Zinātnieku ieteikumi labākajiem rudens brīvdienu galamērķiem
Tuvojas brīvdienas un laika prognozes Latvijā sola saulainu, patīkamu, krāsaino lapu pilnu rudeni. Tas nozīmē ideālus foto kadrus sociālajiem tīkliem, skaistas pastaigas vienatnē, ar ģimeni vai draugiem, un protams – galvas lauzīšanu, kurp doties!?
Ja Islande lepojas ar geizeriem, Grieķija ar salām, ASV ar lielo kanjonu, Norvēģija ar fjordiem, bet Francija ar vīnogu laukiem kalnu nogāzēs, tad - kas ir tas īpašais Latvijā? Kas mūsu zemes ainavā ir tāds, kas liek ietrīsēties sirdij lepnumā un priekā? Kas veido mūsu nacionālo identitāti un piederības sajūtu?
Latvijas zinātniekiem ir pētījumos balstītas atbildes uz šiem jautājumiem! Sigulda – vienmēr droša izvēle, bet Latvijā ir vēl vismaz 17 citi, unikāli galamērķi, kurp doties šoruden! Izpētiet Latvijas zinātnieku izveidoto Latvijas ainavu atlantu digitālā versijā un izvēlieties sev atbilstošāko veidu, kā apceļot un iepazīt Latviju!
Atlantā atradīsies noderīgu un interesantu informāciju par Latvijas ainavu dažādos šķērsgriezumos. Šeit ir zinātnieku paveiktais Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pasūtītājā un Latvijas Zinātnes padomes koordinētajā Valsts pētījumu programmā Tā ir nesen kā noslēgusies un veltīta Latvijas ainavām un zemei, īpaši koncentrējas uz nacionālās nozīmes ainaviski vērtīgo teritoriju pārvaldību Latvijā, lai palīdzētu saglabāt, atjaunot un attīstīt Latvijas unikālo dabas un kultūras mantojumu. Atlantā ir apkopota arī zinātnieku paveiktais citos pētījumu projektos, piemēram, analizējot ainavu kultūrvēsturisko nozīmi.
Aicinām iepazīt Latviju no 3 dažādiem ainavu šķērsgriezumiem.
Starp visām Latvijas ainavām ir apvidi, kurus intuitīvi uztveram kā augstvērtīgus un izcili skaistus, piešķiram šiem apvidiem lielāku, bieži arī simbolisku nozīmi. Tie ir tie īpašie punkti, uz kuriem dodamies brīvdienās, kurus gribam parādīt ārvalstu viesiem un kuri foto kadros ik pa laikam pārādās katra Latvijas iedzīvotāja sociālajos tīklos vai foto krājumos.
Dodies uz Latvijas ainavu atlanta nacionālo ainavu sadaļu un izpēti, kur jau esi bijis, kur vēlies doties pirmo reizi vai atkārtoti. Nacionālās ainavas ir atrodamas visā Latvijas teritorijā.
Digitālajā kartē, izvēloties katru no tiem, redzēsiet Nacionālās ainavas pasi, kurā apkopoti pamatdati par šo ainavu, bet ailītē “Informācija - view”, piekļūsiet plašākam sagatavotam materiālam par konkrētās vietas nacionālo vērtību, ainavas pieejamību un raksturīgajām iezīmēm un citām interesantām detaļām, kas noderēs izpētes ceļā, dodoties uz izvēlēto nacionālo lepnumu.
Kas ir šīs 18 Latvijas nacionālās ainavas, mūsu lepnumi?
