Lūk, kā "Rail Baltica" projekta ieviesēji plāno ietaupīt 400 miljonus eiro
"Rail Baltica" projekta ieviesēji — Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail" un nacionālais projekta ieviesējs Latvijā, uzņēmums "Eiropas Dzelzceļa līnijas" — lēš, ka, optimizējot projekta izdevumus, būtu iespējams ietaupīt aptuveni 400 miljonus eiro.
Teju 12 miljonu eiro liels ietaupījums plānots, optimizējot darbus "Starptautiskajā lidostā "Rīga"". 11,8 milj. eiro ietaupījums panākts, nomainot dzelzceļa estakādes dzelzsbetona sijas ar tērauda sijām, kā arī optimizējot K. Ulmaņa gatves pārvadu un uzbērumu. Bet 130 tūkstošu eiro ietaupījumu izdevies rast optimizējot savienojumu stiegrojumu.
Abu uzņēmumu tehniskie eksperti norāda, ka šīs izmaiņas nemazina savienojuma izturību. Turklāt, šādā scenārijā estakādes būs iespējams uzbūvēt trīs mēnešus ātrāk, jo nevajadzēs izbūvēt atsevišķu dzelzsbetona siju ražotni. "Jaunās sijas ir vieglāk saražot rūpnīcā ārpus būvlaukuma, un mazāka svara dēļ tās ir vieglāk nogādāt un uzstādīt objektā. Pie šāda risinājuma tiks samazinātas arī turpmākās uzturēšanas izmaksas," norāda eksperti.
Aptuveni pusmiljonu plānots ietaupīt Rīgas Centrālā mezgla izbūvei. Izpētē, ko veica inženiera "Egis Rail SA, DB Engineering & Consulting GMbH", "Egis Batiments International" un būvnieka "BERERIX" pārstāvji, ir rasts 503 650 eiro liels ietaupījums dzelzceļa infrastruktūras 1435 mm būvniecības izmaksās starp Prāgas un E. Beņjamiņas ielu, to pārprojektējot un pārskatot izbūvi estakādei un atbalsta sienai.
“Ir svarīgi, neraugoties uz izvēlētajiem finansēšanas modeļiem, rast finansējumu un turpināt uzsāktos darbus abās starptautiskajās stacijās, lai nodrošinātu sākotnēji plānoto dzelzceļa infrastruktūras funkcionālo savienojumu posmā Daugavkrasti (Salaspils) – Rīgas Centrālā stacija – RIX Rīgas lidosta ar esošo 1520 mm dzelzceļa infrastruktūru. Ja darbi tiktu pārtraukti, paveiktais būtu neizmantojams un darbu atsākšana būtiski paaugstinātu būvdarbu izmaksas, kā arī radītu papildu izmaksas, kas darbu turpināšanas gadījumā nebūtu nepieciešamas,” skaidroja "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.
Projektējot "Rail Baltica" Salaspils intermodālo loģistikas centru, apmēram uz pusi ir optimizēts nepieciešamā uzbēruma apjoms, kas attiecīgi mazinājis izmaksas no maksimāli lēstajiem 194 milj. eiro līdz 75 milj. eiro. Tāpat "Eiropas Dzelzceļa līnijas" radījis vairāk nekā pusmiljona eiro ietaupījumu Rail Baltica kustības vadības centra lokācijas izvēles tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādē.
Kopuzņēmuma “RB Rail” 2024. gada budžets ir samazināts par 15 procentiem jeb vairāk nekā 6 miljoniem eiro, sasniedzot 35,4 miljonus eiro. 2024. gada reorganizācijas rezultātā apvienotas un likvidētas vairākas amata vietas, kas samazinājušas personāla izmaksas par 16 procentiem jeb 3,2 miljoniem eiro, savukārt administratīvās izmaksas tiek prognozētas 7 procentu apmērā. Latvijas daļa 2025. gada globālajās projektu izmaksās sasniegs aptuveni 18 procentus.
Saskaņā ar Igaunijas un Lietuvas investīciju plāniem šobrīd paredzams, ka 2025. gada budžets būs par 15–20 procentiem mazāks. Visas izmaksas, kas saistītas ar uzņēmumiem, ir globālā projekta izmaksas, un tās sedz trīs valstis kopīgi (1/3 no katras valsts), kas arī pasūta darbus.
Projekta ieviesējs Latvijā pārvērtējis arī projekta vadības un administratīvās izmaksas, kā arī algu fondu un projekta ieviešanā iesaistīto darbinieku skaitu. Eiropas Dzelzceļa līnijas iekšējā budžeta izpilde 2024. gadā tiek plānota 5-6 procentu apmērā pret projektā veicamajām ārējām aktivitātēm, un tā nepārsniedz maksimāli pieļaujamo 7 procentu robežu. 2024. gadā ir veikti trīs budžeta grozījumi, ievērojot taupības režīmu un pārplānojot līdz gada beigām nepieciešamo finansējuma prognozi - budžets samazināts par 12 procentiem. Pārskatot algu fondu un piesardzīgi plānojot darbinieku amata vietu aizpildi, rasts 1,32 miljonu eiro samazinājums. Administratīvais un darbības nodrošināšanas budžets samazināts par 170 tūkstošiem eiro, bet infrastruktūras pārvaldības funkcijas budžets samazināts par 226,5 tūkstošiem eiro.
"Rail Baltica" 1. kārtas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt 5,5 miljardus eiro. No tiem pārrobežu koridoram atvēlēti 4,5 miljardi eiro, Rīgas integrācijai – 845 miljoni, bet punktveida objektiem, tostarp kravas terminālim un pirmajām reģionālajām stacijām – 130 miljoni.