Nieka parāda dēļ tiesu izpildītājs Rudītei atņem pusmiljonu vērtu māju. "Latvijas gāze" nedabū ne centa

Tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs 1500 eiro liela gāzes parāda dēļ izlika elektroniskajā izsolē Rudītei Gibzei piederošo īpašumu Rīgā, teju pie Mārupes novada robežas. To par 180 000 eiro nopirka „Latvijas Pasta bankas” valdes priekšsēdētājs Boriss Uļmans. Tiesu izpildītājs par darbu saņēma vairāk nekā 9000 eiro, tika nomaksāts nekustamā īpašuma nodoklis. Atlikušie apmēram 170 000 eiro pienākas kreditoram, DNB bankai. Īpašuma tirgus vērtība ir apmēram 490 000 eiro.

„Latvijas gāze”, kura piecus gadus bija tiesājusies par parāda piedziņu, nesaņēma ne centa! Tādu ietirgotās naudas sadales kārtību paredz Civilprocesa likums. Iesaistīto pušu viedokļi ir pretēji, taču pa vidu ir fakti, no kuriem nekur nespruksi. Kurš ir blēdis un kuram sirsniņa ir skaidra kā dimanta oliņa, spriediet paši. Ceram, ka šis raksts mūsu lasītājiem palīdzēs izvairīties no līdzīgām situācijām.

Čakla latviešu ģimene

Rudīte ar vīru ir strādīga latviešu ģimene. Gibzes kundze jaunībā strādāja televīzijā, vēlāk pievērsās uzņēmējdarbībai. Viņa ir 2007. gadā dibinātās SIA „Alpi-RA” valdes locekle. Uzņēmums nodarbojas ar pārtikas produktu, dzērienu un tabakas vairumtirdzniecību. Nu jau vairākus gadus Rudīte ir mājsaimniece, jo slimības dēļ strādāt nespēj.

Vīrs Alvils Gibze ir darbīgs cilvēks un pazīstams uzņēmējs. Desmit gadus nostrādājis Latvijas Televīzijā, filmējot, montējot un veidojot raidījumus. Devies uz Vāciju un Zviedriju, kur strādājis par celtnieku. 1993. gadā viņš iztur konkursu un kļūst par „Paroc Latvija” direktoru, izveidojot šā zviedru uzņēmuma Latvijas filiāli. No 2001. gada bija būvfirmas „Velve” direktors.

Kopš pagājušā gada Gibze ir Francijas mašīnbūves kompānijas „Alstom Transport” Latvijas filiāles „Alstom Transport Baltica” pilnvarotais pārstāvis. Šis uzņēmums vēlas piedāvāt „Rail Baltica” projektam savus ātrvilcienus, būvēt sliežu ceļus un infrastruktūru.

Apmēram pirms divdesmit gadiem ģimene iegādājās 5000 kvadrātmetru lielu zemesgabalu ar māju Pārdaugavā, Kabiles ielā 26. Nekustamais īpašums ir uz Rudītes vārda, bet apjomīgu kredītu ņēmis vīrs, kuram ir lielāki ienākumi, sieva ir galvotāja. Māju pārbūvēja un labiekārtoja, sakopa teritoriju, ierīkoja skaistus stādījumus.

Naudas grūtības un slimība

Diemžēl vēlāk kredītu maksāt kļuva grūti. Portāls procesilatvija.lv vēsta, ka īpašumam bija nostiprināta 420 000 eiro liela hipotēka par labu DNB bankai. Bankai lēmums par kredīta piedziņu bijis jau kopš 2014. gada aprīļa, bet piedziņa netika veikta.

Rudīte uzsver, ka viņai ar banku ir labas attiecības. Saprotot, ka tik lielu īpašumu par tirgus vērtībai atbilstošu cenu izsolē būs grūti pārdot, banka piekritusi, ka Rudīte pati meklē pircēju. Pēc speciālistu ieskata, īpašuma tirgus cena ir apmēram 490 000 eiro. Pat ja nolaistu nedaudz zemāk, pēc pārdošanas ģimene varētu pilnībā norēķināties ar banku, un vēl pārdesmit tūkstoši paliktu pašiem. Vienošanās ar banku paredzēja, ka ģimene bankai veic arī ikmēneša maksājumus, un tas tika darīts.

