēji iegādājas jaunu automašīnu.
Pērk auto tad, kad esošo automašīnu vairs neatmaksājas remontēt?
Tā gan nevarētu teikt. Automašīnai ir vairāki cikli. Ir jaunas automašīnas - līdz četriem gadiem, arī daudzi tirgū pieejamie finanšu un operatīvie līzingi ir domāti četru piecu gadu termiņam. Attiecīgi tad cikls noslēdzas, un, iespējams, transportlīdzeklim ir jauns saimnieks, kam seko nākamais posms. Automašīnu vidēji nodod jaunam īpašniekam četras reizes. Valstī vidējais auto vecums ir apmēram 14 gadi.
Cilvēki bieži pērk jaunu mašīnu, mainoties ģimenes situācijai, piemēram, piedzimst bērni un nepieciešams lielāks auto. Tad bērni izaug un vairs tik liela mašīna nav vajadzīga. Tāpat mainās arī ekonomiskie apstākļi. Cilvēki prātīgāk izvēlas, cik iztērēs citās vajadzībās, piemēram, remontos, degvielā, kas nepieciešams konkrētajā dzīves situācijā.
Kāds pašlaik ir tipiskais pircēju budžets? Kādas automašīnas Latvijas iedzīvotāji var atļauties?
Baltijas valstīs pēdējo gadu laikā ir novērota tendence, ka pieprasījums pēc salīdzinoši pieejamākām automašīnām - cenu kategorijā zem 10 000 eiro - ir audzis. AS "Longo Group" lietoto automašīnu iepirkumus balsta datos. Mēs apkopojam informāciju, kas Baltijas valstīs ir pieejams par apmēram 100 000 lietotu automašīnu, kas atrodas tirdzniecībā. Tādējādi redzam, kādas ir tendences un modeļi ir pieprasītāki tirgū. Mūsu IT infrastruktūra un datu analītika palīdz pieņemt lēmumus par automašīnu iepirkšanu, izvērtējot arī kvalitāti.
Pieprasījums virs 20 000 eiro budžeta segmentā ir samazinājies. Tas, protams, ir saistīts ar Euribor likmēm, jo lielai daļai cilvēku šādas summas nav pieejamas uzkrājumos un ir nepieciešams aizņemties. Līdz ar augstākām likmēm palielinājās arī ikmēneša līzinga maksājums, kas padarīja šādu izvēli finansiāli prasīgāku. Iemesls ir ļoti racionāls.
Līdz ar to, ņemot vērā pircēju paradumus, AS "Longo Group" klientu iegādāto lietoto automašīnu cena pēdējā gada laikā ir samazinājusies par apmēram 10%.
Cilvēki pieņem lēmumus mazāk aizņemties, un liela daļa klientu šobrīd par mašīnu maksā uzreiz un no saviem līdzekļiem.
Vai pēc ECB lēmuma likmes samazināt varētu prognozēt tirgus aktivizēšanos?
Jā, to var sagaidīt ar laika nobīdi.
Kopumā automašīnu cenas šobrīd ir samazinājušās?
Automašīnu cenas kopš pandēmijas pieauga, tad samazinājās. Ja salīdzina cenas tagad, tad tās ir 2019. gada līmenī, kam papildu nāk klāt arī vispārējā inflācija. Automašīnu cenas vidēji ir pieaugušas tādā pašā līmenī kā kopējais cenu līmenis.
Kādas ir prognozes par turpmākajām cenu tendencēm?
Nedomāju, ka cenas varētu būtiski mainīties. Lielākas svārstības varētu būt sagaidāmas lietotu elektroauto segmentā. Elektroauto ražošana un tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Tāpat tās būs atkarīgas no Eiropas Savienības (ES) lēmumiem un tā, kā auto ražotāji pielāgosies jaunajai realitātei tirgū.
No kādām valstīm automašīnas iepērkat? Kādi ir lielākie izaicinājumi?
Automašīna nav nekustamais īpašums, to var pārvietot. Tas nav lēti, bet nav arī ļoti dārgi, tādēļ mēs kā pircējs Latvijā ļoti daudz ietekmēt cenas ES nevaram. Mēs automašīnas lielākoties pērkam Rietumeiropā - galvenokārt Nīderlandē un Beļģijā. Mums ir savs birojs un auto centrs Nīderlandē. Tur ir ļoti labi pārskatāma sistēma, lai noteiktu, ka ar automašīnas odometru nav bijušas manipulācijas. Iepirkumiem izmantojam arī vietējo tirgu. Mums ir izveidota nopietna sistēma ar uzticamiem partneriem, ar kuriem sadarbojamies ilgtermiņā. Tas ļauj nodrošināt kvalitāti, izvairīties no slēptiem defektiem un pārliecināties, ka automašīna ir pienācīgā stāvoklī.
