Video: Vai mākslīgais intelekts ir instruments krāpnieku rokās?

Viltus sludinājumi un pikšķerēšana

Programmētājs un tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš stāsta, ka krāpnieki nereti izmanto MI, lai izstrādātu viltus sludinājumus, kuros reklamē dažādas preces vai pakalpojumus. “Vienkāršākais, ko mēs redzam, ka bieži vien krāpnieki liek viltus sludinājumus, ģenerējot tos jebkurā valodā, vai publicē dažādas reklāmas ar pikšķerēšanas saitēm,” stāsta Strazdiņš. Noklikšķinot uz reklāmā vai sludinājumā ievietotās saites un ievadot savus datus, piemēram, kredītkaršu informāciju, interneta lietotāji kļūst par krāpnieku upuriem.

Dziļviltojumi un identitātes zādzība

Daudz rafinētāka un sarežģītāka metode ir dziļviltojumi, kas ietver balss un attēlu ģenerēšanu. “Krāpnieki var imitēt populāru personu balsis, izmantojot video un audio tehnoloģijas, kas ļauj viņiem zvanīt un radīt iespaidu par sarunu ar reālu cilvēku. Krāpnieki var zvanīt no jebkura numura, pat no tuvu cilvēku numuriem, un tas var apgrūtināt upuru spēju atpazīt krāpšanu,” uzsver Strazdiņš. Elviss kā uzskates materiālu nodemonstrē ierakstu, kurā žurnāliste Inga Spriņģe it kā lūdz izpalīdzēt ar naudu. Lai gan to radījis mākslīgais intelekts, atšķirt no “oriģināla” ierakstu ir teju neiespējami.

Automātizētas krāpniecības platformas

Trešais virziens ir saistīts ar MI radītām platformām, kur krāpnieki var iegādāties pakalpojumus, kas automātiski ģenerē krāpnieciskus scenārijus un darbības. Krāpniekiem ir platformas, kur ar mākslīgo intelektu tiek uzģenerēts krāpniecības scenārijs, paredzētas visas darbības, kas viņiem ir jādara atkarībā no tā, kā uz sākotnējo piedāvājumu, kas var būt vēstule sociālajos tīklos, e-pasta vēstule vai reklāma, reaģē potenciālais upuris. Strazdiņš uzsver, ka MI iesaiste būtiski palielina ļaundaru iespējas sasniegt viņiem vēlamo rezultātu.

Viltus profili pret krāpniekiem

Kā ikvienā jomā, kurā kāds uzbrūk, bet cits aizstāvas, arī internetā darbojas šķēpa un vairoga princips. Vieni cenšas izdomāt aizvien jaunus paņēmienus, kā krāpties, citi uzlabo metodes, kā ar to cīnīties. Viens no veidiem, ko viltus satura atklāšanai izmanto “mednieki”, ir viltus profilu veidošana, lai lietotu tos kā “ēsmu”. “Mēs veidojam dažādus viltus profilus, lai pievilinātu krāpniekus, tomēr šie mēģinājumi bieži beidzas ar kontu bloķēšanu, jo sociālie tīkli atpazīst, ka šie profili ir ģenerēti ar MI,” atzīst Elviss Strazdiņš.

Labākā aizsardzība – kritiskā domāšana

Strazdiņš uzskata, ka cīņā pret krāpniekiem nevajadzētu paļauties tikai uz tehnoloģijām, svarīgāk ir attīstīt kritisko domāšanu: “Interneta lietotājiem ir jābūt kritiskiem un jāapzinās, ka katra ziņa, zvans vai reklāma var būt uzbrukums. Ir svarīgi attīstīt spēju atpazīt aizdomīgus piedāvājumus un nekad neizpaust savus personas datus.”

Draugs un ienaidnieks

Mākslīgā intelekta attīstība sniedz gan iespējas, gan izaicinājumus. Lai arī tas var uzlabot dzīves kvalitāti, tā ļaunprātīga izmantošana var radīt nopietnas sekas. Strazdiņš atzīmē, ka daudzi cilvēki, iespējams, savā dzīvē nekad nesaskarsies ar MI izmantotajām krāpnieciskajām metodēm, taču tas nenozīmē, ka ir jāpārstāj būt uzmanīgiem.
Krāpnieki, lietojot jaunās tehnoloģijas, var viegli piekļūt informācijai un krāpt cilvēkus. “Cilvēkiem ir jāizveido stratēģijas, lai aizsargātu sevi no krāpniekiem un to izmantotajām metodēm. Kritiskā domāšana un piesardzība ir galvenās stratēģijas, kas var palīdzēt aizsargāt sevi no krāpniekiem un to lietotajām metodēm,” uzsver eksperts.

Patiesība par meliem ir SIF/MAF atbalstīts projekts, kura mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un informētību par melu izplatīšanas tehnoloģijām internetā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Video: Vai mākslīgais intelekts ir instruments krāpnieku rokās?" saturu atbild SIA "Izdevniecība Rīgas Viļņi". #SIF_MAF2024.