1. Gaujas senieleja
2. Abavas senieleja
3. Daugavas loki
4. Daugava pie Kokneses
5. Teiču purvs
6. Ķemeru tīrelis
7. Salacas ieleja un Burtnieks
8. Pededzes ieleja
9. Vidzemes pauguraine Piebalgā un Vestienā
10. Latgales ezeraine Rāznas un Rušona apkārtnē
11. Zemgales līdzenums pie Rundāles un Bauskas
12. Veclaicenes pauguraine
13. Talsu pauguraine
14. Piejūra un Lībiešu krasts
15. Sēlija pie Saukas ezera
16. Kuldīgas vecpilsēta un Ventas ieleja
17. Ložmetējkalns Tīreļpurvā
18. Rīgas vēsturiskais centrs un Mežaparks
Nedaudz atšķirīgu Latvijas apceļošanas veidu piedāvā Latvijas kultūrainavas. Tās būs interesantas tiem ceļotājiem, kuriem patīk redzēt ainavas un cilvēku dzīves mijiedarbību un, kuri paši vēlas saskatīt un meklēt Latvijai raksturīgās vietas.
Dabas ainavas, kuras kādā veidā ir ietekmējusi cilvēka darbība, tiek sauktas par kultūrainavām. Kultūrainavas ir tikpat nozīmīgas un mūsu identitāti veidojošas, kā dabas veidotās ainavas. Tās veido daļu no mūsu dzīves telpas un raksturo mūsu sabiedrības vērtības. Kultūrainavu kā vēsturisko mantojumu pamatā veido daba un cilvēka darbības rezultātā radītie objekti dažādos laika posmos. Pievērs tām uzmanību un saskati Latvijas personību!
Izvēloties šo Latvijas iepazīšanas veidu, galamērķis nav tik būtisks, būtisks ir veids, kā skatīsieties uz Latvijas ainavu. Proti, varat doties uz jebkuru vietu Latvijā, un fokusējieties uz vienu vai vairākiem kultūrainavu veidiem - skursteņiem, ceļiem, dzirnavām, pļavām utml. - ieraugiet tos un novērtējiet! Ainavu atlanta sadaļā par katru no šiem veidiem, varat atrast norādes, kādiem tieši ainavas aspektiem pievērst uzmanību.
1. Ansambļu ainavtelpa jeb cilvēku radītu ēku un objektu kompleksi dabīgā ainavā. Tādi piemēram, ir piļu un muižu kompleksi, ar papildbūvēm, dīķiem, parkiem u.c. elementiem
2. Latvijas vēsturisko ceļu ainava tostarp to koku alejas un pļavas līdzās
3. Industriālais kultūrmantojums jeb ainavā ienākušie skursteņi, sliedes, dzelzsbetons un ražošanas ēkas
4. Agro ainavas transformācijas procesi jeb lauksaimniecības lauki ainavā
5. Pilsētas telpa un ūdensmalas jeb pilsētu ielaušanās dabā
6. Industriālā lauku ainava, kuru akcentē ražošanas un rūpniecības vizuālā saplūšana ar dabas ainavu
7. Dabisko pļavu ainava
8. Piejūras ainava
9. Lauku sētas, kas akcentē latviešu dzīves telpu un dzīvesziņu
10. Sakrālā ainavtelpa jeb esošie un izzudušie garīguma centri ainavā
11. Pilsētu vēsturiskie centri ar akcentu uz ēku jumtiem
12. Energo ainavas sintēze, kas akcentē alternatīvo enerģijas avotu klātbūtni ainavā, piemēram, saules paņeļus, vēja turbīnas u.c.
Ja 18 nacionālās ainavas ir pārāk plaša izvēlē, jo gribas doties visur, bet visur pagūt nevar, tad Latvijas ainavu atlants piedāvā koncentrēties un iepazīt Latvijas kanoniskās ainavas. Tādas ir 8 un daļa no tām sakrīt ar nacionālajām ainavām. Kāda ir atšķirība?
Latvijas kultūras kanons ir tapis, iesaistot sabiedrību un ekspertus, lai saprastu un izceltu Latvijas kultūras stūrakmeņus. 99 vērtības septiņās kultūras nozarēs 2008. gadā tika apvienotas Latvijas kultūras kanonā. Bet ar laiku nostiprinājās atziņa, ka arī Latvijas zeme un ainava ietekmē un ir daļa no mūsu kultūras un kultūras mantojuma, tāpēc to papildināja astoņas ekspertu rūpīgi izraudzītas kanoniskas Latvijas ainavas.