Īpašuma tirgošana notika lēnām un neuzkrītoši. To neizlika pārdošanā sludinājumu portālos, nesaistījās ar kādu no lielajām nekustamā īpašuma tirdzniecības firmām. Rudīte stāsta, ka īpašumu piedāvājuši paši, ar paziņu un draugu starpniecību. Varētu teikt, tirgoja negribīgi. Tīri cilvēciski ģimeni var saprast, jo nevienam negribas atstāt ar mīlestību un sirds siltumu iekārtoto māju.

Situāciju vēl smagāku padarīja Rudītes slimība. Viņai jau ilgus gadus slimo ar izkaisīto sklerozi un slimības paasinājuma laikā mēdz būt izklaidīga un aizmāršīga. Mūsu tikšanās laikā Rudīte ir laipna namamāte, taču runā lēnā tempā, daudzus faktus viņai ir grūti atcerēties.

Nesaprotamais parāds par gāzi

Gāzes parāds izrādījās tas smilšu graudiņš, kas sagrāva dārgo mehānismu. Tas radās laikā no 2007. līdz 2009. gadam, bet Rudīte neatceras un nesaprot, kā. Viņa pieļauj iespēju, ka gada vidū palielināti tarifi, bet „Latvijas gāze” klientus nav informējusi.

Rudīte apgalvo, ka brīdinājumus no „Latvijas gāzes” neesot saņēmusi. Tad uzņēmums 2011. gadā iesniedzis prasību tiesā. Rudīte neesot saņēmusi arī tiesas izsūtītās pavēstes, un viņas neierašanās dēļ tiesas sēdes vairākas reizes pārceltas. Beigās 2015. gadā tiesa lietu izskatīja bez viņas klātbūtnes. Par to Rudīte uzzinājusi tikai pērn rudenī, kad, pildot tiesas spriedumu, pie piedziņas ķēries zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs.

Šāds stāsts daudzos raisīs bailes. Iznāk, ka jebkuram no mums neliela, pašam nezināma parāda dēļ var atņemt māju vai dzīvokli! Piemēram, jums ir 50 eiro parāds par ūdeni vai elektrību. Vai arī tad tiesa drīkst aizmuguriski izskatīt lietu, un tiesu izpildītājs pārdos dzīvokli? Kā īpašniece tik ilgi varēja nezināt par parādu? Kāpēc viņa nesaņēma tiesas pavēstes un ierakstītās vēstules?

Norauj plombas un pieslēdzas patvaļīgi

Latvijas gāzes klientu apkalpošanas centrā skaidro: ja klients nav samaksājis kārtējo rēķinu, viņam nākamajā mēnesī sūta atgādinājuma vēstuli. Ja joprojām nesamaksā, sūta vēl vienu brīdinājuma vēstuli, bet pēc tam vairs ne.

Ja nevar vienoties par parāda samaksu, var atslēgt gāzes padevi. Ja „Latvijas gāzes” darbinieki nevar iekļūt īpašumā, uzņēmums lūdz policijas palīdzību. Īpašniekam sūta vēstuli, lūdzot noteiktā datumā nodrošināt piekļuvi gāzes iekārtai. Ja arī tad gāzes lietotājs nelaiž mājā vai dzīvoklī, viņam var uzlikt administratīvo sodu.Administratīvo pārkāpumu kodeksa 98.1 pantā par gāzes lietošanas noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām paredzēts sods līdz 140 eiro, par gāzes patvaļīgu patērēšanu – no 70 līdz 280 eiro.

Ja parāds joprojām netiek samaksāts, lietu var nodot kādai no parādu piedziņas firmām – „Paus Konsults”, „Lindorff” vai citai, kas uzvarējusi konkursā. Ja arī tad neizdodas piedzīt parādu, „Latvijas gāze” sniedz prasību tiesā.

Izdevās noskaidrot, ka mājai Kabiles ielā 26 parāda dēļ jau 2009. gadā atslēgta gāzes padeve, noplombējot skaitītāju mājā. Tad parāds bija 879,40 lati. Vienojušies, ka īpašniece parādu segs pa daļām, maksājumi veikti 2009. gada jūlijā un augustā, pēc tam nav maksāts.

Vēlāk „Latvijas gāze” konstatēja, ka plombas ir norautas un mājas iemītnieki patvaļīgi pieslēgušies gāzei. 2011. gadā uzņēmuma darbinieki atkal noplombēja skaitītāju mājā un šoreiz atslēdza gāzes padevi atzarojumā no ielas. Tad parāds bija 1054 eiro liels. Arī patlaban gāzi šai mājai nepiegādā.

