Daudz neskaidrību par to, kā reāli īstenot grozījumus, kas paredz apturēt valsts uzņēmumu valžu atalgojuma celšanu
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija darbu pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegtajiem grozījumiem valsts uzņēmumu valžu atalgojuma iesaldēšanai turpinās pēc divām nedēļām.
Komisijas sēdes laikā deputātiem radās vairāki jautājumi, uz kuriem netika sniegtas skaidras atbildes, jo grozījumos cita starpā rosināts, ka nekomerciālo kapitālsabiedrību gadījumā atlīdzība valdēs nosakāma 80% apmērā salīdzinājumā ar privāto sektoru bez iespējām piemērot citas atkāpes atlīdzības paaugstināšanai.
Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka kopumā atalgojuma iesaldēšanu atbalsta, taču pašlaik ir daudz neskaidrību par to, kā tieši tas tiks ieviests un kas šo procesu uzraudzīs. Tāpat Vitenbergs vēlējās zināt, cik ir tādu kapitālsabiedrību, uz kurām varētu attiekties šis 80% nosacījums. Deputāts norādīja, ka no Valsts kancelejas nepieciešams saņemt vairāk informācijas, datus par to, uz kurām kapitālsabiedrībām šie 80% varētu attiekties, kādi atalgojumi pašlaik ir līdzīgos uzņēmumos privātajā sektorā.
Komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama (P) piekrita, ka nepieciešams saņemt no Valsts kancelejas precīzāku informāciju par šādām kapitālsabiedrībām, iespēju robežās arī par atalgojumu, kādu pēc izmaiņu pieņemšanas kapitālsabiedrību valdes varētu saņemt. Iespēju robežās Ābrama lūdza arī sagatavot informāciju par atalgojumu privātajā sektorā, lai būtu zināmi precīzāki skaitļi.
Informācijas sagatavošanai dotas divas nedēļas laika. Komisija pie grozījumu skatīšanas uz pirmo lasījumu atgriezīsies 9.oktobrī.
“Latvijas sabiedrībai ir svarīgi, lai valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldība būtu efektīva un pārredzama, kā arī to valdes un padomes locekļiem noteiktā atlīdzība būtu konkurētspējīga, bet arī samērīga. Sabiedrības interesēs ir gūt maksimālu labumu no publiskas personas īpašumā esošajiem aktīviem, un to izmantošanai ir jāatbilst valsts vai pašvaldības izvirzītajiem mērķiem,” rakstīts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstulē Saeimas Prezidijam.
“Gadījumos, kad valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība nav komerciāla rakstura un tās ienākumus lielākoties veido publiskais finansējums, valdes un padomes locekļu atalgojuma jautājums ir īpaši vērtējams, tai skaitā iepretim valsts budžeta iespējām. Šobrīd vadlīnijas par valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanu formāli paredz, ka kapitālsabiedrībās, kurās ieņēmumus vairāk nekā 80% apmērā veido publiskais finansējums, atlīdzības apmēru var noteikt līdz 20% zemāku nekā atlīdzība līdzīga izmēra kapitālsabiedrībās privātajā sektorā attiecīgajā nozarē. Tajā pašā laikā vadlīnijas paredz arī vairākas atkāpes iespējas no šī ieteikuma. Tas attiecīgi paver iespējas atlīdzību palielināt, kā rezultātā faktiskā atlīdzība var sasniegt vai pat pārsniegt privātā sektora atlīdzības apmēru,” akcentē Valsts prezidents.
Valsts prezidents Saeimas Prezidijam vērš arī uzmanību, ka pašreizējās valsts budžeta iespējas ir ierobežotas. Svarīgākā prioritāte 2025. gada budžeta veidošanā ir stiprināt valsts iekšējo un ārējo drošību. Tāpat ir citas nozares ar samilzušām vajadzībām, tai skaitā tās, kurās darbojas nekomerciālās valsts kapitālsabiedrības. Likumdevējam ir jāizvērtē visi pieejamie rīki, lai maksimāli ierobežotu nepieciešamību budžeta vajadzību finansēšanai izmantot instrumentus, kas var negatīvi skart visu sabiedrību. Uz diviem gadiem terminēta valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības pieauguma ierobežošana un nekomerciālo kapitālsabiedrību gadījumā – atlīdzības noteikšana 80% apmērā salīdzinājumā ar atlīdzību privātajā sektorā bez iespējām piemērot citas atkāpes atlīdzības paaugstināšanai – ir viens no šādiem rīkiem. Tādēļ Valsts prezidents saredz iespēju piedāvāt atbilstošu grozījumu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
