VIDEO: Elektroauto drošības līmenis: vai braukt ar šo mašīnu ir bīstamāk?
foto: Publicitātes foto
Gada auto 2024
Auto un tehnoloģijas

VIDEO: Elektroauto drošības līmenis: vai braukt ar šo mašīnu ir bīstamāk?

Sadarbības projekts

Mūsdienu sabiedrība ir visai naska uz dažādu mītu radīšanu. Teju vai jebkura novitāte, kas ienāk cilvēku dzīvē, vismaz sākumposmā bieži sastopas ar “veco vērtību” aizstāvju pretsparu. Elektroauto nav izņēmums, un, pieaugot šo transportlīdzekļu skaitam, mediju telpā parādās dažādi apšaubāmi apgalvojumi. Tie lielākoties rod augsni cilvēku prātos mītošos stereotipos, taču nereti spēj raisīt bažas arī plašākā sabiedrības daļā. Tādēļ labākais risinājums vienmēr ir izskaidrojums.

Internetā joprojām visai bieži sastopams pieņēmums, ka elektroauto drošības ziņā jūtami atpaliek no automobiļiem ar iekšdedzes dzinēju, tādēļ braukt ar e-auto esot bīstami. Šajā rakstā centīsimies aplūkot elektroauto un braukšanu ar šiem spēkratiem no drošības viedokļa, kā arī uzklausīt uzrunāto ekspertu domas, lai noskaidrotu, cik uzticami ir elektroautomobiļi un vai kādiem aspektiem drošības jomā būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

Ievēroti visi standarti

Lai rūpētos par elektroauto drošību, ir izstrādāta un ieviesta dzīvē vesela virkne speciālu prasību. Tās galvenokārt domātas e-auto ražotājiem un servisa uzņēmumiem un būtībā lielā mērā līdzinās standartiem, kādi tiek piemēroti automobiļiem ar iekšdedzes dzinēju (ICE). Atšķiras galvenokārt tehnoloģijas, kā arī konstrukcija, līdz ar to e-auto ir ieviestas atsevišķas papildu drošības prasības. Cik zināms, ražotājiem nesagādā grūtības ievērot visus noteikumus, un to apliecina arī dažādi testu rezultāti. Piemēram, drošības institūta Euro NCAP jeb Eiropas jauno automašīnu novērtēšanas programmas testu rezultātos daudzas elektriskās automašīnas saņēmušas augstāko novērtējumu, tāpat tās ir līderu pulkā atsevišķās drošības kategorijās.

Arī braukšanā uz ceļa jeb aktīvās drošības jomā elektroauto praktiski neatšķiras no ICE automašīnām. Kā uzskata Somijas superātrās uzlādes tehnoloģiju uzņēmumu “Kempower” Biznesa attīstības vadītājs Baltijā Mārtiņš Stirāns, braukt ar elektroauto noteikti nav bīstamāk kā ar jebkuru citu automašīnu – vienalga, vai to darbinātu benzīns, dīzeļdegviela vai gāze. “Raugoties no ceļu satiksmes viedokļa, visi auto ir zināmā mērā bīstami, bet elektroautomobilis noteikti nav bīstamāks par pārējiem,” saka Mārtiņš Stirāns. “Vērtējot pašas konstrukcijas drošību, lai jebkurš automobilis varētu tikt reģistrēts dalībai ceļu satiksmē un sertificēts, tam jāiziet visas nepieciešamās tehniskās pārbaudes, drošības testi u.c. Tāda kārtība pastāv visā pasaulē, īpaši skrupulozi visas prasības vērtē Eiropā un citās attīstītajās valstīs. Teiksim, ja kāds elektroauto vai pat atsevišķs modelis būtu bīstamāks ekspluatācijā nekā citas automašīnas, tas nesaņemtu braukšanas atļauju. Tādējādi top skaidrs, ka visi e-auto, kas pieejami tirdzniecībā, ir konceptuāli sertificēti un atbilst nepieciešamajām drošības prasībām, lai ar tiem brauktu.”

Mediji mīl izcelt incidentus

Mārtiņš Stirāns akcentē vēl vienu lietu, kuras iespaidā daudziem, iespējams, varētu rasties priekšstats par elektroauto nepietiekamo drošību. “Presē palaikam parādās ziņas par auto aizdegšanos, un īpaši tas tiek izcelts saistībā ar elektromobiļiem,” norāda eksperts. “Taču es vēlētos teikt, ka atsevišķas kļūmes iespējamas jebkuram auto, it sevišķi pēc avārijām vai citiem bojājumiem, piemēram, ja mašīna cietusi plūdos. Manā rīcībā nav statistikas, kas parādītu, ka elektroauto būtu lielāks vai mazāks risks attiecībā uz šādiem negadījumiem. Taču nesen lasīju kādu pētījumu, kurā tika minēts, ka auto aizdegšanās, vērtējot statistiski, biežāk novērojamas ICE mašīnām, nevis elektroauto. Mediji un sabiedrība parasti vairāk uzmanības pievērš tieši elektromobiļiem, jo tā ir mūsu laika aktualitāte, kas cīnās par savu vietu pasaulē, un tai ir gan pretinieki, gan aizstāvji.