Vai pēc nesenajiem plūdiem daudzviet Eiropā nav bažu, ka Latvijas tirgū nonāks daudzi slīkušie auto?
Pircējiem ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Auto iegāde ir nopietns un dārgs pirkums. Lietoto auto tirdzniecības nozare ir zināma ar daudziem izaicinājumiem, un diemžēl tā ir realitāte. Tādēļ "Longo" ir radīts, lai piedāvātu plašu sortimentu, caurskatāmu procesu un labu kvalitāti.
Vai slīkušie auto nonāks tirgū? Viennozīmīgi nonāks, jo tā ir iespēja nopelnīt, tādēļ pircējiem ir jābūt ļoti piesardzīgiem. "Longo" sortimentā šādi auto nenonāks.
Kā jūs nodrošināt, ka jūsu iepirktie auto nav slīkuši?
Mums ir ļoti sakārtota sistēma - varam redzēt, no kurienes auto ir nācis, vai nav ievests no plūdu reģioniem. Mums ir ap 300-400 uzticamu partneru, ar kuriem sadarbojamies, un viņi piedāvā pilnīgas atskaites par automašīnām un ir par to atbildīgi. Tāpat mums ir liels sagatavošanas centrs Panevēžā Lietuvā ar 75 darbiniekiem, kurā vēlreiz diagnosticējam katru automašīnu. Pirms katrs spēkrats nonāk pārdošanā, tiek rūpīgi pārbaudīts, sagatavots, un, ja nepieciešams, profesionāli un pieredzējuši meistari veic nepieciešamos remontdarbus.
Kāds ir lietoto elektroauto tirgus Latvijā?
Kā jau minēju, mēs lēmumus pieņemam, balstoties uz datiem. Rūpīgi pētām un analizējam, ko patērētāji vēlas, kas vislabāk tiek pārdots, kāds ir tirgus apjoms. Lai gan esam pārdevuši arī lietotus elektroauto, arī hibrīdauto, tomēr lielākais pieprasījums joprojām ir pēc citiem auto modeļiem. Tāpat lietoto elektroauto tirgū ir ļoti lielas cenu svārstības, tādēļ gribam nogaidīt un saprast, kad ir pareizais brīdis iepirkumiem.
Elektroauto īpatsvars kopējā auto tirgū joprojām ir ļoti zems.
Šobrīd arī pieprasījums pēc elektroauto ir samazinājies, uz ko norāda arī autoražotāji savos pārskatos. Pieprasījums pēc elektroauto ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā nav tik liels, kā to bija prognozējuši. Pēdējās ziņas ir nākušas no "Volvo" un "Mercedes" grupām, kas liecina, ka šie uzņēmumi pārskata savu stratēģiju atteikties no iekšdedzes dzinējiem. Sākumā elektroauto piedzīvoja ievērojamu popularitāti, taču pašreizējā situācija ir neskaidra. Papildus tam, arī Ķīnas autoražotāji ir ļoti spēcīgi tirgus spēlētāji, un nav skaidrs, kas būs ar Ķīnas autoražotāju importu uz Eiropu. Tas var ļoti strauji mainīt kopējo tirgus situāciju. Svārstības otrreizējo tirgu ietekmē ļoti būtiski, tādēļ šobrīd lēmumi par ieguldījumiem iepirkumos tiek rūpīgi pārskatīti.
ES ir vienojusies no 2035. gada aizliegt ar iekšdedzes dzinējiem darbināmu jaunu automobiļu pārdošanu, izņemot tās mašīnas, kuru dzinējus darbinās klimatneitrāla degviela. Kā to vērtējat, un kā tas mainīs nozari?
No 2035.gada būs aizliegts pārdot jaunas iekšdedzes dzinēja automašīnas, kas nozīmē, ka vēl desmit gadus tādus varēs ražot un ar šādām mašīnām būs atļauts braukt. Tas nozīmē, ka vismaz līdz 2050. gadam šādas automašīnas būs tirgū pieejamas. Tagad daudzi lielie autoražotāji, īpaši Eiropā, izsaka bažas, ka 2035. gads ir pārāk ambiciozs mērķis, kuru nebūs iespējams īstenot. Situācija ir neskaidra, īpaši kontekstā ar tirdzniecības kariem, kas tagad ir sākušies ar Ķīnu un tās milzīgo elektroauto industriju. Pagaidām šāds lēmums ir, taču nebūšu pārsteigts, ja tiks pieņemtas izmaiņas par ieviešanas laiku.