„Latvijas pastam” sūdzību nav bijis

Gibzes kundze stāsta, ka nav saņēmusi ne „Latvijas gāzes” paziņojumus, ne paziņojumus par tiesas sēdēm, ne arī daļu paziņojumu no tiesu izpildītāja.

Kaut arī pasta sūtījumi nav simtprocentīgi droši, likumdevēji uzskata, ka mūsu pastkastītes ir neuzlaužamas kā seifi un pasts strādā kā Šveices pulkstenis. Ieviests pat speciāls termins – pasta sūtījumu saņemšanas prezumpcija.

Civilprocesa likuma 56.1 pantā rakstīts, ka tiesas dokumenti, kas nosūtīti uz deklarētās dzīvesvietas adresi, skaitās piegādāti septītajā dienā pēc nosūtīšanas. Šā panta otrajā daļā, kā arī Paziņošanas likuma 8. panta ceturtajā daļā teikts, ka arī tad, ja pasts dokumentu nosūtījis atpakaļ, tik un tā tiek uzskatīts, ka adresāts to saņēmis septītajā dienā pēc nosūtīšanas.

„Latvijas Pasta” ārējo komunikāciju daļas vadītāja Gita Valtenberga atbild, ka Kabiles ielā 26, pēc Valsts zemes dienesta adrešu reģistra datiem, ir divi dzīvokļi, taču uzstādīta tikai viena pastkastīte.

Patiešām, agrāk te bija divi dzīvokļi. Pārbūves laikā tie apvienoti, bet mājas īpašniece izmaiņas nav dokumentējusi. Adreses likvidēšanu pēc īpašnieka iesnieguma veic pašvaldības dome vai tās institūcija. Dažkārt adreses Kabiles ielā 26 vietā tiek norādīta adrese Kabiles ielā 26-1. Bet vai tāpēc vēstules nav jāmet pastkastītē?

Tālāk Valtenberga raksta, ka laikā no 2011. gada par konkrēto piegādes teritoriju nav bijis pretenziju vai sūdzību par sūtījumu piegādi, tāpēc adresāta minētie apgalvojumi nav uzskatāmi par patiesiem.

Saskaņā ar Pasta likumu adresātam ir tiesības ziņas par sūtījumu izsniegšanu pieprasīt sešu mēnešu laikā, uzrādot kvīts oriģinālu (kas, saprotams, atrodas pie sūtītāja, nevis adresāta). Valsts iestādēm šīs ziņas pasts sniedz arī par ilgāku laika posmu.

Apņemas samaksāt četros mēnešos

Pagājušā gada 10. septembrī zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs nosūta Rudītei Gibzei paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu un lūdz līdz 23. septembrim samaksāt parādu „Latvijas gāzei”, kas kopā ar tiesāšanās izdevumiem sasniedzis jau 1500,38 eiro, tiesu izpildītāja amata atlīdzību par parāda piedziņu – 344,25 eiro, kā arī dokumentu nosūtīšanas izmaksas 2,96 eiro. Tam pierēķināts 21% PVN jeb 420,12 eiro un vēl 2,85 eiro valsts nodeva. Pavisam jāsamaksā 1953,13 eiro.

Rudīte šo paziņojumu saņem novēloti, tikai 28. septembrī. Viņa 6. oktobrī dodas pie Veinberga un aizpilda mantiskā stāvokļa deklarāciju. Rudīte norāda, ka ir mājsaimniece, taču viņas ienākumi ir 2000 eiro mēnesī. Tādu summu Rudītei vīrs izsniedz saimniecības izdevumiem un mājas uzturēšanai. Rudīte lūdz atbloķēt viņas bankas kontu un rakstveidā apņemas parādu nomaksāt četros mēnešos, katru mēnesi maksājot 500 eiro.

Kāpēc neuzrādīja kustamo mantu?

Deklarācijā jāuzrāda arī kustama manta. Šo sarunas daļu abi atceras atšķirīgi. Rudīte jautājusi Veinbergam: “Ko man te rakstīt – gludekli, veļas mašīnu, traktoru? Viņš teica: “Nerakstiet neko, ievelciet tur strīpu!” Es arī ievilku strīpu.”

Veinbergs sarunu atceras citādi: “Teicu, lai uzrāda mantu, kuru var pārdot izsolē. Ja tādas mantas nav, tad lai velk strīpu.”