Var pat teikt, ka patlaban saistībā ar elektroauto joprojām noris viedokļu kauja. Tādēļ jebkura ķibele, kurā iesaistīts e-auto, nereti tiek izcelta un parādīta spožā gaismā. Turpretī ICE automobiļu aizdegšanās vai citas ar tiem notiekošas nepatikšanas ir kļuvušas tik ikdienišķas, ka tām vairs neviens nepievērš uzmanību. Tādēļ, ja, piemēram, vēlēsimies sameklēt Google informāciju par šādiem incidentiem, vienmēr sākumā izlēks ārā negadījumi, kuros iesaistīti elektroauto, bet daudz retāk parādīsies līdzīgas ķezas ar ICE automašīnām. Un šis apstāklis lielā mērā arī ir konkrētā mīta pamatā.”

Elektroauto ir labāka aizsardzība pret ūdeni

Nereti TV un internetā nācies redzēt plūdos noslīkušas automašīnas. Vēl šogad Latvijā lietavu dēļ vietām ielas bija pārvērtušās upēs, kur, pa pusei nogrimuši ūdenī, stāvēja arī auto. Tāpat pavisam  nesen Eiropas vidienē bija daudz lielāka mēroga un postošāki plūdi, un šādas dabas kataklizmas atkārtojas arvien biežāk. Taču dažreiz nemaz nevajag pārāk lielu peļķi, lai varētu nodarīt ievērojamus bojājumus savam auto. Mārtiņš Stirāns norāda, ka arī viņam praksē ir nācies sastapt situācijas, kurās ICE mašīnai, pārāk strauji iebraucot dziļākā peļķē, salūzt dzinējs. “Autovadītājiem ir pazīstams tāds termins kā hidrotrieciens,” uzsver Mārtiņš Stirāns. “Šādā situācijā auksts ūdens tiek ierauts karstā dzinējā pa gaisa padeves sistēmu, un tas var nodarīt automašīnai ievērojamus vai pat neatgriezeniskus bojājumus. Tās motors bieži tiek tiktāl sabojāts, ka var būt nepieciešams tā kapitālais remonts vai pat nomaiņa, kas izmaksā ļoti dārgi.” Hidrotrieciens var bojāt ne tikai motora bloku ar virzuļiem un klaņiem, bet arī automašīnas elektrosistēmu. Video bieži var redzēt, ka automašīna paliek stāvam peļķes vidū, bet vadītājs spiests to pamest ar applūdušu salonu, lai meklētu palīdzību.

Elektromobiļi, lai cik tas dažiem nešķistu dīvaini, šajā ziņā ir pat drošāki. “Ņemot vērā ūdens un elektrības nesavienojamību, elektroauto ražotāji jau izstrādes procesā ir parūpējušies, lai šādas saskares risks būtu pēc iespējas mazāks,” saka Mārtiņš Stirāns. “Gan baterija, gan elektrodzinējs un visas pārējās e-auto sastāvdaļas ir izgatavotas ar vairākkārtēju aizsardzību pret nejaušu ūdens iekļūšanu. Elektroauto hidroizolācija ir veidota ļoti pārdomāti, kas līdz minimumam samazina ūdens nokļūšanas risku mašīnā, arī braucot ziemā un lietainā laikā. Tādēļ var teikt, ka elektromobiļiem aizsardzība pret ūdeni faktiski ir lielāka, un līdz ar to vietās, kur mašīnai pastāvīgi jābrauc pa stipri ūdeņainiem ceļiem ar lielām peļķēm, elektroauto ekspluatācijā zināmā mērā ir pat drošāks nekā auto ar iekšdedzes dzinēju. Tāpat jāpiebilst, ka šī augstā aizsardzības līmeņa dēļ ārkārtēji reti sastopami gadījumi, kad e-auto motors apstātos pēc iebraukšanas ūdens lāmā.

Protams, ir tā saucamie “slīkoņi”, kad dziļu plūdu laikā ūdens tiek iekšā auto salonā un visur citur, kur vien var. Potenciāli pēc šāda auto izglābšanas un izžāvēšanas elektromobilim iespējamas lielākas problēmas, jo ekstremālā situācijā ūdens tomēr droši vien būs ticis tur, kur nevajag. Līdz ar to visi kontakti un citas e-auto sistēmas sastāvdaļas būs vairāk samirkušas, kas var radīt potenciālas problēmas arī turpmāk. Tajā pašā laikā ir pieejami daudzi stāsti par plūdos noslīkušām ICE mašīnām, kurām vēlāk visādi “brīnumi” parādās elektroniskajos blokos. Piemēram, cilvēks par it kā labu cenu ir nopircis lietotu automobili, kurš, kā izrādās, bijis “slīkonis”, un tam īstenībā vajadzīgs ievērojams remonts. Tomēr, lai arī kopumā elektromobilim pēc šādas totālas nonākšanas ūdenī varētu būt vairāk problēmu nekā automašīnai ar ICE dzinēju, normālā kondīcijā esošs elektroauto var pārvarēt lielākus un dziļākus ūdeņus nekā iekšdedzes dzinēja auto.”

