Pierīgas novadi piedzīvos ievērojamu maksājumu pieaugumu; aicina iesaldēt pašvaldību iemaksas finanšu izlīdzināšanas fondā
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” pašvaldības 2025.gadā veiks iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā gandrīz 186 miljonu eiro apmērā, atņemot finanšu līdzekļus Rīgas un Pierīgas sekmīgai attīstībai. Ņemot vērā, ka nākamgad šo pašvaldību iemaksas plānotas par 11 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, Rīgas vicemērs un “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks aicina iesaldēt iemaksas šī gada apmērā līdz tiek mainīts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis.
“Rīgai nākamgad ir lielākais iemaksu pieaugums – no 133 miljoniem uz 138 miljoniem eiro. Galvaspilsētai fondā būs jāiemaksā par 5 miljoniem eiro vairāk, neskatoties, ka jau iepriekš norādījām uz to, ka pie šī brīža pašvaldību izmaksu sadārdzinājuma un jaunu funkciju deleģējuma būtu svarīgi neuzlikt papildu finanšu slogu pašvaldībām. Turklāt mēs jau redzam sekas šobrīd – piemēram, Rīgas sociālais budžets un līdzekļu trūkums, ko nesen aktualizējām. Tāpat nepietiekamais finansējums ielām un tiltiem. Šobrīd Rīga un Pierīga tiek “izslaukta” līdz pēdējam, bet tai pat laikā prasības par metropoles reģiona attīstību un konkurētspēju Baltijas mērogā palikušas tādas pašas un pat augstākas, bet investīcijas tam no gaisa nekritīs,” norāda Edvards Ratnieks.
Pierīgas pašvaldībām izmaksas pieaugušas par 6 miljoniem eiro (kopā 8 pašvaldībām). Piemēram, Mārupes pašvaldībai nākamgad būs jāveic iemaksas par 3,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, Ķekavas novadam – 801 tūkstošiem eiro, Saulkrastiem, pašvaldībai ar mazāko iedzīvotāju skaitu, iemaksas pieaugs par 582 tūkstošiem eiro, bet Ādažu novadam par 491 tūkstošiem eiro.
Valsts budžeta dotācija fondā nākamgad veidos 50,6 miljonus eiro, kas ir vien par 15 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. “Rīgas Metropole” ieskatā būtu svarīga lielāka valsts iesaiste pārējo reģionu atbalstīšanā, ņemot vērā, ka pirms vairākiem gadiem par labu valstij tika pārdalīta iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa, atņemot pašvaldībām (agrāk pašvaldības saņēma 80%, šobrīd samazināts līdz 75%).
Ratnieks norāda, ka iemaksas fondā šogad veic 10 pašvaldības – visas Rīgas Metropoles pašvaldības (Rīga un Ādažu, Mārupes, Ķekavas, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas novadi) un Jūrmala. Pārējās Latvijas pašvaldības ir saņēmēju lokā. Nākamgad maksātājas vairs būs deviņas pašvaldības – Siguldas novads pieskaitīts arī pie dotāciju saņēmēja.
2025.gadā lielākās iemaksas no Pierīgas pašvaldībām veiks Mārupes novads – 19,7 miljonus eiro. Ropažu novads – 9,5 miljonus eiro, Ķekavas novads – 7 miljonus eiro, Ādažu novads – 6,9 miljonus eiro, Saulkrastu novads – 1,8 miljonus eiro, Salaspils novads – 1,4 miljonus eiro, Olaines novads – 1 miljonu eiro.
Procentuāli vislielākais pieaugums būs Olaines novadam – par 35%, sasniedzot 1,4 miljonus eiro. Saulkrastu novadam pieaugs maksājums par 31%, sasniedzot gandrīz 2 miljonus eiro. Trešais lielākais pieaugums būs Mārupes novadam – 18%. Salaspils novads nākamgad iemaksās 1,4 miljonus eiro, kas būs par 17% vairāk.
“Rīgas Metropole” jau iepriekš norādīja, ka pašvaldības pēdējos gadus saskaras ar strauju izmaksu kāpumu un jaunu funkciju deleģējumu, kas pārliktas no valsts uz pašvaldībām vai no jauna izveidotas. Savukārt ienākumu daļa, neskatoties uz vidējā atalgojuma pieaugumu valstī, nesedz šo izmaksu kāpumu.
Piemēram, minimālā atalgojuma izmaiņas, jaunais pedagogu atalgojuma modelis un skolu tīkla sakārtošana, izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojuma bērniem līdzmaksājuma daļas pieaugums, deinstitucionalizācijas projekta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu izmaksu pārņemšana, skolēnu transports līdz ar skolu tīkla optimizāciju, Valsts kases aizdevumu procentlikmju būtisks, pat vairākkārtējs pieaugums, ar pašvaldību policijas funkciju nodrošināšanu saistītās izmaksas, būtisks elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksu kāpums, pieaugošās būvniecības izmaksas, sabiedrības līdzdalības projekti, dažādu pabalstu indeksācija atbilstoši esošajai situācijai u.c. lietas.