Kaut gan māja pilna ar vērtīgām mantām (ādas dīvāni, dārgs televizors, virtuves iekārta, moderna sadzīves tehnika utt.), Rudīte deklarācijā norādīja, ka kustamas mantas viņai nav. Tam bija ļoti nopietnas sekas.

Mēneša laikā Rudīte nesamaksāja pirmos 500 eiro. Līdz ar to tiesu izpildītājam bija brīvas rokas rīkoties tālāk.

Nekustamais īpašums ir pēdējais, uz kuru var vērst piedziņu. Civilprocesa likuma 570. panta trešajā daļā teikts, ka piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu pieļaujama, ja, piemērojot citus piespiedu izpildes līdzekļus, piedzinēja prasījumu saprātīgā termiņā (!!!) nav iespējams apmierināt.

Arī šo likuma normu tiesu izpildītājs var apiet, manipulējot ar vārdiem „saprātīgā termiņā”, jo nekur nav rakstīts, cik garš ir saprātīgais termiņš. Bieži vien, ja parādu nesamaksā triju mēnešu laikā, tiesu izpildītājs apķīlā īpašumu. Jo vērtīgāks īpašums, jo vairāk tiesu izpildītājs nopelnīs no pārdošanas!

Kāda aina iznāca šajā gadījumā? Algas Rudītei nav. Naudas kontā nav. Automašīnas nav. Pati norādījusi, ka citas kustamas mantas arī nav. Tātad tiesu izpildītājs likumīgi var ķerties pie viņas mājas!

Steidzamais novērtējums

Veinbergs 10. novembrī pieņēma lēmumu par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu. Tas pirkts kredītā, kas vēl nav nomaksāts, tāpēc faktiski pieder bankai. Tiesu izpildītājam nav jāprasa atļauja bankai, lai izliktu īpašumu izsolē, taču viņam banka par to jāinformē. Un tad bankai nekas cits neatliek, kā pievienoties lietai.

Līdz šim brīdim Gibzes varēja apturēt izsoli, samaksājot tiesu izpildītājam parādu „Latvijas gāzei” – 1953 eiro – un nekustamā īpašuma nodokli. Vispārējā gadījumā, atbilstoši Civilprocesa likumam izsoli varēja apturēt vienīgi tad, ja samaksāja arī atlikušo kredītmaksājumu – apmēram 420 000 eiro!

Rudītes advokāte Iveta Pazare informē, ka Gibzēm bija vienošanās ar banku. Tāpēc šoreiz izsoli varēja apturēt, samaksājot tikai parādu „Latvijas gāzei” un nekustamā īpašuma nodokli. Banka apturētu izpildu lietvedību, Gibzes saglabātu māju un varētu turpināt to piedāvāt par reālu tirgus cenu.

Jau nākamajā dienā, 11. novembrī, firma „Interbaltija” bija sagatavojusi novērtējumu, iesietu dokumentu uz 36 lappusēm.

Rudīte atceras, ka ap pusastoņiem vakarā pie durvīm piezvanījis kāds vīrietis. Teica, ka ir vērtētājs, un lūdza ielaist mājā. Nestādījās priekšā, dokumentus neuzrādīja. Rudīte sacīja, lai nāk nākamās dienas rītā, kad būs gaišs. “Nē, mani Veinbergs ļoti steidzina!” Nākamajā dienā vērtētājs neatnācis.

Novērtējumā rakstīts, ka nekustamā īpašuma Kabiles ielā 26 visvairāk iespējamā piespiedu pārdošanas vērtība ir 165 000 eiro. Atcerēsimies, ka piespiedu pārdošanas vērība ir ātrās realizācijas cena, krietni zemāka par tirgus vērtību.

Īpašums nofotografēts tumsā. Advokāte Pazare uzskata, ka novērtējumu nav iespējams sagatavot vienas dienas laikā, un pieļauj, ka faktiski tas tapis vēlāk. Gan Rudīte, gan advokāte secina, ka novērtējums ir nepilnīgs un kļūdains. Piemēram, rakstīts, ka mājai ir lokālā kanalizācija, kaut gan tā ir pieslēgta pilsētas kanalizācijai.