Latvijas ainavu atlanta Kanonisko ainavu sadaļā atradīsiet noderīgu un plašu informāciju par katru no šiem galamērķiem. Šeit, piemēram, ir vietas apraksts (arī audio formātā), kas ietver interesantus stāstus par pašu vietu un tās vēsturi, nozīmi reģionam, dziesmām, dzeju, romāniem un stāstiem, kuros ir attēlota katra no šīm ainavām. Piemēram, dodieties uz par ozolu zemi dēvēto Abavas senieleju, ceļā noskaņu radīs Raimonda Paula un Jāņa Anerauda “Nakts dziesma”, bet, dodoties iepazīt Daugavas ainavu, tās kanonisko nozīmi akcentēs Mārtiņa Brauna „Saule, Pērkons, Daugava” . Atlantā pie katras no kanoniskajām ainavām varat izpētīt arī vietu fotoattēlos, ainavas vēsturiskas ilustrācijas, kā arī aprakstu un diskusijas par šo vietu dažādu laiku preses izdevumos.
1. Abavas senielejas ainava
2. Daugavas ainava
3. Zemgales līdzenuma ainava
4. Gaujas senielejas ainava
5. Latgales ezeraines ainava
6. Latvijas mežu ainava
7. Piejūras ainava
8. Vidzemes pauguraiņu ainava
Izvēloties jebkuru no šiem Latvijas iepazīšanas veidiem, izmantojot digitālo Latvijas ainavu atlantu, procesu var papildināt ar izglītojošu vai izzinošu funkciju. Tas īpaši saistoši ir ģimenēm, kurās skolēni apgūst Latvijas vēsturi, Latvijas ģeogrāfiju, vizuālo mākslu vai kultūras vēsturi. Atlantā sadaļā “Ainavu stāsti” kartē varat apskatīt, vai izvēlētā galamērķa tuvumā ir punkti, kas atspoguļoti dažādās Latvijas gleznās, senajos zīmējumos un vēsturiskās ilustrācijās, citu Latvijas iedzīvotāju mūsdienu fotogrāfijās dažādos gadalaikos.
Atlants ļauj gan izpētīt kurp doties, gan pamatīgi sagatavoties jau mājās vai ceļā esot, proti, izzināt galamērķa ainavu datus un vēsturi, papildinot aktīvu dienu ar noderīgu informāciju.
Atlanta izmantošana aizraujošai Latvijas apceļošanai ir tikai viena neliela šķautne rezultātiem, ko rada Valsts Pētījumu programmas (VPP) projekts “Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi”. Projektā rezultāti ir vērtīgi arī zemju apsaimniekotājiem, zinātniekiem, pedagogiem, pašvaldību un valsts politikas veidotājiem, jo šeit ir detalizēti izvērtēta zemes izmantošanas efektivitāte, noteikti to ietekmējošie faktori, alternatīvie veidi, kā konkrēto reģionu zemi izmantot, un izstrādāti metodoloģiskie risinājumi ainavu kartēšanai un apsaimniekošanai.
Projektu īstenoja piecas zinātniskās institūcijas - Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (LVMI “Silava”), Vidzemes Augstskola (ViA) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).
Ja vēlies iepazīt citu nozaru Latvijas zinātnieku darba rezultātus, kas sasniegti, īstenojot Latvijas Zinātnes padomes administrēto Valsts pētījumu programmu projektus, lai mūsu ikdienu padarītu kvalitatīvāku, aizraujošāku, drošāku un visādi citādi labāku, ieklausies pašu zinātnieku stāstos viegliparzinatni.lv. Savukārt, par nozīmīgiem notikumiem, sasniegumiem un norisēm Latvijas zinātnē, lasi Researchlatvia.gov.lv.