Potenciālu bīstamību atrast grūti

Arī “If Apdrošināšana” Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Ģirts Kubliņš uzskata, ka elektroautomobilis ir tāds pats auto kā citas mašīnas, un tā izmantošana nerada lielākus drošības riskus. “Protams, atsevišķi incidenti ar auto degšanu ir bijuši, bet ne tad, kad cilvēks bijis iekšā, un skaitliski šāda aizdegšanās nenotiek biežāk kā automašīnām ar ICE dzinēju,” teic eksperts. “Tās ir atsevišķas specifiskas situācijas, kuras notiek ārkārtīgi reti. Mums kā apdrošinātājiem vairāk bažas raisa baterijas – cik tās viegli vai sarežģīti nomaināmas, cik dārgas tās ir, un vai vajadzības gadījumā jāmaina visa baterija. Bet tas ir vairāk finansiālais aspekts, ļoti grūti pateikt, kur varētu slēpties kāda reāla bīstamība.

To var teikt arī par ūdens iedarbību – elektroauto, lietus un mitrums ir savienojamas lietas. E-auto ir ļoti labi “nopakots”, viss izdarīts tā, lai ūdens netiktu tur, kur tas nedrīkst nokļūt. Protams, ir vaļējas vietas, arī savienojumi, kas ar laiku var korodēt, bet tādas lietas nerada nekādus draudus drošībai. Elektromobiļiem, tāpat arī hibrīdauto ir 12 voltu akumulators, un, ja tas izlādējas, tad mašīnu vairs nevar iedarbināt. Taču akumulatoru var nomainīt, un arī citas vispārīgas sīkas ķibeles var bez pūlēm novērst, tur nav nekā bīstama.”

Ikdienas ekspluatācijā pat drošāks

SIA “Transporent” vadītājs Baltijā un Somijā, kā arī automašīnu iznomātāja SIXT vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems norāda uz jaunāko elektroauto priekšrocību, kas slēpjas to aprīkojumā ar dažādām palīgsistēmām: “Ņemot vērā, ka pamatā tiek iegādāti jauni elektromobiļi, vairums e-auto izceļas ar modernu “palīgu” klātesamību. Šādi virtuālie asistenti braukšanas laikā pastāvīgi brīdina par visām ceļa zīmēm, krustojumiem, ātruma ierobežojumiem un potenciālajām avārijām. Pateicoties šādām modernām sistēmām, īstenībā ar elektroauto ir salīdzinoši droši braukt. Droši vien arī ICE automašīnu jaunākajos modeļos ir uzstādītas tādas pašas sistēmas, bet vecākām mašīnām šādu asistentu ir daudz mazāk, ja tādi vispār ir.

Runājot par drošību, vienīgais, ar ko savā praksē esmu saskāries, ir diskusijas par elektrisko automašīnu uzlādes drošumu māju un dzīvokļu pagrabos vai apakšējos stāvos. Iespējami atsevišķi apdrošinātāju uzstādīti noteikumi, kas norāda, ka automobilim uzlādes laikā nevajadzētu atrasties dzīvojamā mājā. To būtu jāveic ārpusē vai tam speciāli paredzētās autostāvvietās, jo ugunsgrēka izcelšanās gadījumā elektroauto dzēšana ir ļoti apgrūtināta. Tāpēc, raugoties no apdrošinātāju skatu punkta, uzlādes laikā teorētiski risks pieaug. Taču šāds iespējams uzstādījums nav nekas unikāls un nenozīmē, ka mazinātos e-auto drošība, vienkārši apdrošinātāji cenšas minimizēt iespējamo riska momentu. Piemēram, Lietuvā automašīnas, kas aprīkotas ar gāzi, nedrīkst atrasties pazemes autostāvvietā, jo to klātbūtnes dēļ arī pieaug riska faktors. Savukārt ikdienas ekspluatācijā elektroauto ne ar ko neatpaliek no labākajām mašīnām ar ICE dzinēju, bet, ja ir aprīkots ar lielāku skaitu “palīgu”, tad ir pat labāks.”

Līdz ar to varam secināt, ka bažām par nepietiekamu elektroauto drošību patiešām nav pamata. Visi mūsu aptaujātie eksperti atzīst, ka šajā nozarē uzstādītie drošības standarti tiek ievēroti un atsevišķās jomās e-auto jau patlaban ir ieguvuši priekšrocības salīdzinājumā ar ICE automašīnām. Tādēļ varam viennozīmīgi apgalvot, ka stāsti par elektroauto potenciālo bīstamību ir tikai mīti.