Latvijā par odometru manipulācijām vai piedāvājumiem to darīt ir paredzēts administratīvais sods, tomēr praktiski šādi sodi netiek piemēroti. Nozares pārstāvji uzsver, ka ir nepieciešami citi mehānismi, piemēram, kā tas ir Lietuvā, - automašīnām ar attītiem odometriem būtu jāliedz iziet tehnisko apskati. Kā vērtējat šo priekšlikumu?
Tā ir ļoti sāpīga tēma jau daudzus gadus, turklāt tā ir tikai viena no problēmām šajā nozarē. Tas, protams, izbrīna, ka Latvijā neviens nekad nav sodīts par manipulācijām ar odometriem, un šai problēmai būtu jāsāk nopietni pievērsties. Lietuvā problēma ir tā, ka ārpus valsts reģistrētiem transportlīdzekļiem netiek veiktas pārbaudes, tikai tad, ja mašīna ir reģistrēta Lietuvā un ir notikušas kādas manipulācijas ar odometru, ir iespējams piemērot sodu. Tādas mašīnas Lietuvā ir tikai līdz 10 000, turklāt šādu transportlīdzekļu īpašniekiem tiek dots pusotra gada laiks, kad vēl atļauts piedalīties satiksmē. Šāda pieeja rada ilūziju par risinājuma esamību, taču, lai efektīvi risinātu šo problēmu, nepieciešama daudz nopietnāka pieeja. Ja mēs gribētu pārņemt tieši Lietuvas pieredzi, tas sniegtu minimālus rezultātus. Ir jāskatās uz valstīm, kur šis jautājums tiek daudz efektīvāk risināts un sakārtots, piemēram, Francijā, Beļģijā odometra manipulācijas ir krimināli sodāmas. Lietuvas gadījumā jau gala patērētājs tiek sodīts - cilvēks jau nepērk auto ar manipulētiem odometriem, jo tā vēlējās, patērētājs tiek apmānīts un beigās vēl ir upuris, kas tiek sodīts. Ir nepieciešama stingrāka pieeja, kur sods tiek piemērots arī pārdevējiem un personām, kas veic manipulācijas.
Papildus odometra manipulācijām pastāv vēl nopietnākas problēmas industrijā, kā negodprātīga finanšu darbība un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Šajā jomā vēl ir daudz darāmā gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Tas ir ļoti nopietns un sarežģīts darbs, kas palīdzētu sakārtot godīgu konkurences vidi, lai mēs visi varētu attīstīties vienlīdzīgos apstākļos.
Lielākās problēmas ir ar plačiem, kas darbojas pelēkajā zonā?
Jā, arī, bet arī privātpersonu sektorā. Ja skatās statistiku, tad sanāk, ka valstī visi ir auto tirgotāji. Piemēram, VID kolēģi Lietuvā daudz nopietnāk strādā šajā jomā, un šī joma ir prioritāte. Šajā nozarē ir milzīgi naudas apjomi. Piemēram, "Longo Group" 2023.gadā valstīs, kurās strādājam, nodokļos ir samaksājis astoņus miljonus eiro, no tiem 2,3 miljonus eiro Latvijā. Tie ir gan pievienotās vērtības nodokļi (PVN), gan darbaspēka nodokļi. Mūsu tirgus daļa kā nozares līderim Baltijā ir ap 1%.
Ja vienkārši rēķina, tad valsts šajā nozarē gadā varētu nodokļos iekasēt 200 miljonus eiro.
Kā vērtējat Finanšu ministrijas rosinātās izmaiņas normatīvos, lai mazinātu ēnu ekonomikas riskus un izvairīšanos no nodokļu nomaksas lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā - plānots palielināt mašīnu vecumu līdz 10 gadiem, kurām, pirmo reizi reģistrējot Latvijā, uz noteiktu laiku ir atsavināšanas aizliegums, lai bremzētu mašīnu ievešanu un tirgošanu "no rokas"?
Kopumā pozitīvi vērtējam, ka VID aizvien vairāk uzmanības pievērš lietotu automašīnu nozares sakārtošanai. Tāpat kā daudzās citās jomās, svarīgi ir iedziļināties darījumu detaļās un pārbaudīt lietotu automašīnu patieso PVN statusu, kas ir bieži sastopama krāpšanas shēma. Lietotu auto nozarei vēl ir daudz izaicinājumu, tāpēc katra iniciatīva, kas veicina tās sakārtošanu un pilnveidi, ir apsveicama. Nozares caurskatāmības palielināšanās ir ieguvums nodokļu maksātājiem un arī mums, "Longo", jo darbojamies pēc godīgiem principiem.