Nesamaksāja, jo bija slima

Nesamaksāto maksājumu tiesu izpildītājam Rudīte skaidro ar veselības stāvokļa pasliktināšanos. Viņai 29. oktobrī virtuvē uzkrita plaukts ar glāzēm, un stikli pārgrieza roku vēnas. Cietušajai injicēja zāles pret stingumkrampjiem, kas nebija savienojamas ar medikamentiem, kurus lietoja, lai ārstētu izkaisīto sklerozi. Divus mēnešus jutusies ļoti slikti, galva bija kā ar vati piebāzta. Vīram par tikšanos ar tiesu izpildītāju un parakstīto apņemšanos Rudīte nepastāstīja.

Veinbergs 23. novembrī paziņojumu par izsoli izsūtīja visām iesaistītajām pusēm, tostarp „Latvijas gāzei” un DNB bankai. Rudīte šo paziņojumu nesaņēma, un pasts vēstuli nosūtīja atpakaļ Veinbergam.

Pircējs Uļmans apskata māju

Decembra sākumā pie Rudītes pēc paziņu ieteikuma ierodas Boriss Uļmans apskatīt māju. Rudīte viņam izrāda visas telpas. Par izsoli viņa nezina un domā, ka Uļmans grib pirkt māju par īsto tirgus cenu. Viņam māja patīk, par cenu pirmajā tikšanās reizē nerunā, bet nolemj vēlāk sazvanīties.

Tagad Rudīte ir sašutusi par Uļmana viltību: “Ja būtu zinājusi, ka māja izlikta izsolē, nebūtu viņu laidusi iekšā!”

Rudītes vīrs Alvils Gibze par izsoli uzzina tikai decembra beigās, no paziņām. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma pārdošanu atceļ, bet jau uzsākto elektronisko izsoli pārtrauc, ja parādnieks ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tās beigu datuma (kas bija šā gada 4. janvārī) tiesu izpildītājam samaksā parādu un sprieduma izpildes izdevumus. Rudīte tagad stāsta, ka vīram atlicis par maz laika, jo bija sākušās svētku brīvdienas un bankas nestrādāja.

Par izsoli uzzina arī Rīgas dome un informē tiesu izpildītāju, ka īpašumam ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds. Veinbergs zvana Rudītei, un viņa 29. decembrī to samaksā. Parāds „Latvijas gāzei” joprojām netiek maksāts.

Elektroniskā izsole mēneša garumā

Elektroniskajā izsoļu portālā izsoles.ta.gov.lv īpašums tika izsolīts no 2. decembra līdz 4. janvārim pulksten 10. Izsolei varēja pieteikties līdz 22. decembrim, tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga depozīta kontā Valsts kasē iemaksājot 16 500 eiro nodrošinājuma naudu (10% no sākumcenas).

Šīs izsoles solis bija 5000 eiro, tātad māju ar zemi varēja iegūt, nosolot vismaz vienu soli jeb ne lētāk kā par 170 000 eiro. Solīšana varēja sākties jau pirmajā izsoles dienā, 2. decembrī, ja kāds no interesentiem bija iemaksājis nodrošinājuma naudu. Īpašumu nosolīja par 180 000 eiro, tātad solīšana bija veikta trīs reizes.

Vislielākais vinnētājs ir Uļmans

Izsolē uzvarēja „Latvijas Pasta bankas” valdes priekšsēdētājs Boriss Uļmans, mēneša laikā viņš samaksāja visu nosolīto summu.

Viņa tēvs Mihails Uļmans ir viens no holdinga „Mono” dibinātājiem. Tagad Mihailam Uļmanam pieder dažādu nozaru uzņēmumi, tostarp veikalu ķēde „Mego”, „Lateko līzings” un „Ogres trikotāža”, kā arī „Latvijas Pasta banka”, kurā valdes priekšsēdētāja amatu ieņem viņa dēls.

Līdz 2006. gadam Mihails Uļmans bija uzraudzības padomes priekšsēdētājs „Lateko bankā” (tagad tā ir „Norvik banka”). Interesanti, ka 2007. gadā viņš iegādājās lielāko daļu skandalozā zemes uzpircēja Gata Saknīša īpašumu. Vēl 2006. gadā Saknītis bija lielākais zemes īpašnieks Latvijā, bet jau 2008. gadā lielākais Latvijas zemes īpašnieks privātpersonu vidū ir Mihails Uļmans.

Veinbergs nopelna deviņus tūkstošus

Vinnēja arī tiesu izpildītājs. Viņš par savu darbu saņem fiksēto amata atlīdzību, kā arī procentus no atgūtās summas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 451.

Ja atgūtu tikai parādu par gāzi 1500,38 eiro apmērā, Veinbergs saņemtu fiksēto amata atlīdzību 113,83 eiro un vēl 15% no atgūtās summas. Pārdodot kustamo mantu, papildus saņem nelielu naudu par mantas aprakstīšanu – piemēram, 36,99 eiro, ja mantas apraksts ir līdz 10 pozīcijām, vai 133,32 eiro, ja mantas apraksts ir no 51 līdz 100 pozīcijām. Īsāk sakot, krāmēšanās ar kapeikām.

Toties, ja ietirgo vairākus simtus tūkstošus eiro, lieta iegūst pavisam citu vērienu. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, atgūstot summu no 142 288 līdz 711 436 eiro, tiesu izpildītājs saņem amata atlīdzību 8039,25 eiro plus 3% no atgūtās summas, kas pārsniedz 142 287 eiro. Līdz ar to šajā izsolē Veinbergs nopelnīja 9170,61 eiro.

„Latvijas gāze” nesaņem ne centa

Kaut arī māja pārdota, Rudīte ar vīru palikuši bankai parādā vairāk nekā 200 000 eiro. Zaudējusi arī banka, jo nesamaksātajai kredīta daļai vairs nav nodrošinājuma. Viens ir maksāt kredītu par māju, kurā pats dzīvo, bet nav nekāda stimula turpināt maksāt kredītu par namu, kurā ievāksies kāds cits.

Ietirgotos 180 000 eiro sadalīja atbilstoši Civilprocesa likuma 628. pantam. Vispirms amata atlīdzību saņēma tiesu izpildītājs. Pēc tam samaksāja nekustamā īpašuma nodokli par 2016. gadu. Atlikusī summa, apmēram 170 000 eiro, pienākas bankai.

Interesanti, ka „Latvijas gāze”, kura piecus gadus bija tiesājusies par parāda piedziņu, pēc izsoles nesaņēma ne centa! Turklāt pilnīgi likumīgi, jo vispirms jāapmierina kreditora (bankas) prasījums. Uzņēmums naudu saņemtu tikai tad, ja izsolē īpašumu pārdotu dārgāk par 420 000 eiro, kas nebija reāli.

Tagad Veinbergam jāmeklē citi ceļi, lai piedzītu Gibzes parādu par gāzi. Vai tiesu izpildītājs patiešām ticēja, ka lepnajā mājā nav nevienas vērtīgas mantas? Notirgojot kaut ko no iedzīves, varētu savākt „Latvijas gāzes” prasīto summu. Taču tiesu izpildītājam tas būtu darbietilpīgs un neienesīgs pasākums.

Tāpēc izvēlamies citu ceļu un odu nositam ar lāpstu. Kreditoru un īpašnieces cerības ir sagrautas, beigu rezultāts „kā pēc atomkara”, toties Veinbergs ir labi nopelnījis. Bet Uļmans – vēl labāk.

Tiesu izpildītājiem tā ir ierasta prakse. Neliela parāda dēļ izsolē izliek visus cilvēkam piederošus īpašumus, un pārsimt eiro parāda dēļ ģimene var zaudēt māju, vasarnīcu un lauku zemi. Toties tiesu izpildītāji ir brangi nopelnījuši.

Advokāti piesaista pārāk vēlu

Rudīte patlaban nav noskaņota saiņot mantas un izvākties no mājas. Viņas advokāte uzsver, ka kliente slimības dēļ nevarēja apzināties savas rīcības sekas, un tiesā iesniegta prasība par viņas rīcībspējas daļēju ierobežošanu.

Bet vai tas ko glābs? Arī veseli cilvēki nezina likumus, pieļauj kļūdas un iekrīt juridiskās lamatās. Tāpēc, kārtojot īpašuma lietas, der ņemt līdzi savu, zinošu juristu. Tagad izsoles akts ir apstiprināts, un kaut ko labot būs ļoti grūti.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 3. maijā pieprasīja zvērinātam tiesu izpildītājam Veinbergam šajā lietā sniegt rakstveida paskaidrojumu. 3.jūnijā pieņemts lēmums sākt disciplinārlietu pret Veinbergu.

Pazare informē, ka banka izsolē iegūto naudu nav saņēmusi un nepieprasīs to no Veinberga tik ilgi, kamēr turpināsies tiesāšanās. Gadījumā, ja Gibzei izdosies atgūt māju, tiesu izpildītājs naudu atmaksās Uļmanam.