Kā raksturotu konkurenci lietoto auto tirgū Latvijā, Baltijā kopumā?
Kopumā lietoto auto tirgus Baltijas valstīs ir milzīgs - pēc mūsu aplēsēm, apmēram 4 miljardu eiro apjomā. Lielākā daļa darījumu iet caur privātpersonām, un tādējādi tirgus ir ļoti sadrumstalots. Mēs esam lielākais lietoto auto tirgotājs ar plašāko sortimentu, un mūsu tirgus daļa ir ap 1%. Redzam, ka citās valstīs - Rietumeiropā, ASV - lielākais spēlētājs var sasniegt pat 8-10% tirgus daļas. Mūsu mērķis ir turpināt attīstīties, paplašināt darbību un uzlabot kopējo tirgus situāciju.
Salīdzinoši nesen iegājāt arī Polijas tirgū. Kā jums veicas Polijā, un kādi ir tālākie attīstības plāni?
Polijas tirgus ir aptuveni astoņas reizes lielāks tirgus par visām Baltijas valstīm kopā. Podlaski reģionā, kur ir mūsu filiāle, iedzīvotāju skaits ir gandrīz tikpat liels kā Igaunijā. Baltija jebkurā gadījumā ir mūsu mājas tirgus, šeit mūsu zīmols ir stabilizējies, lai arī varam vēl panākt vērā ņemamu izaugsmi mājas tirgū, savukārt Polijas tirgū mums ir ilgtermiņa plāni. Polijas tirgus ir labs atspēriena punkts, kas ļauj mums palīdz notestēt, kā visefektīvāk pārcelt "Longo" biznesa modeli citās valstīs un turpināt reģionālu izaugsmi. Potenciālā Polijas tirgus atdeve ir milzīga, un ar šādu mērķi mēs tur esam. Vai mēs esam gatavi ieiet vēl kādā tirgū? Pašlaik pārskatāmā periodā nē, jo jau esošajos tirgos mums būs ko darīt vēl ilgu laiku.
Kāds kopumā ir bijis šis gads "Longo Group"? Kas bijuši lielākie izaicinājumi?
Esam uzņēmums ar strauju izaugsmi, "Financial Times" šā gada reitingā esam starp straujāk augošajiem uzņēmumiem Eiropā un esam atzīti par straujāk augošo uzņēmumu Latvijā. Eiropā auto nozarē esam desmitajā vietā.
Šogad esam vēl vairāk investējuši stratēģiskajos ieguldījumos, IT infrastruktūrā, datu ģenerēšanā, vākšanā un analīzē, lai pieņemtu vēl izsvērtākus lēmumus. Esam iegādājušies telpas jaunam automašīnu sagatavošanas centram ar dubultu kapacitāti. Mūsu ambīcijas ir turpināt augt. Laikā, kamēr augsto likmju dēļ pieprasījums pēc automašīnām samazinājās, mēs turpinām ieguldīt un audzēt "muskuļus". Pirmajā pusgadā esam palielinājuši bruto peļņu par 13%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, kas nozīmē, ka mūsu darbība paliek vēl efektīvāka. Mēs ieguldām kvalitātē un mājasdarbos, lai būtu spējīgi uzņemties nākamo izaugsmes vilni.
Kādi ir "Longo Group" tālākie mērķi ar obligāciju emisijām?
No 11. līdz 25. novembrim mums ir sācies "Longo Group" publiskais obligāciju piedāvājums. Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt līdz 10 miljoniem eiro. Obligācijas ir nodrošinātas ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi. Šoreiz obligācijas būs iespēja iegādāties gan "Longo" klientiem, privātajiem investoriem, gan institucionālajiem investoriem. Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu "Longo" plāno izmantot esošo saistību refinansēšanai, kā arī uzņēmuma paplašināšanās plānu finansēšanai, kas ietver ieguldījumus apgrozāmajos līdzekļos, kuri nepieciešami jaunu auto krājumu iegādei un sagatavošanai, kā arī pārdošanas kanālu paplašināšanai. Līdzšinējā uzņēmuma darbība apliecina "Longo" spēju augt - uzņēmums ir veicis stratēģiskus ieguldījumus visos būtiskajos biznesa procesos, lai nodrošinātu izaugsmes iespējas nākotnē. Nākamais solis - būtiski palielināt automašīnu sortimentu, kā arī paplašināt fizisko tīklu esošajos tirgos.
